Klajā nāk ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss

Ir milzum daudz neizmantotu digitālo iespēju, kuras varētu dot labumu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. No iepirkšanās vai e-studijām līdz rēķinu apmaksai vai publisko pakalpojumu izmantošanai internetā - tīmeklis ir īstais risinājums, ja vien tam ir radīti piemēroti apstākļi. Tāds secinājums izdarīts saistībā ar Komisijas sagatavoto un šodien publiskoto jauno Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu. Dati liecina, ka digitālo pakalpojumu izmantošana dažādās ES valstīs ir ļoti atšķirīga un ka robežas joprojām ir galvenais šķērslis pilnvērtīga digitālā vienotā tirgus izveidei, kas noteikta par vienu no Junkera vadītās Komisijas svarīgākajām prioritātēm.

Šodien publiskotais jaunais rīks sniedz katras valsts vērtējumu par dažādiem aspektiem – savienojamību (platjoslas pakalpojumu izplatība, ātrums un pieejamība cenas ziņā), interneta lietošanas prasmēm, darbību veikšanu tiešsaistē (no ziņu lasīšanas līdz pirkumiem internetā), kā arī digitālo tehnoloģiju (e-rēķini, mākoņpakalpojumi, e-komercija utt.) un digitālo publisko pakalpojumu (piemēram, e-pārvaldes un e-veselības) attīstību. Dati, pārsvarā par 2013. un 2014. gadu, sniedz pārskatu par digitālās jomas attīstību Eiropā, tostarp sarindojot šīs jomas līderus.

Lūk, galvenie Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa atklājumi:

- Digitālo pakalpojumu un prasmju izmantošanas pieredze ir atkarīga no konkrētās valsts: rādītāji dažādās valstīs atšķiras, priekšgalā izvirzoties Dānijai (digitālās attīstības punktu skaits – 0,67 no 1 iespējamā), bet viszemāko sniegumu uzrādot Rumānijai (digitālās attīstības punktu skaits – 0,31). Detalizēta informācija atrodama konkrētu valstu datu lapās.

- Vairums eiropiešu internetu lieto regulāri: 75 % 2014. gadā (72 % 2013. gadā), no 93 % Luksemburgā līdz 48 % Rumānijā.

- Eiropieši audiovizuālos materiālus labprāt skatās vai klausās internetā: 49 % eiropiešu, kuri izmanto internetu, ir spēlējuši vai lejupielādējuši spēles, attēlus, filmas vai mūziku. 39 % mājsaimniecību, kurās ir televīzija, skatās pieprasījumvideo.

- Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) sastopas ar šķēršļiem e-komercijas jomā: tikai 15 % MVU savas preces vai pakalpojumus pārdod tiešsaistē, un starptautiskā līmeni to dara mazāk nekā puse no šiem 15 %.

- Digitālie publiskie pakalpojumi dažās valstīs tiek izmantoti ikdienā, taču citās valstīs tādu praktiski nav: lai nosūtītu informāciju publiskajām iestādēm, tiešsaistē aizpildāmas veidnes ir izmantojuši 33 % no interneta lietotājiem Eiropā; šo lietotāju īpatsvars svārstās no 69 % Dānijā līdz 6 % Rumānijā. Savukārt iespēju izrakstīt un internetā nosūtīt farmaceitiem e-receptes Eiropā izmanto 26 % ģimenes ārstu, taču arī šajā ziņā rādītāji atšķiras: no 100 % Igaunijā līdz 0 % Maltā.

Priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips sacīja: "Šie skaitļi liecina, ka Eiropā notiek digitālā attīstība un mūsu iedzīvotāji izmanto jaunus pakalpojumus, kas sniedz plašas iespējas. Vairums eiropiešu izmanto internetu – viņi vēlas piekļūt tiešsaistē publicētajam saturam, un mums ir jānodrošina šāda iespēja. Digitālais vienotais tirgus var uzlabot šādu pakalpojumu pieejamību un iespēju uzņēmumiem ieviest inovācijas un paplašināt darbību, turklāt tas vairo uzticību tiešsaistes pakalpojumiem, piemēram, e-pārvaldei vai banku pakalpojumiem. Eiropas Komisija sekmēs šo ideju īstenošanu dzīvē."

Par digitālās ekonomikas un sabiedrības jautājumiem atbildīgais komisārs Ginters H. Etingers uzsvēra: "Digitālais indekss atklāj, cik krasi cilvēkiem ir mainījušies filmu skatīšanās ieradumi – viņi joprojām skatās savus iecienītos televīzijas seriālus, taču ievērojama daļa, proti, 40 %, skatās arī pieprasījumvideo un filmas tiešsaistē. Mums ir jāpielāgojas iedzīvotāju vajadzībām un jādomā, kā tām pielāgot ES politiku."

Digitālais indekss ir īpaši nozīmīgs tagad, kad Eiropas Komisija gatavo Digitālā vienotā tirgus stratēģiju, kuru plānots publiskot maijā. Stratēģijas mērķis ir radīt piemērotus apstākļus, kas Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ļautu digitālās tehnoloģijas lieliskās iespējas pilnīgāk izmantot pārrobežu darbībā. Izveidojot digitālo vienoto tirgu, nākamo piecu gadu laikā Eiropa var panākt papildu izaugsmi 250 miljardu eiro vērtībā un radīt simtiem tūkstošu jaunu darbvietu.

Vispārīga informācija

Ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) sabiedrība tika iepazīstināta šodien Briselē organizētajā forumā Digital4EU (priekšsēdētāja vietnieka Ansipa runa @Ansip_EU - komisāra Etingera runa @GOettingerEU (pēcpusdiena) - būs pieejams audiovizuālais materiāls).

Indeksā ir apkopoti vairāk nekā 30 rādītāju, un tajā ir izmantota koeficientu sistēma, katrai valstij, pamatojoties uz tās sniegumu, piešķirot konkrētu vietu. Tas ir analītisks rīks, kas izmantojams Digitālā vienotā tirgus stratēģijas sagatavošanā.

Lai aprēķinātu kādas valsts kopējo punktu skaitu, katrai rādītāju grupai un apakšgrupai Eiropas Komisijas eksperti ir piešķīruši konkrētu vērtējuma koeficientu. Tādi aspekti kā savienojamība un digitālās prasmes ("cilvēkkapitāls"), kas tiek uzskatīti par digitālās ekonomikas un sabiedrības stūrakmeņiem, katrs veido 25 % no kopējā punktu skaita (maksimālais digitālās attīstības punktu skaits ir 1). Digitālo tehnoloģiju integrācija veido 20 %, jo IKT izmantošana uzņēmējdarbībā ir viens no nozīmīgākajiem izaugsmes virzītājspēkiem. Visbeidzot, tādi aspekti kā darbības tiešsaistē ("interneta lietošana") un digitālie publiskie pakalpojumi veido 15 %. DESI ir elastīgi izmantojams tiešsaistes rīks, kas lietotājiem ļauj eksperimentēt ar dažādiem katra rādītāja vērtēšanas koeficientiem un secināt, kā tas ietekmē kopējo vietu sadalījumu.

Šodien publiskotajā DESI iekļautie jaunie dati tiks ņemti vērā Digitālās programmas progresa ziņojumā, ko Eiropas Komisija publicē katru gadu, novērtējot, kā valstīm veicies Eiropas Digitalizācijas programmas mērķu sasniegšanā. Nākamais Digitālās programmas progresa ziņojums tiks publicēts 2015.gada vasarā.

 

Autors: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Foto: TvNet