Iedzīvotāju skaita kritums kļuvis mērenāks

Latvijas demogrāfijas datos joprojām ir vērojamas zināmas pozitīvas tendences - pēdējos pāris gadus ir turpinājusi uzlaboties dzimstība, savukārt mirstība samazinājusies. Pērn mazāka kļuvusi arī emigrācija (salīdzinot ar 2013.gadu emigrējuši par 3.5 tūkstošiem cilvēku mazāk), bet imigrācija ( pozitīvi, 65% no tās veidojuši Latvijas iedzīvotāji, kas atgriezušies dzimtenē) palielinājusies. Taču diemžēl ar to tik un tā nepietiek, lai apturētu iedzīvotāju skaita kritumu, kas gan salīdzinot ar 2013.gadu pērn ir bijis nedaudz mērenāks. Runājot absolūtos skaitļos, joprojām piedzimstam mazāk nekā nomirstam, bet emigrācija pārsniedz imigrējušo skaitu.

Turklāt salīdzinoši drūma aina rādās laukos un ekonomiski vājos reģionos, kur, visticamāk, iedzīvotāji novecos straujāk un to skaits saruks ātrāk. Par lauku ilgtermiņa attīstības vārgajām perspektīvām „signalizē” vairāki rādītāji - augstākās izglītības iestādes ir koncentrētas ap ekonomiskās aktivitātes centriem; vidējais ienākumu līmenis laukos ir izteikti zemāks nekā ekonomiski attīstītos reģionos; arī, piemēram, iedzīvotāju spēja iegādāties mājokli ir mazāka. Iepriekšminētie faktori nopietni mazina pievilcību dzīvot laukos. Visticamāk, darbaspēks un ekonomiskā aktivitāte aizvien izteiktāk koncentrēsies ap nelielu skaitu ekonomiski spēcīgu pilsētu. Zināmā mērā tas atspoguļojies arī pērnā gada datos - pērn iedzīvotāju skaits no visiem reģioniem audzis tikai Pierīgas reģionā (to gan arī ietekmējusi migrācija no Rīgas).

Šo tendenču mīkstināšanai un to negatīvās ietekmes uz ekonomiku mazināšanai ir jāstrādā pie plaša jautājuma loka. Viens no būtiskajiem paveicamajiem darbiem ir spēt motivēt iedzīvotājus nebraukt prom un veicināt jau aizbraukušo atgriešanos dzimtenē. Tam ir nepieciešams vairāk un labāk apmaksātu darba vietu. Tas, savukārt, prasa ievērojamu ražīguma kāpumu. Augstāks ražīgums var veicināt visa apkārtējā reģiona attīstību, celt kopējo algu līmeni un uzlabot dzīves kvalitāti kopumā. Lielākās atšķirības produktivitātes līmeņos ir saistītas ar diviem būtiskiem faktoriem: izglītības kvalitāti un līmeni, kā arī inovācijām. Tās ir lietas, pie kuru uzlabošanas būtu jāstrādā Latvijas ekonomiskās politikas veidotājiem.

 

Autors: Andrejs Semjonovs

Foto: TvNet