Finanšu noziegumus Eiropā cer mazināt ar patiesā labuma guvēju reģistru

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti vasaras sākumā galīgajā lasījumā atbalstīja jaunus noteikumus cīņai ar naudas atmazgāšanu, kas paredz vienota patiesā labuma guvēju reģistra izveidi Eiropas Savienībā (ES). Kamēr EP pieņemtā direktīva nav iestrādāta ES valstu nacionālajā likumdošanā, Latvijas likumsargi rezervēti vērtē tās ieguldījumu naudas atmazgāšanas apkarošanā. Lai arī eiroparlamentārieši cer, ka reģistra izveide ievērojami apgrūtinās naudas atmazgāšanas iespējas ES, šī nozieguma apkarotājus Latvijā šobrīd satrauc citi jautājumi - cīņa ar prasmīgu pierādījumu slēpšanu, ārvalstu kolēģu sadarbības trūkums, ilgās tiesvedības un maigie sodi noziedzniekiem.

Pret naudas mazgātājiem un terorisma finansētājiem

Maija beigās EP deputāti gala lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas ieviesīs jaunus noteikumus cīņai ar naudas atmazgāšanu, kā arī paredz vienota patiesā labuma guvēju reģistra izveidi ES. Ar patiesā labuma guvēju tiek saprasts īpašnieks, kam faktiski pieder uzņēmums vai kurš to kontrolē un pieņem galīgos lēmumus par darījumiem, vai nu īstenojot īpašumtiesības tieši, vai ar pilnvarotas personas starpniecību.

Jaunā direktīva pirmo reizi uzliek pienākumu ES dalībvalstīm veidot centrālos reģistrus, kuros uzskaitīti uzņēmumu faktiskie īpašnieki. Šādi reģistri būs pieejami gan kompetentajām iestādēm, gan personām, kurām ir likumīga interese par šo informāciju, piemēram, pētnieciskajiem žurnālistiem. Jaunās direktīvas mērķis ir cīnīties ar noziegumiem nodokļu jomā un teroristu organizāciju finansēšanu.

Personām vai organizācijām, kuras vēlēsies piekļūt reģistram, būs jāpierāda, ka tām ir likumīga interese par aizdomīgu naudas atmazgāšanu, teroristu finansēšanu un ar tām saistītiem nodarījumiem, piemēram, korupciju, nodokļu noziegumiem un krāpšanu. Pēc likumīgas intereses pierādīšanas tām varētu dot piekļuvi informācijai par faktiskā īpašnieka vārdu un uzvārdu, dzimšanas gadu un mēnesi, valstspiederību, pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kā arī īpašumtiesībām. Dalībvalsts ārkārtas apstākļos, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, varēs paredzēt izņēmumus attiecībā uz piekļuvi reģistram. Centrālā reģistra informācijai par trastiem gan būs jābūt pieejamai tikai kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem.

Normatīvais akts paredz arī ieviest uz risku balstītu novērtējumu - ES, dalībvalsts un uzņēmuma līmenī tiks identificēti riski un izstrādātas procedūras to novēršanai. Tāpat likumprojekts nosaka "melnā saraksta" ieviešanu trešo valstu jurisdikcijām ar nepilnībām naudas atmazgāšanas novēršanā. Līdz ar to uzņēmumi vai personas no "melnā saraksta" valstīm tiks stingri pārbaudītas.

Direktīva arī uzliks bankām, revidentiem, notāriem, kā arī nekustamo īpašumu aģentiem un azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem pienākumu ziņot par aizdomīgiem klientu darījumiem.

EP deputāti apstiprināja arī regulu par naudas līdzekļu pārvedumiem, kas ļaus uzlabot maksātāju un maksājumu saņēmēju, kā arī viņu aktīvu izsekošanu. Lai nekaitētu maksājumu sistēmu efektivitātei, pienākums pārbaudīt, vai informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju ir pareiza, tiks noteikts tikai attiecībā uz atsevišķiem līdzekļu pārvedumiem, kas pārsniedz 1000 eiro. Izņēmums būs tādi gadījumi, kad pārvedums šķiet saistīts ar citiem līdzekļu pārvedumiem, kas kopā pārsniegtu 1000 eiro. Tāpat izņēmums būs tādi gadījumi, kad līdzekļi ir saņemti skaidrā naudā vai anonīmā elektroniskā naudā, vai ja pastāv pamatotas aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

Lai iestādēm, kuras ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu trešajās valstīs, dotu iespēju noteikt minētajiem nolūkiem izmantoto līdzekļu izcelsmi, līdzekļu pārvedumiem no ES uz valstīm ārpus ES būs jāpievieno pilnīga informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, paredz regula. Lai cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu varētu nekavējoties rīkoties, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs uzreiz jāatbild uz informācijas pieprasījumiem.

