Ašeradenam kā premjera biedram uzdod censties palielināt IKP pieaugumu no 3% uz 5%
Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) kā Ministru prezidenta biedram būs jācenšas nodrošināt straujāku ekonomikas izaugsmi, jau tuvākajos gados panākot vismaz 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Tiek lēsts, ka 2015.gadā Latvijas IKP varētu būt pieaudzis par 2,8%, savukārt šim gadam, piemēram, Ekonomikas ministrija vēl pirms Ašeradena stāšanās amatā prognozēja 3,2% IKP pieaugumu, sekojoši izvirzītais mērķis uzskatāms par ļoti ambiciozu.
Ministru prezidenta biedram ir noteikti četri rīcības virzieni, kur rezultāti jānodrošina ciešā sadarbībā ar iesaistītajiem resoriem - Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju un pašvaldībām.
Viens no uzdevumiem Ašeradenam ir izveidot investīciju projektu portfeli ar vismaz 10 labi izvērtētu un attīstītu stratēģisku projektu piedāvājumiem. Kā identificētie šķēršļi investīcijām tiek minēti komercbanku piesardzīgā kreditēšanas politika, zemais pieprasījums un nenoteiktība ārējos tirgos, vāja starpinstitūciju sadarbība, kā arī atbalsta instrumentu neefektivitāte.
Lai panāktu pirmā virziena mērķi, ir jāizstrādā investīciju atbalsta instrumenti un jāverificē tie kopā ar uzņēmējiem, ir jābūt konkrētiem stimuliem finanšu un kapitāla tirgus aktīvākai vietējās uzņēmējdarbības kreditēšanai. Tāpat starp uzdevumiem ir kapitāla nodokļu izmaiņu saskaņošana ar investīciju piesaistes un vides uzlabošanas mērķiem.
Otrs izvirzītais rīcības virziens ir valsts aktīvu efektīva pārvaldība, izveidojot caurspīdīgu un efektīvu valsts īpašumā esošo aktīvu pārvaldības modeli. Ašeradenam esot jāpanāk privātajam sektoram līdzvērtīga kapitāla atdeve valsts kapitālsabiedrībās un šo aktīvu iesaiste tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā. Ieceres īstenošanai esot jānodrošina kapitālsabiedrību efektīva pārvaldība, jāizveido lielo projektu uzraudzības mehānisms, lai optimizētu lielo projektu ieviešanas procesu laika, kvalitātes un izmaksu ziņā.
Trešais virziens ir darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveide. Patlaban problēmas ir ar neatbilstību starp augstākās izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu, ir liels jauniešu īpatsvars, kas darba tirgū nonāk bez konkrētas specialitātes un prasmēm. Tāpat ir vērojams trūkums pēc darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību. Šī virziena īstenošanai esot jāizveido sistēmas organizatoriskais ietvars un sadarbības modelis, jāpilnveido izglītības sistēmas, jāievieš pieaugušo izglītības pārvaldības modelis un jāīsteno pasākumi, kas nodrošina profesionālās izglītības attīstību atbilstoši darba tirgus tendencēm.
Ceturtais darbības virziens noteikts inovāciju attīstoša uzņēmējdarbības vide, palielinot privātā kapitāla pieplūdumu pētniecībā un attīstībā. Līdz šim ir konstatēta vāja sadarbība starp uzņēmējdarbības sektoru un zinātni, kā arī ir nepietiekama zinātnes un pētniecības kapacitāte.
Lai veicinātu šīs jomas attīstību, sadarbībā ar iesaistītajiem resoriem būs jāizveido izcilības centri, jādefinē valsts prioritātes ēnu ekonomikas apkarošanā, jāizstrādā un jāievieš riska kapitāla programmas, kā arī jāizstrādā priekšlikumi par banku kredītlīdzekļiem alternatīva finansējuma programmām.
(c) LETA
Foto: TvNet