Gaismas Pils – kāds būs rezultāts?

Autore: Anete Ezera

2008. gada 15. maijā tika noslēgts būvdarbu līgums par Gaismas Pils, jeb Latvijas Nacionālās Bibliotēkas (LNB) celtniecību , kas tika uzsākta 2008. gada jūnijā. Joprojām līdz šai dienai ir saglabājies lielākoties iedzīvotāju svārstīgais viedoklis par šīs ēkas nepieciešamību. Ne reti tiek uzdots jautājums, vai Gaismas pils tik tiešām ir funkcionāls projekts, vai arī tikai vajadzība pēc ievērojama apskates objekta Rīgā?

No vienas puses tik vērienīga projekta realizēšanas pamatojums būtu jāsaista ar ārējo pieprasījumu, respektīvi, ar lasītāju skaita palielināšanos. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, tad no 2004.līdz 2008.gadam lasītāju skaitam Latvijas bibliotēkās (Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un publiskās bibliotēkas) bija tendence samazināties no 590,4 tūkst. lasītājiem 2004.gadā līdz 525,0 tūkst. lasītājiem 2008.gadā. Kaut arī 2009.gadā vērojams lasītāju skaita pieauguns līdz 576,0 tūkst., bet 2010.gadā jau līdz 689,0 tūkst., tomēr tas nav noturīgs. 2012.gadā lasītāju skaits atkal ir samazinājies līdz 551,0 tūkst. Tomēr līdz ar LNB nodošanu ekspluatācijā varētu cerēt, ka apmeklētāju skaits palielināsies. 

Jāatzīmē, ka lielākā iedzīvotāju neapmierinātība ir saistīta ar lielājām izmaksām LNB būvniecībai , kas tieši krīzes laikā bija pavisam „nepieklājīgas”. Sākotnēji pēc noslēgtā būvdarbu līguma, ko valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi”” parakstīja ar „Nacionālo būvkompāniju apvienību”, tika plānots, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība izmaksās 114, 6 miljonus latu, iekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Savukārt, pēc jaunākās informācijas, ko sniedz ziņu aģentūra LETA, Latvijas Nacionālās Bibliotēkas būvniecības kopējās izmaksas būs 187 miljoni latu, ieskaitot PVN.

Tagad, kad būvniecība jau ir gandrīz pabeigta, un ēkas atvēršana plašākai auditorijai paredzēta 2013./2014. gadu mijā, rodas jautājums, vai iedzīvotāju sākotnējā neapmierinātība neietekmēs Latvijas Nacionālās Bibliotēkas darbību un vai atbalsts būs jūtams arī no šī projekta skeptiķiem? 

Tomēr, kā būtisks pamatojums bibliotēkas celtniecībai ir tas, ka pašlaik Nacionālā bibliotēka ir izvietota 8 ēkās Rīgā, un daudzās no tām ir nepiemēroti un pat nepieņemami apstākļi gan apmeklētāju uzņemšanai, gan vērtīgo iespieddarbu glabāšanai. 

Savukārt Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe min vēl citu iemeslu Gaismas pils būvniecībai, kas liek domāt par ko citu kā funkcionalitāte, respektīvi, „Vairākus gadsimtus Rīgā neesam cēluši nevienu koncertzāli un bibliotēku ... ”.

Foto: LETA