Vai Tu jau iepazinies ar dzintaru?

Baiba Kļava

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sadarbībā ar nodibinājumu „Rīga 2014” ir izveidojis izstādi „Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens”, lai īpaši godinātu vienu no Latvijas simboliem . Ar muzeja krājumā esošo dzintara kolekciju, kas  ir viena no lielākajām pasaulē, ir iespējams attēlot periodu no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Tas ir iemesls, kādēļ izstāde  veidota  brīvi un radoši. Lai to padarītu personīgāku, apmeklētājiem ir pieejama arī suvenīru līnija, kura radīta pēc muzeja priekšmetu oriģināliem.

Sešu tūkstošu gadu laikā dzintara apstrādes prasmes tika nodotas no paaudzes uz paaudzi. Interesanti, ka tās jau Akmens laikmetā bijušas augstā līmenī. Dzintara lietošanas tradīcijas ir saglabājušās nemainīgas. Tas lielākoties lietots rotaslietās, piedēvējot akmenim saules enerģijas spēku. Izstādē eksponēti trīs manekeni, uz kuriem iespējams aplūkot dzintara rotas dažādos laika posmos. Viens no tiem attēlo sievietes apģērbu, kas tika atrasts zvejnieku kapulaukā (datējams aptuveni 4000 gadu pirms Kristus), otrs - Rucavas 19.gadsimta vidus sievas tērpu, trešais - rotas pie vakartērpa 1971.gadā. Secinājums ir viens – sievietēm priekšstats par skaisto visos laikos ir bijis līdzīgs.

Izstādē eksponēts arī unikālais Kābeļu dzintara depozīts, kura svars ir 25,68 kilogrami un kas  sastāv no simtiem dzintara gabaliņu. Šis 12. gadsimta neapstrādātais dzintars bija noslēpts auduma maisā kādas ēkas pagrabā, kuru piemeklējis ugunsgrēks. Tas atstājis deguma pēdas. Kopš tā laika dzintars ir mierīgi nogulējis zemē visu aizmirsts, līdz sākās gatavošanās Rīgas HES būvniecībai. Tas joprojām ir lielākais neapstrādāta dzintara vienkopus atradums visā Austrumeiropā.

Unikālos muzeja eksponātus papildina multimediju iespējas, piedāvājot izstaigāt seno Dzintara ceļu un detalizēti izsekot dzintara atradumu vietām Latvijas teritorijā. Izmantojot multimediju palīdzību, izstādes apmeklētājiem būs iespēja apskatīt palielinājumā divus īpašus eksponātus. Viens no tiem ir par izcilu vēsturisku liecību un mākslas priekšmetu uzskatītā Užavas Sārnates apmetnē atrastā aļņa galva. Tā izskatās gluži kā īsta, bet tās izmērs ir niecīgs – vien trīs centimetri. Otrs unikālais priekšmets ir  zoomorfa figūra no Lubānas Aboras apmetnes.  Arheologi uzskata, ka atrastais fragments ir no čūskas zalkts atveidojuma,  kam ir zināma vieta visu seno tautu mitoloģijā. Šis priekšmets tiks rādīts palielinājumā un kustībā.

Taču  tas vēl nav viss. Izstādītas arī Roberta Kaniņa dzintara fotogrāfijas, kas apmeklētājiem atklāj  dažādās dzintara krāsas un formas nianses, jo liela daļa eksponātu ir niecīgā izmērā. Izstādi caurvij arī mākslinieka Ģirta Boronovska veidotais Baltijas jūras dzīļu atainojums – dzintara veidošanās vide un tā dažādās lietošanas iespējas cauri gadsimtiem.

Izstāde "Dzintars - Baltijas jūras dārgakmens" , kas ir lielākā dzintara krājumu izstāde visos muzeja pastāvēšanas 145 gados, būs skatāma līdz 1.novembrim LNVM jaunajā pagaidu mājvietā Rīgā, Brīvības bulvārī 32, kur tas plāno strādāt līdz Rīgas pils renovācijas pabeigšanai. 

 

Foto: Google.lv