Iepazīsti Centrāltirgu!
Baiba Kļava
Gandrīz pašā Rīgas sirdī atrodas Centrāltirgus – iemīļotā iepirkšanās vieta, kurā rīdzinieki ir pabijuši neskaitāmas reizes un kur ik dienas tiekas tūkstošiem tirgotāju un pircēju. Taču tā ir tikai redzamā tirgus daļa. Vai Jūs zinājāt, ka tas ir platības ziņā viens no lielākajiem Austrumeiropā un arīdzan viens no viskuplāk apmeklētajiem? Centrāltirgus ir ieinteresējis Rīgas apmeklētājus gan ar savu vizuālo tēlu, gan piedāvāto produkciju. Ne velti tūristi ar fotoaparātu rokās tirgū ir kļuvuši par visai bieži sastopamu parādību. Lai ierasto tirgus apmeklējumu padarītu aizraujošāku, tagad ir iespēja doties ekskursijā un uzzināt lietas, kas pircēja acīm ikdienā paliek apslēptas.
Visa gada garumā interesenti aicināti doties aizraujošā tūrē profesionāla gida pavadībā pa unikālo Eiropas lielāko tirgu zem jumta un iepazīt daudziem nezināmu vēsturi. Ekskursijas laikā dalībnieki varēs ne tikai sajust vēstures elpu, apskatot tirgus pagrabus un interesantas vietas tirgus apkārtnē, bet arī nogaršot Latvijas lauku saimniecībās ražotos piena, gaļas produktus un maizi.
Zem Centrāltirgus vijas simtiem metru gari tuneļi. Centrālais pazemes gaitenis ir 337 metrus garš, un savieno visus paviljonus. Izrādās, zem tiem platības ziņā ir otrs tirgus– saldētavas un noliktavas. Tuneļus izbūvēja reizē ar lielajiem paviljoniem, un tie kalpoja gan kā noliktavas, gan kā dzesēšanas kompresoru atrašanās vieta. Mūsdienās šo tirgus pazemes daļu izmanto produktu uzglabāšanai un šķirošanai. Leģendārie pagrabi glabā lērumu mūsdienīgas tehnikas, kā arī pagātnes liecības - kompresoru cehā ir iespējams aplūkot 1929. gada izlaiduma agregātu.
Tirgus paviljoniem ir leģendām apvīta vēsture. Mūsdienu Centrāltirgus simbols - 20. gadsimta 20. gados būvētie izteiksmīgie paviljoni - sākotnēji tika būvēti militārām vajadzībām. Tie bija vācu dirižabļu angāri, kurus izmantoja Pirmā pasaules kara laikā. Pēc tā beigām tika pieņemts lēmums, ka iespaidīgos angārus izmantos tirgus vajadzībām. Savukārt, Piena paviljonu Staļina gados pilnībā atbrīvoja no tirgotājiem, lai to izmantotu viņa pieminekļa veidošanai, kas bija plānots deviņu metru augstumā. Pēc Staļina nāves 1953.gadā piemineklis tā arī palika nepabeigts un Piena paviljons atguva savas telpas. Arī šodien iespaidīgās ēkas saglabā zināmu noslēpumainību. Piemēram, Gaļas paviljonā, mazā gaišā telpā, iekārtota svētnīca ar stūrīti katoļticīgajiem un pareizticīgajiem. Tā ļauj tirgus darbiniekiem uz brīdi pabūt vienatnē ar savām lūgšanām.
Sākotnēji paviljoni nebija sadalīti, kā mēs tagad esam ieraduši - piena, dārzeņu, zivju, bakalejas, gaļas. Dalījumu ieviesa tikai padomju gados. Sākumā pašreizējais gaļas paviljons bija radīts speciāli vairumtirdzniecībai. Tas bija ērtākais produktu piegādei, tādēļ tika savienots ar dzelzceļa staciju. Tirdzniecības zāli ar to savienoja četri lifti. Šobrīd dzelzceļa stacija vēl joprojām atrodas uz gaļas paviljona jumta, taču ideju par preču piegādi vagonos nebija lemts īstenot.
Ekskursija paredzēta divu stundu garumā. To var pasūtīt pa tālruni : 25121500 vai pa e-pastu: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.
Foto:zudusilatvija.lv