Tagad dalībvalstīm divu gadu laikā būs jāievieš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva savos tiesību aktos. Regula par naudas līdzekļu pārvedumiem būs tieši piemērojama visās dalībvalstīs 20 dienas pēc tās publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.

Cīņā ar naudas atmazgātājiem Latvijai vēl daudz darāmā

Latvijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns aģentūrai LETA, vērtējot pieņemto direktīvu, atzina, ka starptautiskās prasības tiek grozītas, jo iepriekšējo normu piemērošanas prakse norāda uz šādu akūtu nepieciešamību, ja reālā dzīves situācija ir kardināli mainījusies vai arī iepriekšējais regulējums vairs nesniedz gaidītos rezultātus.

Viņš norādīja, ka jau iepriekš ir veiktas nopietnas un apjomīgas izmaiņas šīs jomas regulējumā, piemēram, 2005.gadā ES pieņēma tā saukto trešo direktīvu cīņai ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Lai pārņemtu direktīvas jaunās prasības, Latvija 2008.gadā nevis veica grozījumus vecajā likumā, bet gan izveidoja jaunu - šobrīd spēkā esošo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu.

Jau daudzus pēdējos gadus situācija liecina, ka vairs nepietiek tikai ar viena atsevišķa klienta legalizācijas un terorisma finansēšanas risku izvērtējumu konkrētas finanšu vai nefinanšu sektora subjekta, piemēram, bankas, līmenī. Ar klientu Burkāns domā gan personu, gan viņa biznesu un darījumus. Šāds risku izvērtējums regulāri ir jāveic, sākot gan ar vienu atsevišķu nozari, gan valsti, gan Latvijas gadījumā - arī visā ES līmenī.

Lai šāda prasība konsekventi tiku ieviesta un pildīta visas pasaules mērogā, starptautiskā organizācija Finanšu darījumu darba grupa (FATF) 2012.gada februārī izdeva jaunas 40 rekomendācijas cīņai ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. ES prasību dalībvalstīm divu gadu laikā ieviest šīs prasības nacionālajos likumos ir ietvērusi nule pieņemtajā ceturtajā direktīvā.

Burkāns norādīja, ka, izprotot starptautiskās prasības un uz tām balstīto praktisko nepieciešamību, Latvijas valdība jau pērn pieņēma lēmumu ar šo gadu veidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku izvērtēšanas nacionālo mehānismu. To praktisko jautājumu risināšanu, kas neprasa tūlītējus finansiālus ieguldījumus vai normatīvo aktu grozījumus, dienests ir sācis veikt no pagājušā gada sākuma, par ko liecina pērn valdībā izskatītais ziņojums. Toreiz valdība atbalstīja ieceri izveidot mehānismu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanai un vadīšanai.

Šāds mehānisms tiks veidots pēc Pasaules Bankas izstrādātās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas metodoloģijas. Tas ietvers statistisko datu nodrošināšanas mehānismu, risku novērtēšanas rezultātu ziņošanu, pasākumu plāna izstrādi risku ierobežošanai, plāna izpildes kontroli un rezultātu novērtēšanu.

Paredzēts, ka par statistiskās informācijas uzskaiti un ziņošanu būs atbildīgas vairākas institūcijas, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Šīs institūcijas veiks statistisko datu uzskaiti un ziņos Burkāna vadītajam dienestam atbilstoši kārtībai, kas tiks izstrādāta, pamatojoties uz Pasaules Bankas izstrādāto metodoloģiju. Tāpat Burkāna vadītais dienests saņems statistisko informāciju, organizēs darba grupas, kā arī analizēs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, izstrādās priekšlikumus šo risku līmeņa mazināšanai. Ņemot vērā piešķirtā finansējuma apjomu un grafiku, dienests kā atbildīgā institūcija par minēto risku izvērtēšanu šai virzienā formāli uzsāk pasākumus ar šī gada jūliju.

