"Baltic International Bank" publicējusi otrā pusgada "Wealth Management" tendences

Divas reizes gadā Baltic International Bank apkopo finanšu, investīciju un nodokļu ekspertu viedokļus par gaidāmajām tendencēm privātā kapitāla pārvaldīšanas un nodokļu plānošanas jautājumos. Jūsu uzmanībai piedāvājam pirmā pusgada nozīmīgāko notikumu analīzi, kā arī ekspertu prognozes 2014. gada otrajam pusgadam.

Kopā ar Baltic International Bank valdes priekšsēdētāju Ilonu Guļčaku šajā ekspertu panelī piedalījās ORDO valdes priekšsēdētājs Ivars Rudzītis, Eversheds Bitāns partneris Māris Vainovskis, Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis, advokātu biroja Kronbergs&Čukste partnere Vineta Čukste-Jurjeva un Real Estate Jūrmala valdes loceklis Igors Daņiļevičs.

Ilona Guļčaka, International Bank valdes priekšsēdētāja

Situācija finanšu tirgos 2014. gada pirmajā pusē bija diezgan nervoza - Krievijas un Ukrainas konflikta eskalācija, konfliktsituācijas Irākā, Lībijā un Tuvajos Austrumos radīja visnotaļ saspringtu atmosfēru un mudināja investorus būt piesardzīgākiem, izvēloties vairāk konservatīvu politiku. Labāk šajā situācijā izskatās attīstīto valstu tirgi, kurus mazāk ietekmē globālās politiskās problēmas. Tomēr saistībā ar rietumvalstu un Krievijas savstarpējā sankciju kara attīstību arī ieguldījumi attīstīto valstu uzņēmumu vērtspapīros ir jāizvērtē uzmanīgāk.

Viens no galvenajiem jautājumiem, kas uztrauks finanšu tirgus dalībniekus 2014. gada otrajā pusē, - kad un cik ātri ASV un Lielbritānija plāno pāriet uz stingrāku monetāro politiku. 2013. un 2014. gadā ASV ekonomika un akciju tirgus izskatījās ievērojami labāk nekā lielākā daļa attīstīto un it īpaši attīstības valstu tirgi, ne reizi vien sasniedzot jaunus vēsturiskos maksimumus. Taču šobrīd bažas, ka ASV drīz pāries pie stingrākas monetārās politikas, mudina investorus uzmanīgāk vērtēt riskus un pievērsties necikliskiem akciju tirgus sektoriem vai meklēt citas ieguldījumu alternatīvas. Viena no iespējām šādā situācijā ir farmācijas un medicīnas preču sektors. Šīs nozares perspektīvas ir saistītas ar attīstīto valstu demogrāfiju un iedzīvotāju novecošanu, kas veicina pieprasījuma palielināšanos pēc šī sektora produktiem. Savukārt cits sektors, kas var būt laba investīcija iespējamās cenu korekcijas gadījumā, ir sabiedrisko pakalpojumu un ikdienas patēriņa preču ražošanas uzņēmumi.

Attiecībā uz investīcijām noteikti jāmin potenciālais apdraudējums zeltam kā droša ieguldījuma etalonam, jo pēc sasniegtā kāpuma tā cenas attīstība ir neskaidra un pakļauta iespējamām svārstībām. Savukārt ieguldītājiem ar augstu riska apetīti varētu būt interesantas iespējas ieguldīt jaunattīstības valstu tirgos, piemēram, Katarā, Bahreinā, Malaizijā vai Vjetnamā. Tomēr kopumā gribu uzsvērt, ka šobrīd vēlme starptautiski diversificēt aktīvus nonāk pretrunā ar vēlmi samazināt politiskos riskus, tajā skaitā tradicionālo ekonomisko sakaru pārtraukšanu.

Turpinās arī pirmajā pusgadā minētās tendences attiecībā uz investīciju un aktīvu strukturēšanas caurspīdīgumu: no 1.jūlija arī Latvija pievienojās FATCA, ka arī turpinās aktīvs darbs pie OECD automātiskās informācijas režīma ieviešanas. Tas apliecina G20 stingro apņemšanos virzīties informācijas atklāšanas virzienā, kā arī ieviest kontroles mehānismu atbildīgas nodokļu plānošanas nodrošināšanai.

Kapitāla saglabāšana un vairošana

Ģirts Rungainis, Prudentia partneris un padomes loceklis

Notiekošo vislabāk raksturo vārds turbulence. ASV ekonomika aug sarūkoša, bet vēl joprojām naudas emisijas un lētas enerģijas stimula apstākļos. Eiropas tautsaimniecība palielinās līdzsvarotāk nekā iepriekš, bet mazāk pārliecinoši nekā Atlantijas okeāna otrā pusē. Ķīna cīnās ar sarūkošiem pieauguma tempiem, nekustamā īpašuma burbuli (ar kuru inficē ekonomikas ārpusē, pirmām kārtām Londonu, kā arī citas, ieskaitot Latviju), struktūras izmaiņām no ražošanas, fiksētā kapitāla radīšanas uz patēriņa noteiktu ekonomiku. Krievija ir vāja un kļūst vājāka. Pārējās BRICS un MINT valstis ar nestabiliem tirgiem un valūtām arī nepiedzīvo labākos laikus. Karš un epidēmijas dārgas enerģijas apstākļos, lēns globāls pretvējš, kas, sarūkot aizņemšanās līmenim un ar zemām likmēm, nav tik sāpīgs.

