Apkopotie janvāra otrā ceturtā cenu monitoringa rezultāti liecina, ka, salīdzinot janvāra pirmā cenu monitoringa datus un janvāra otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga - 95,5 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,1% gadījumu, savukārt 2,4% gadījumu cena ir samazinājusies.
Sešpadsmit Latvijas bankas un filiāles un Latvijas Komercbanku asociācija un divi tās asociētie biedri ir nosūtījuši vēstuli Saeimas spīkerei Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājam Jānim Ozoliņam, brīdinot par iespējamām negatīvām sekām, ko radītu plānotie grozījumi Maksātnespējas likumā. Grozījumu ietekmē būtiski var pieaugt hipotekāro kredītu pirmās iemaksas un procentu likmes, padarot tos nepieejamus vairumam Latvijas iedzīvotāju, kā arī šie grozījumi var atstāt negatīvu ietekmi gan uz Latvijas biznesa vides vērtējumu, gan ekonomikas attīstību kopumā.
Latvija spējusi panākt ievērojamu ekonomikas atlabšanu un, kaut arī valstij saglabājas vairāki makroekonomiskie riski, eiro ieviešana Latvijai atnesīs jaunu laikmetu, norāda starptautiskā reitingu aģentūra «Moody's».
Līdzšinējā Hipotēku un zemes bankai, kuras nosaukums mainīts uz valsts akciju sabiedrību "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum", veiks ar zemes reformu saistītās darbības arī pēc tās reorganizācijas. To paredz trešdien, 15.janvārī, Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi septiņos likumos.
Pētniecības institūta «Heritage Foundation» un «The Wall Street Journal» izveidotajā 2014.gada pasaules valstu ekonomiskās brīvības reitingā Latvija ieņem 42.vietu, gada laikā pakāpjoties par 13 vietām.
Jautājums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu primāri vietējo rokās nav viennozīmīgs. No ekonomikas viedokļa raugoties, zemes īpašnieka nacionalitātei nav nozīmes un daudz būtiskāk ir atbildēt uz citiem jautājumiem. Pirmkārt, kāda ir lauksaimniecības loma Latvijas reģionu attīstības griezumā un līdz ar to arī valsts un pašvaldību politika šajā jomā? Otrs, kāds pamats ir uzskatam, ka līdz ar zemes īpašumtiesību saglabāšanu latviešu rokās, uz tās tiks attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, dodot labumu visai Latvijas tautsaimniecībai?
2013.gada decembrī, salīdzinot ar 2012.gada decembri, kopumā cenas samazinājās par 0,4 %. Lielākā ietekme uz cenu samazinājumu gada laikā bija siltumenerģijas cenu kritumam (par 8,5%), kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,4 procentpunktiem, un degvielas cenu kritumam (par 3,8%), kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem. Jāatzīmē, ka arī pasaules naftas cenas gada laikā samazinājās par 3,4%.
Vidējais cenu līmenis 2013.gadā nav mainījies, bet gada beigās attiecībā pret gada sākumu samazinājies par 0.4%. Atliek tikai iztēloties, kāda būtu reakcija uz šādu prognozi gada sākumā, lai saprastu, kāpēc sekot ekonomikas jaunumiem ir interesanti.