PF "Ķekava" turpina pērn uzsākto attīstību
Latvijas vadošā putnu gaļas ražotāja AS "Putnu fabrika Ķekava" (PF "Ķekava") veiksmīgi uzsāktās pārmaiņas un īpašnieka maiņa 2013.gadā labvēlīgi turpina ietekmēt uzņēmuma izaugsmi 2014.gadā. To apliecina ne tikai šī gada pirmā pusgada apgrozījuma pieaugums, bet arī biznesa laikraksta "Dienas Bizness" veidotais Latvijas lielāko uzņēmumu Top500, kurā PF "Ķekava" 2013.gadā pakāpusies par 23 vietām, salīdzinājumā ar gadu iepriekš.


2014.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā pieaugums - par 1,9% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 7,2%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 2,8%.
Šodien, 4.novembrī, stājas spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas radīs jaunu Eiropas banku uzraudzības sistēmu. Tas nozīmē, ka no šodienas 120 lielāko eirozonas banku uzraudzību pārņem ECB un turpmāk tās uzraudzīs ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem.
Ar visai atšķirīgiem panākumiem nozaru vidū, rūpniecība turpina cīņu par sasniegto apjomu noturēšanu. Septembrī gada laikā rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi par 1.3%, ko nodrošināja kāpums apstrādes rūpniecībā un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, attiecīgi par 1.7% un 5.2%. Elektroenerģijas un gāzes apgādē bija samazinājums 2.2% apmērā.
Latvijas ekonomikas izaugsme ir piebremzējusies, un arī ārējais fons neizskatās īpaši labvēlīgs. Piemēram, izaugsme Vācijā un eirozonā likusi vilties; Krievijas ekonomika nīkuļo, turklāt arī ieviestās sankcijas padara tirdzniecību ar šo valsts grūtāku. Tajā pat laikā naftas cenas ir būtiski kritušas un daudzās citās valstīs turpinās laba izaugsme (piemēram, Lielbritānijā, Zviedrijā). Ko tas nozīmē Latvijai un ko sagaidīt turpmākajos divos gados - to analīzē jaunākais Swedbank ekonomikas apskats.
Jaunākie apstrādes rūpniecības dati iezīmē interesantas izmaiņas nozaru salīdzinošajās sekmēs, kamēr kopējā izlaides apjoma dinamika septembrī un trešajā ceturksnī kopumā daudz neatšķiras no gada vidējiem rādītājiem. Septembrī izlaide gada griezumā pieauga par 1.7%, 3.ceturksnī samazinājās par 0.9%, bet gadā kopumā pieauga par 0.5%, bet ne par to šodienas galvenais stāsts.
"Eiropas Savienības dalībvalstu pieņemtais lēmums par finansiāla atbalsta sniegšanu prioritāro enerģētikas infrastruktūras projektu īstenošanai sekmēs energoapgādes drošību Eiropā un novērsīs situāciju, ka atsevišķas Eiropas valstis, tai skaitā Baltijas valstis, ir kā izolētas salas, kas nav savienotas ar ES mēroga energotīkliem," uzsvēra Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, vērtējot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu šonedēļ panākto vienošanos par līdzfinansējuma 647 miljonu eiro apmērā piešķiršanu Eiropas prioritāro enerģētikas infrastruktūras projektu īstenošanai.
Apkopotie oktobra cenu monitoringa rezultāti liecina, ka, salīdzinot tos ar septembra datiem, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga - 86,4% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 6,4% gadījumu, savukārt 7,2% gadījumu cena ir samazinājusies.