Novembrī eksporta īpatsvars Latvijas ārējās tirdzniecībā samazinājies

2014. gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 13,4% un importa - par 5,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Novembrī Latvija eksportēja preces 911,9 milj. eiro apmērā, bet importēja - par 1 070,5 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 46,0% (2014. gada oktobrī 48,1%).

Add a comment

Drukāt

Banku nozares reputācija pērn saglabājās stabila

2014. gada laikā Latvijas banku nozares korporatīvā reputācija ir nostabilizējusies iepriekš sasniegtajā līmenī, liecina pētījumu kompānijas TNS veiktais ikgadējais pētījums. Banku reputāciju kopumā virza sniegto produktu un pakalpojumu kvalitāte, laba sadarbības pieredze ar klientu, kā arī finansiālie rādītāji un uzticamība ilgtermiņā. Pie reputāciju kavējošiem faktoriem tiek minētas sliktas publiskas atsauksmes un informācija, individuālas pieejas un pretimnākošas attieksmes trūkums, nepietiekams finansējums uzņēmējdarbības kreditēšanai un neskaidrības par atsevišķu banku īpašnieku maiņu.

Add a comment

Drukāt

Novembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,3%

2014.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,3%, bet nepārtikas preču apgrozījums pieauga par 2,3%.

Add a comment

Drukāt

Latvijā nav konstatētas makroekonomikas nesabalansētības

Lai novērstu makroekonomikas nelīdzsvarotības, kas apdraud Eiropas Savienības (ES) tautsaimniecības izaugsmi, būtiski identificēt tās dalībvalstis, kurām nepieciešama padziļināta izpēte. Paredzēts, ka Eiropas Komisija sagatavos secinājumus par nelīdzsvarotības un pārmērīgas nelīdzsvarotības pastāvēšanu atsevišķās ES dalībvalstīs, balstoties uz padziļinātas analīzes rezultātiem. Padziļinātie pārskati tiks publicēti 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās. Jāatzīmē, ka 2015.gada Agrās brīdināšanas mehānisma ziņojuma ietvaros Latvija netika nosaukta to valstu vidū, kuras iekļaujamas padziļinātās izpētes ziņojumā.

Add a comment

Drukāt

Latvijas mājsaimniecībām Baltijā plānākais finanšu drošības spilvens

Gadījumā, ja nāktos zaudēt regulāros ienākumus, mājsaimniecības Latvijā vidēji varētu iztikt aptuveni 4 mēnešus, - tā liecina SKDS veidotā ERGO Drošības indeksa ietvaros veiktie drošumspējas faktoru mērījumi, kuros apkopots iedzīvotāju redzējums par pašreizējo savas dzīves stabilitāti. Salīdzinājumam - mājsaimniecību ilgtspēja Igaunijā saskaņā ar iedzīvotāju pašnovērtējumu ir 5 mēneši, bet Lietuvā - 7.

Add a comment

Drukāt

Ar ko iedzīvotājiem jārēķinās 2015.gadā?

Lielāki ienākumi

Salīdzinājumā ar vairākām izmaiņām darbaspēka nodokļos 2014.gadā (paaugstināts neapliekamais minimums, atvieglojums par apgādājamo, samazināta sociālo iemaksu likme), 2015.gadā aktuāls vien iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājums par vienu procentu - no 24% uz 23%. Vidējo algu (759 eiro „uz papīra") pelnošs strādājošais no IIN likmes samazinājuma iegūs aptuveni 6 eiro mēnesī jeb 72 eiro gadā.

Add a comment

Drukāt