Ņemot vērā, ka valdības lēmums paredz dienesta pilnvaru paplašināšanu, tam bija nepieciešams attiecīgais juridiskais regulējums. Jūnija sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas nodrošinās pilnīgāku valsts politikas īstenošanu attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novēršanu. Grozījumi paredz, ka Burkāna vadītais dienests varēs pieprasīt informāciju, kas nepieciešama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanai, no likumā norādītajiem subjektiem un institūcijām.

Kredītiestādēm un finanšu iestādēm nebūs nepieciešams sniegt ziņojumus dienestam par kontu slēgšanu, kas uzskatāmi par tehniska rakstura ziņojumiem un nav izmantojami dienesta funkciju veikšanai, līdz ar to nav uzskatāmi par lietderīgiem. Tāpat likumā precizēts regulējums kredītiestāžu vai finanšu iestāžu rīcībai gadījumos, kad tiek izbeigtas darījuma attiecības ar klientu, veicinot to tiesību ievērošanu.

Iepriekšminētais norāda tikai uz pāris no daudzajām novitātēm, kādas paredz jaunā ceturtā direktīva, kuras prasības dalībvalstīm to nacionālajos likumos ir ieviešamas tuvāko divu gadu laikā. “Kā redzams, Latvija jau ir spērusi pirmos soļus šai virzienā, taču vēl daudz kas ir darāms,” uzsver Burkāns.

Šogad iesaldēti 11 miljoni eiro

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests naudas atmazgāšanas apkarošanā šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu pastrādājis ražīgāk - šogad līdz 10.jūnijam dienests ir nosūtījis dažādām izmeklēšanas iestādēm 174 materiālus jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu. Pērn attiecīgajā periodā tika nosūtīti 99 materiāli. Šogad izmeklētājiem nodoti 20 materiāli ar lielām darījumu shēmām un 23 materiāli, kuros darījumu summa virs viena miljona eiro. Tāpat dienests šogad izdevis 67 rīkojumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu kopsummā par 11,78 miljoniem eiro. Līdzekļi iesaldēti uz laiku, lai izmeklētājs, savācot nepieciešamos pierādījumus, lemtu jautājumu par aresta uzlikšanu un vēlāk tiesā tie tiktu konfiscēti par labu cietušajam vai valsts budžetam.

Dienesta pagājušā gada ziņojumā teikts, ka no visām zināmajām legalizācijas tipoloģijām arī pērn jo īpaši aktuālas ir bijušas tās, kuras saistītas ar ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ārvalstīs izkrāpto finanšu līdzekļu legalizāciju Latvijā. Pasaules valstu praksē ir pieņemts, ka tipoloģijām tiek doti nosaukumi. Darījumu shēmu veidošana nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas ir pazīstama jau daudzus gadus. Pēdējo gadu statistika parāda, ka vienā darījumu shēmā iesaistīto fizisko un juridisko personu skaits var svārstīties no 20 līdz 50 personām un atsevišķos gadījumos pat sasniegt apmēram 100 un vēl vairāk. Tās darbības laiks ir vairāki mēneši, bet pēc tam daļu no iesaistītajām personām shēmu organizatori piesaista citai analoģiskai shēmai.

Pēdējos gados visā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā, arvien masveidīgāku raksturu iegūst tipoloģija ar nosaukumu "phishing", kuras darbību nolūks ir izkrāpt no banku klientu kontiem finanšu līdzekļus, nereti izmantojot viņu lētticību. Visdažādākajos veidos iegūstot klientu personas datus, tai skaitā paroles, krāpnieki, uzdodoties par klientiem, no bankas klientu kontiem pārskaita finanšu līdzekļus uz savu līdzdalībnieku kontiem Latvijā. Pēc tam notiek konvertācija un līdzekļu izņemšana skaidrā naudā.

Izmeklētājiem galvassāpes sagādā pierādījumu slēpšana

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes (FPP) Latvijā direktors Kaspars Podiņš aģentūrai LETA norādīja: kamēr minētā EP pieņemta direktīva nav ieviesta un iestrādāta Latvijas nacionālajā likumdošanā, ir grūti novērtēt un komentēt tās būtiskumu un ieguldījumu naudas atmazgāšanas apkarošanā, taču vienlaikus FPP atbalsta visas ES aktivitātes un centienus cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

FPP regulāri sniedz informāciju par aizturētiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumiem. Pagājušā gadā FPP tika sākti 15 kriminālprocesi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet 2013.gadā tādi bija 26 kriminālprocesi. Pērn par šo noziegumu kriminālvajāšanas uzsākšanai tika nodoti 18 kriminālprocesi.

