Amatpersonu algu atklāšana – publiskais sektors pretojas caurspīdīgumam

Publiskajā sektorā Latvijā joprojām vērojama nevēlēšanās atklāt, kā tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda atalgojumam. Lai gan likums paredz pienākumu katru mēnesi publiskot lēmumu pieņēmēju algas, praksē tas bieži tiek darīts formāli, nepilnīgi vai novēloti.

Ideju par plašāku algu atklāšanu virzījusi organizācija Sabiedrība par atklātību Delna (“Delna”), rosinot publiskot visu valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu. Tomēr Saeima šo priekšlikumu pagaidām nav virzījusi tālāk, un tas faktiski atlikts.

Esošā norma tika ieviesta pēc deputātes Skaidrīte Ābrama iniciatīvas, paredzot publiskot vismaz amatpersonu algas. Tomēr arī šīs prasības izpilde notiek nevienmērīgi.

Bauskas novadā algu datus aktīvi analizē vietējais laikraksts “Bauskas Dzīve”. Žurnāliste Antra Ērgle uzsver, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi. Datu analīze rāda, ka pašvaldības vadība saņem ap 5000 eiro mēnesī pirms nodokļiem, skolu vadītāji – no 2000 līdz 3000 eiro, bet lielākā daļa darbinieku – mazāk nekā 2000 eiro.

Savukārt pašvaldību pārstāvji bieži uzsver privātuma aspektu. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Vineta Reitere norāda, ka jāmeklē līdzsvars starp budžeta caurspīdīgumu un amatpersonu tiesībām uz privāto dzīvi.

Ministrijās situācija ir vēl sarežģītāka – lai gan darbinieku skaits ir liels, publiskoto algu saraksti aptver tikai nelielu daļu. Piemēram, Finanšu ministrija publisko vien dažu amatpersonu atalgojumu, lai gan iestādē strādā simtiem darbinieku. Turklāt atklātie dati rāda, ka augstāko ierēdņu faktiskie ienākumi, ieskaitot prēmijas, var sasniegt 12 000 līdz 13 000 eiro mēnesī vai pat vairāk.

Līdzīgas tendences novērojamas arī citās iestādēs, tostarp Zemkopības ministrija, kur publiskotie dati aptver tikai daļu darbinieku.

Papildu problēma ir kontroles trūkums – likums nenosaka, kura institūcija uzrauga algu publicēšanas prasību ievērošanu. Kā norāda Valsts kanceleja, normatīvie akti šādu uzraudzības kārtību neparedz.

Arī Tiesībsarga birojs iepriekš paudis bažas par šādas datu publiskošanas samērīgumu, taču šobrīd šo jautājumu neuzskata par prioritāru.

Tikmēr “Delna” uzsver, ka algu publiskošana jau devusi rezultātus – mediji spējuši atklāt būtiskas prēmijas un atalgojuma atšķirības starp iestādēm. Tas, pēc organizācijas domām, apliecina caurspīdīguma nozīmi.

Tomēr, neskatoties uz šiem ieguvumiem, publiskā sektora iestādes bieži vien algu datus publicē neērti pieejamās vietnēs vai pat kavējas ar to publiskošanu. Arī turpmāk būtiski uzlabojumi nav gaidāmi – Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs Oļegs Burovs atzinis, ka jautājums par pilnīgu algu atklāšanu šobrīd nav prioritāte.

Avots: LSM (lsm.lv)