Pagaidām stabilās izaugsmes perspektīvas pasliktina nenoteiktība ārējā vidē
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013. gadā ir palielinājies par 4,1%, uzrādot nedaudz lēnāku izaugsmi nekā divos iepriekšējos gados, tomēr joprojām noturot Latviju starp izaugsmes līderēm Eiropas Savienībā (ES). Ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP ir audzis par 3,6%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā liecināja sākotnējais novērtējums.
"Lielāko devumu izaugsmē pērn deva iekšzemes pieprasījums, kamēr eksportu ierobežoja nelabvēlīgā situācija ārējos tirgos, savukārt šogad izaugsmi papildus var veicināt ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās un spēcīgāks pieprasījums eirozonā un visā Eiropas Savienībā kopumā. Tajā pašā laikā nenoteiktību ir palielinājusi krīze Ukrainā, kas diemžēl var atstāt ietekmi uz visa reģiona attīstību," norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Kā jau liecināja ātrais IKP novērtējums un atsevišķi operatīvie dati, 2013.gadā lielāko devumu izaugsmē sniedza privātais patēriņš, ko apstiprina arī spēcīgais reālo algu kāpums un bezdarba līmeņa kritums ekonomikā. Jebkurš pirktspējas uzlabojums, protams, ir laba ziņa, tomēr ir jāņem vērā, ka tam ir savas iespēju robežas - brīvi pieejamais darbaspēks pakāpeniski sarūk, atrast darbiniekus atbilstoši pieprasījumam kļūst arvien sarežģītāk, kas var radīt spiedienu uz algām. Ja no pirktspējas viedokļa tas vēl arvien ir pozitīvi, tomēr no uzņēmumu peļņas un konkurētspējas viedokļa tas vairs nav vērtējams tik viennozīmīgi.
Varbūt 2014.gadā šie efekti vēl nebūs tik izteikti, tomēr pakāpeniski privātā patēriņa loma izaugsmē sāks mazināties, jo nodarbinātības pieaugums vairs nespēs tik lielā mērā nodrošināt izaugsmi, savukārt algu kāpums ir pakārtots produktivitātei, kuras pieaugumam savukārt ir nepieciešamas investīcijas.
Investīciju rādītājs gan nav iepriecinošs, jo 2013.gada ceturtajā ceturksnī bija vērojams 10,8% kritums, kas ir vērtējams kā samērā vājš sniegums. Tomēr lielā mērā šis kritums saistāms ar to, ka pērn ir noslēgušies tādi relatīvi lieli investīciju projekti kā TEC2, Latvijas Nacionālā bibliotēka un Dienvidu tilta posms. Papildu šim bāzes efektam, lēmumus par investīciju veikšanas atlikšanu ir veicinājis arī samērā vājais izaugsmes sniegums ES un nenoteiktība saistībā ar eiro ieviešanu.
Tajā pašā laikā īstenojās jau iepriekš gaidītie zemāki pieauguma tempi eksportā un attiecīgi arī apstrādes rūpniecībā, ko negatīvajā virzienā ietekmēja AS "Liepājas Metalurgs" darbības apturēšana. Eksporta pieauguma tempi pērn bija zemāki arī bāzes efekta dēļ, ko radīja rekordaugstā lauksaimniecības raža 2012.gadā.
Perspektīvā gan investīciju, gan arī eksporta rādītājiem vajadzētu būtiski uzlaboties, kaut vai reaģējot uz veiksmīgo eiro ieviešanu un pozitīvajām tendencēm ES izaugsmē, tomēr vienai nenoteiktībai vietā ir nākusi cita. Varbūt vēl ir agri spriest par ietekmi uz ekonomiku, taču ģeopolitiskais risks saistībā ar Krievijas un Ukrainas konfliktu var diezgan spēcīgi ietekmēt arī Latviju, jo, piemēram, no kopējā eksporta aptuveni 11,6% veido eksports uz Krieviju un 0,9% - eksports uz Ukrainu.
Autors: Ieva Pužule
Foto: DELFI