Pēdējā atklātā lieta bija pavisam nesen, kad tika aizturētas piecas personas. Izmeklēšanā noskaidrots, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmā bija iesaistīti aptuveni 15 reāli strādājoši uzņēmumi un vairāk nekā 35 uzņēmumi ar fiktīva uzņēmuma pazīmēm. Grupējums izvairījies no nodokļu nomaksas, legalizējis noziedzīgi iegūtus līdzekļus un kopumā valsts budžetam nodarījis zaudējumus 695 978 eiro apmērā.

FPP direktors nevēlējās detaļās stāstīt par naudas atmazgāšanas tendencēm Latvijā, jo noziedznieki vērtē presē izskanējušo informāciju un mēģina turpmāk tādas pašas vai līdzīgas kļūdas nepieļaut. Jau šobrīd vērojams, ka personas shēmu veidošanā ievēro stingru konspirāciju, lai netiktu pieķertas. Noziedznieki labi orientējas jaunākajās tehnoloģijās, piemēram, izmanto mākoņpakalpojumu tehnoloģijas datu glabāšanā. "Atnākam vienreiz un personas aizturam, lietu nododam prokuratūrai, un nākamajā reizē viņi jau ir ņēmuši vērā pieļautās kļūdas. Noziedznieki no katra mūsu teiktā vārda mācās," uzsvēra Podiņš.

Pēdējo gadu prakse liecina, ka paplašinās Latvijas grupējumu ģeogrāfiskās darbības areāls. Ja agrāk noziedznieki savas darbības izvērsa tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, tad pēdējos gados atsevišķas noziedzīgās darbības tiek veiktas citās Austrumeiropas valstīs - Čehijā, Slovākijā un Polijā. Trešās valsis, piemēram, Baltkrievija un Krievija naudas atmazgāšanas shēmās nereti figurē saistībā ar to pavalstnieku izmantošanu fiktīvu uzņēmumu amatpersonu statusā. Visbiežāk fiktīvo uzņēmumu amatpersonas ārvalstnieki ir mazturīgas personas, kas par relatīvi nelielu atlīdzību ir piekritušas savu personas datu izmantošanai. Skaidras naudas ieguvei pamatā tiek izmantotas tieši ES dalībvalstis. Ja agrāk skaidrās naudas kurjeri brauca pēc naudas uz Igauniju, tad tagad dodas uz citām valstīm. Latvijas finanšu sistēma paliek ar katru gadu spēcīgāka, un tas arī varētu būt viens no iemesliem, kāpēc tiek izmantotas citas Eiropas valstis, pieļāva Podiņš. FPP ir ļoti laba sadarbība ar saviem kaimiņvalstu kolēģiem.

Precīzas naudas summas, kas figurē FPP izmeklētajās lietās, Podiņš atturējās nosaukt, taču no sarunām ar Krievijas kolēģiem noprotams, ka kaimiņvalstī ir lietas, kur figurē vairāki desmiti vai pat simti miljonu eiro. Lai gan šāda summa ir daudzkārt lielāka nekā tas apjoms, ko FPP izmeklē gada laikā Latvijā, ņemot visas krimināllietas kopā, gandrīz vienmēr šo līdzekļu izcelsme nav saistīta ar noziedzīgu nodarījumu valsts ieņēmumu jomā Latvijas teritorijā, līdz ar to izmeklēšana vairs neietilpst FPP kompetencē. Ja salīdzina pašreizējo situāciju ar to, kāda tā bija pirms pāris gadiem, kad Latvijā iestājās finansiālā krīze, tad apgrozītās naudas summas šobrīd ir samazinājušās.

FPP ir novērojusi, ka finanšu noziegumu shēmas kļūst sarežģītākas, taču grupējumi nav tik saliedēti kā agrāk. Agrāk grupējumus veidoja ne vairāk kā desmit cilvēki, bet šobrīd "smadzenes" ir vien pāris personas, kas piesaista grāmatvežus dokumentu kārtošanai. Galvenie organizatori pārsvarā ir Latvijas valstspiederīgie.

