Mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir sociāli netaisnīgs

Šī brīža situācija rāda, ka, turpinot esošo mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, mikrouzņēmumos strādājošie sev nevarēs nākotnē nodrošināt nedz sociālos pabalstus, nedz minimālu pensijas apmēru. Nav pieļaujama situācija, ka pārējiem nodokļu maksātājiem solidāri nāksies uzturēt mikrouzņēmumu darbiniekus, kad tie sasniegs pensijas vecumu.

“Ja netiks rasts risinājums, kā nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju, strādājošajiem, piemēram, policistiem, skolotājiem, ārstiem un medmāsām, būs jānodrošina vecuma pensijas mikrouzņēmumu darbiniekiem, jo viņi paši to nespēs. Šo sociālo netaisnību ir jānovērš, ieviešot minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu. Tas ir valdības neizdarītais mājasdarbs - līdz šim ir noteiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet nav noteikts zemākais apmērs. Tas rada situāciju, ka pārējiem nodokļu maksātājiem nākas uzturēt vairāk kā 56 tūkstošus mikrouzņēmumu darbinieku, kuri iemaksas neveic pietiekamā līmenī,” norāda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Mikrouzņēmumos nodarbināto skaits strauji aug. Tendencei turpinoties, šo darbinieku īpatsvars jau drīz varētu pārsniegt 20% atzīmi no privātajā sektorā strādājošo skaita. Šāda situācijas attīstība sāk apdraudēt sociālā budžeta ilgtspēju, jo pie šobrīd esošā sociālo iemaksu apmēra mikrouzņēmumu darbiniekiem būtu jāuzkrāj pat trīs reizes ilgāku darba stāžu, lai nākotnē nodrošinātu sev minimālo vecuma pensiju.

Turklāt jau šobrīd tieši pārējie nodokļu maksātāji, nevis mikrouzņēmumu darbinieki ir tie, kas nodrošina lielāko iemaksu apmēru sociālajā budžetā, no kura tiek izmaksātas pensijas šodienas pensionāriem, kā arī sociālie pabalsti, piemēram, jaunajām māmiņām, bez darba palikušajiem vai darba nespējas gadījumā. Šādā veidā tiek pārkāpts sociālā taisnīguma princips.

Iespējamais risinājums, kas varētu nodrošināt to, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms ilgtermiņā nav risks personas sociālajam nodrošinājumam, ir pakāpeniska minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā maksājuma ieviešana (piemēram, 122 eiro mēnesī), kas aprēķināta no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas.

Nevienlīdzīgā situācijā tiek nostādīti arī uzņēmumi, kuri nodokļus maksā vispārpieņemtā kārtībā. Ja darbinieks, kura alga mēnesī ir 432 eiro, mikrouzņēmumam izmaksā 485,32 eiro, parastam uzņēmumam izmaksā jau 752,22 eiro. Tādējādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja sniegtie pakalpojumi no izmaksu pozīcijas ir konkurētspējīgāki par citu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem un nenodrošina veselīgu konkurenci starp tirgus dalībniekiem.

 

Autors: Maija Straupmane

Foto: Flickr.com