Risku dēļ Latvijas izaugsmes prognozi samazina no 4,3% uz 4%
Latvijas ekonomikā ir saskatāmi riski, kas likuši Finanšu ministrijai (FM) pārskatīt turpmāko gadu ekonomikas izaugsmes prognozi, to samazinot no 4,3% uz 4% no 2014.gada līdz 2016.gadam.
FM uzsver, ka faktiskie dati par Latvijas ekonomikas attīstību pašlaik pieejami tikai par laika periodu līdz šā gada februārim, kas vēl neatspoguļo Krievijas un Ukrainas notikumu ietekmi.
FM norāda uz pozitīvām tendencēm, kas varētu ietekmēt Latvijas tautsaimniecību: ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās eirozonā notiek straujāk, nekā prognozēts, kā arī sekmīga investora piesaiste rūpnīcai AS «Liepājas metalurgs» veicinātu apstrādes rūpniecības izlaides apjomu pieaugumu.
Savukārt negatīvo risku ir vairāk: Krievijas-Ukrainas attiecību saasināšanās un ar to saistītie ģeopolitiskie riski, recesijas iestāšanās Krievijā samazina pieprasījumu pēc Latvijas eksporta Krievijā un kaimiņvalstīs, Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās, attīstības valstu, tostarp Ķīnas, ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, ASV monetārās politikas izmaiņas, tai kļūstot mazāk ekspansīvai, var bremzēt pasaules ekonomikas izaugsmi, fiskālie riski atsevišķās eirozonas valstīs var prasīt tālāku izdevumu samazināšanu, darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā mazina Latvijas eksporta konkurētspēju un apjomus, ierobežo investīcijas.
Pārskatot ekonomikas izaugsmi, Latvija aizvien saglabā savas pozīcijas starp visstraujāk augošajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, atzīmē FM.
Makroekonomiskās attīstības prognozes nākamreiz paredzēts aktualizēt šā gada vasarā, gatavojot 2015.gada budžeta likumprojektu.
Šodien notiek ministru seminārs, kurā FM speciālisti iepazīstina valdības pārstāvjus ar sagatavoto Stabilitātes programmu 2014.-2017.gadam, kas tiks iesniegta Eiropas Komisijā.
«Sagatavojot Stabilitātes programmu, esam spēruši nākamo soli valsts budžeta sagatavošanas virzienā, kas būs jāpieņem nākamajai Saeimai. Jau tagad ir skaidrs, ka, ņemot vērā esošo sarežģīto ģeopolitisko situāciju mūsu kaimiņu reģionos, Latvijai ir jābūt ārkārtīgi piesardzīgai papildu finanšu līdzekļu piešķīrumos. Aizvien ir grūti prognozēt Krievijas reakciju, kā arī ir daudz nezināmo, kas var atstāt sekas uz citu valstu ekonomisko izaugsmi. Taču, ņemot vērā, iepriekšējos gados paveikto, sakārtojot savu ekonomiku un finanses, mēs spēsim nodrošināt ātru reakciju, lai pielāgotos aktuālajiem notikumiem,» uzrunājot savus kolēģus, teica finanšu ministrs Andris Vilks (V).
FM arī norāda, ka, jau gatavojot 2014.gada valsts budžetu, tika sagatavots budžeta ietvars trijiem gadiem, paredzot papildu līdzekļus arī 2015. un 2016.gadam attiecīgi gandrīz 400 miljonu un 450 miljonu apmērā. Piešķirot esošos līdzekļus, valdība sadalīja arī iespējamos līdzekļus turpmākajiem gadiem. Būtiskākie palielinājumi ir paredzēti veselības nozarei ap 50 miljoniem katru gadu, ekonomiskajai attīstībai arī ap 50 miljoniem ik gadu, satiksmes nozarei 47 un 66 miljonus eiro, labklājības jomai ap 60 miljoniem ik gadu, kā arī izglītības un zinātnes nozarei 28 un 35 miljonus eiro attiecīgajos gados. Papildus tam šogad valdība atbalstīja arī pensiju indeksāciju no šā gada pēdējā ceturkšņa, kurai vislielākā ietekme būs tieši 2015.gadā.
FM eksperti informēja ministrus, ka patlaban ministrijas dienaskārtībā nav jautājuma par pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmes izmaiņām. Tomēr, īstenojot apņemšanos par darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu tuvākajos gados, ir paredzams kopējo nodokļu ieņēmumu kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Tas savukārt aktualizēs diskusiju par kompensējošiem pasākumiem, jo papildu resursi, kas būtu paredzēti valsts funkciju finansēšanai, kļūs ierobežotāki. Latvijā nodokļu ieņēmumi pret IKP var nokristies līdz pat 25-26%, kas būtu zemākais līmenis ES, kur vidēji šis rādītājs ir 30-40%.
Zemais nodokļu īpatsvars pret IKP paliek ļoti aktuāls jautājums pat pie arvien labākas nodokļu maksāšanas disciplīnas un Valsts ieņēmumu dienesta darbības, jo nozaru ministrijas, īpaši priekšvēlēšanu laikā, vēlas aizvien lielāku līdzekļu piešķiršanu vairākās jomās.
(c) LETA
Foto: Ieva Lūka/LETA