FPP galvassāpes sagādā ne tikai pierādījumu slēpšana, bet arī laicīga atbilžu nesniegšana uz ārvalstu tiesiskās palīdzības lūgumiem. Latvijas lūgumus ārvalstis vai nu neapmierina, vai arī uz tiem atbild nepieņemami garos termiņos - klusēšana dažkārt notiek gadiem ilgi. "Ir valstis, kas pat nevis atsaka lūgumiem, bet vienkārši nereaģē uz tiesiskās palīdzības lūgumiem. Ja nesaņemam nepieciešamo informāciju no ārvalstu kolēģiem, tas var būtiski apgrūtināt izmeklēšanu. Noziedzīgā pasaule izmanto tās valstis, kuras ir pasīvas sadarbībā ar Latvijas kolēģiem, un veido savas shēmas šajās valstīs,” uzsvēra Podiņš.

Maigie sodi

Krimināllikuma smagākā sankcija par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem.

Tiesu informācijas sistēmas dati rāda, ka pirmajās tiesu instancēs par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu pagājušajā gadā vidējais brīvības atņemšanas ilgums bija 876 dienas jeb nepilni divarpus gadi. Šogad naudas atmazgāšanas lietās pirmajās tiesu instancēs kopējā arestētās mantas vērtība bija 39 351 478 eiro.

Ja smagākajos krīzes gados FPP saskārās ar grupējumiem, kuriem mēneša apgrozījums bija vairāki miljoni eiro, tad tagad ar šāda apjoma lietām FPP saskaras retāk. "Lielie grupējumi nosacīti ir izķerti, jo FPP taktika bija vērsta tieši uz tādu grupējumu darbības apturēšanu, kas valsts finanšu interesēm nodara vislielāko kaitējumu. Tas devis rezultātu," uzskata Podiņš, tomēr FPP neapmierina tiesas piespriesto sodu politika. Podiņa skatījumā, sodam ir jābūt tādam, kas atturētu no noziegumiem. Jautājums ir arī par visas sabiedrības attieksmi pret šāda veida noziegumiem, kas atspoguļojas tiesas piespriestajos sodos. "Piemēram, ja tu redzi, kad tavs kaimiņš labi dzīvo, jo gūst ienākumus no narkotiku izplatīšanas, tu, visdrīzāk, paziņosi policijai, jo tev tas liksies nepieņemami. Savukārt gadījumos, kad tu redzēsi, ka kāds labi dzīvo uz nenomaksāto nodokļu rēķina, visdrīzāk, to uztversi kā "cilvēks māk dzīvot" un par to neziņosi nevienam,” izteicās FPP direktors.

To, ka tiesas piespriestie sodi nav tādi, kas stimulētu cilvēkus neatkārtot savas noziedzīgās darbības, pierādot tas, ka FPP visai bieži konstatē noziedzīgos grupējumus, kuros darbojas cilvēki, kas jau iepriekš nonākuši FPP redzeslokā par šādiem un līdzīgiem finanšu noziegumiem. Tie, kuri atgriežas šajā biznesā, mēģina to darīt bez agrākajiem kolēģiem, bet piesaista jaunus darboņus. "Bija pat tāds gadījums, ka cilvēks pāris mēnešus pēc aizturēšanas jau bija izveidojis citu shēmu un turpināja iesākto. Kad nu jau otrajā kriminālprocesā viņam tika piemērots pirmstiesas apcietinājums, izrādījās, ka viņš jau atradis palīgus un organizējis jaunu shēmu no cietuma, izmantojot mobilā telefona sakarus. Maigie un pārāk demokrātiskie sodi rada cilvēkos vēlmi un tendenci atgriezties šajā ienesīgajā arodā,” norādīja FPP direktors.

FPP neapmierina arī pārāk ilgā naudas atmazgāšanas krimināllietu iztiesāšana. Lai arī problēmas sagādā tiesiskās palīdzības lūgumi un sarežģītās izmeklēšanas darbības, pirmstiesas izmeklēšanas termiņos FPP iekļaujas, jo tas tiek kontrolēts no uzraugošā prokurora puses. "Diemžēl iztiesāšanas termiņi sasniedz vairākus gadus," piebilda Podiņš.

Podiņš uzskata, ka Latvija uz Eiropas fona naudas atmazgāšanas jomā īpaši neizceļas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir aktuāla problēma visā Eiropā. "Latvijas budžets ir neliels, tāpēc arī valstij nodarītie zaudējumi nav tik lieli kā, piemēram, Lielbritānijā, kur darboņi pamanās izkrāpt daudz apjomīgākas summas,” sacīja policists.

 

Autors: Gatis Kristovskis, LETA

Foto: Flickr.com