Mājsaimniecību ienākumi gada laikā auguši par 5,3% un 2012.gadā sasniedza 321 eiro mēnesī

2012.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi* faktiskajās cenās palielinājās par 5,3% un sasniedza 321 eiro (225 latus) uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, salīdzinot ar 304 eiro (214 lati) 2011.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datu analīze. Ienākumu pieaugums salīdzināmās cenās, ņemot vērā inflāciju, bija mērāms 3% apjomā.

2012.gadā mājsaimniecību ienākumi joprojām atpalika no pirmskrīzes gados reģistrētajiem, sasniedzot 90% no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2008.gadā.

2004.-2011.gada ienākumu dati pārrēķināti, izmantojot tautas skaitīšanā iegūto iedzīvotāju skaita novērtējumu.

2012.gadā mājsaimniecību ienākumi nedaudz vairāk pieauga laukos nekā pilsētās (attiecīgi 5,7% un 5,2%), kas skaidrojams ar to, ka laukos bija straujāks nodarbinātības pieaugums nekā pilsētās. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums bija Rīgā (8,7%), bet viszemākais - Pierīgā (1,7%), Pārējos statistiskajos reģionos ienākumu pieaugums bija 3 - 5% robežās: Vidzemē - 4,6%, Kurzemē - 4,1%, Latgalē - 3,9%, Zemgalē - 3,4%.

Mājsaimniecību ienākumu izmaiņas pēdējos gados liecina, ka Latvijā ir pieaugusi ienākumu reģionālā atšķirība. Tā 2012.gadā Rīgas mājsaimniecību ienākumi sasniedza 121% no vidējā Latvijas rādītāja. Pierīgā mājsaimniecību ienākumu līmenis ir 105% un Kurzemē - 96% no vidējā Latvijas rādītāja. Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionos mājsaimniecību ienākumi ievērojami atpaliek un veido attiecīgi 87%, 81% un 75% no Latvijas vidējā.

Ienākumu pieaugumu 2012.gadā galvenokārt ietekmēja darba samaksas kāpums. Ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli vidēji pieauguši par 7,9%. Tomēr tie joprojām ir ievērojami zemāki nekā agrāk un 2012.gadā sasniedza vien 81% no 2008.gada līmeņa (attiecīgi 216 un 268 eiro jeb 152 un 189 lati).

Mājsaimniecību ienākumus gandrīz neietekmēja sociālo transfertu** apjoma izmaiņas, jo 2012.gadā to apjoms pieauga tikai par 0,1% salīdzinājumā ar 2011.gadu. Trūcīgākās mājsaimniecību piektdaļas ienākumos sociālie transferti ir pieauguši par 2,0%, bet ienākumi no algotā darba - par 11%. Tas liecina par to, ka, pieaugot ekonomiskajai aktivitātei valstī, arī vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem parādījās iespējas atrast darbu.

Pozitīvi vērtējams tas, ka visās kvintiļu grupās, izņemot otro, pieauguši ienākumi no algota darba un tādējādi samazinājusies sociālo transfertu nozīme. Trešajā kvintilē, kas ir ienākumu sadalījuma centrā, šī tendence ir izteiktāka nekā citās ienākumu grupās.

2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu ir nedaudz uzlabojušies ienākumu nevienlīdzību raksturojošie rādītāji - Džini koeficients**** un kvintiļu attiecību indekss (S80/S20)*****. Džini koeficients ir samazinājies no 35,7% līdz 35,3%, tomēr šīs rādītājs vēl joprojām ir augstākais Eiropas Savienībā******. Tuvākie rādītāji ir Spānijai (35,0%), Portugālei (34,5%), Grieķijai (34,3%). Lietuvā šis rādītājs ir 32,5% un Igaunijā - 32,0%. Savukārt kvintiļu attiecību indekss ir samazinājies no 6,5 līdz 6,4. Tomēr arī šīs rādītājs ir viens no augstākajiem ES. Igaunijā tas ir 5,4, Lietuvā - 5,3.

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

*Rīcībā esošie ienākumi - naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem - izglītību, ārstniecību u.tml.).

**Sociālie transferti - valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā no citām valstīm.

***Kvintile ir viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) - piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

****Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.

***** Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) - attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintile) pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintile).

******Šeit un turpmāk starptautiskie dati no Eurostat datu bāzes (http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/income_social_inclusion_living_conditions/data/database) par pēdējo pieejamo gadu, t.i. par 2012.gada apsekojuma gadu, kad Latvijas gadījumā tika apkopoti ienākumu dati par 2011.gadu.

 

Autors: Sanda Rieksta

Foto: multinews.lv