Rietumu ekonomikas lēni, bet augs vai vismaz būtiski nesaruks. Ķīna turpinās kontrolēt situāciju. Krievijas ekonomika kļūs vēl nepievilcīgāka ieguldījumiem. Būs vērojama bēgšana uz kvalitāti attīstītajos tirgos, ilgtermiņa ieguldījumi MINT tirgos, piesardzība pārējos BRICS tirgos. Latvijas nekustamā īpašuma tirgus ļoti lēni turpinās atlabt un pieaugt, atgūstoties vietējam pieprasījumam un kompensējot Eirāzijas pieprasījuma fluktuācijas.

Ivars Rudzītis, ORDO valdes priekšsēdētājs

Par būtiskāko notikumu šī pusgada laikā noteikti var uzskatīt Krievijas-Ukrainas konfliktu, kas tieši vai netieši ir skāris arī citas valstis, ieskaitot Latviju. Pagaidām ir ļoti grūti uzminēt, kā mainīsies tirgus un kādus pasākumus īstenos gan Rietumi, gan Krievija.

Mums gan ļoti gribētos cerēt, ka sankciju ieviešana neietekmēs nekustamā īpašuma tirgu un līdzekļu investēšanu nekustamā īpašuma iegādē Latvijā. Cerams, ka mūsu tirgus joprojām būs aktuāls un pievilcīgs gan Rietumu, gan Austrumu partneriem.

Uzskatām, ka kompānijas, kas nodarbojas ar luksusa klases nekustamo īpašumu, ieskaitot arī ORDO Agency, nejutīs nekādas likuma izmaiņu sekas vai arī šī ietekme būs maznozīmīga.

Lielākā daļa mūsu klientu ir iegādājušies nekustamo īpašumu Jūrmalā vai Rīgā, kas jau tā ir pārsniegusi 143 000 eiro cenas slieksni, un tas nozīmē, ka šis punkts potenciālo pircēju jau nu noteikti neizbiedēs.

Igors Daņiļevičs, REAL ESTATE JURMALA valdes loceklis

Šķiet, Latvijā mēs neesam mācījušies no krīzes. Pirms krīzes šeit ieplūda skandināvu nauda, kas mākslīgi radīja nekustamā īpašuma bumu. Pēc krīzes ieplūda nauda no Austrumiem. Rezultāts ir tāds pats, un šobrīd nekustamā īpašuma cenas Latvijā ne vienmēr ir pamatotas. Notikumi Ukrainā ir parāvuši sev līdzi visu pasauli, un krīzi izjūt teju visi sektori. Latvijas nekustamā īpašuma tirgū šo notikumu atblāzmu gan nevar skatīt tikai negatīvā gaismā. Manuprāt, šis ir brīdis, kad beidzot nekustamā īpašuma politika un cenas varētu sakāroties. To reāli varēs redzēt rudenī, kad parasti atsākas darījumi.

Protams, kādam šādā situācijā būs jāzaudē, un tie noteikti būs tie nekustamo īpašumu attīstītāji, kas orientējās uz uzturēšanās atļaujām. Uzturēšanās atļauju cenas pieaugušas par simts tūkstošiem eiro. Tagad interesentiem būs jāiegādājas gandrīz divreiz dārgāks īpašums, bet līdz ar to nevar pieaugt cena kvadrātmetrā pārdodamajiem objektiem. Tiesa, ar visu paaugstinājumu pie mums joprojām ir vieni no izdevīgākajiem nosacījumiem uzturēšanās atļauju saņemšanai, un interese no nerezidentiem saglabāsies.

Pārmaiņas nekustamā īpašuma tirgū būs, un tās ļaus cenām nonākt tādā līmenī, ko nosaka tieši tirgus, nevis kāda no pusēm. Tas gan nemainīs faktu, ka nekustamais īpašums joprojām būs stabilākais ilgstošais ieguldījums. Tiesa, tā funkcija vairāk būs līdzekļu saglabāšana, nevis vairošana.

Nodokļu plānošana un strukturēšana

Māris Vainovskis, Eversheds Bitāns partneris

Atbilstoši prognozēm pēdējā pusgada laikā starptautiskais fokuss uz pārrobežu aktīvu pārvaldes un finanšu pakalpojumu atbilstības, uzraudzības un nodokļu regulējumu nav atslābis, drīzāk otrādi. Regulatori aktīvu pārvaldniekiem pieprasa pievērst arvien lielāku uzmanību tam, vai investīciju līdzekļi tiek izvietoti atbilstoši klientu definētajiem mērķiem un finanšu situācijai, vai klienti tiek precīzi informēti par riskiem, kā arī darījumu kopējai kontrolei.

Pilnveidojas arī iestāžu sadarbības regulējums. Piemēram, Latvijas un ASV līgums FATCA paredz Latvijas finanšu iestāžu sadarbību ar nodokļu administrāciju un ASV nodokļu maksātāja identitātes atklāšanu, kā arī citus pienākumus, kuru neizpildes sekas var būt 30% nodokļa piemērošana. Latvija līdz 2017. gadam ir apņēmusies ieviest arī OECD standartu automātiskai nodokļu informācijas apmaiņai.

Tomēr kopumā šā administratīvā un uzraudzības sloga pieauguma ne tik patīkamo pusi atsver augstāka finanšu un aktīvu pārvaldes pakalpojumu drošība, uzticamība un kopējā kvalitāte.

Vineta Čukste-Jurjeva, zvērināta advokāte, advokātu biroja Kronbergs & Čukste partnere

Attiecībā uz starptautisko nodokļu plānošanu pasaulē turpinās lielākas atklātības un caurspīdīguma nodrošināšanas tendences. Tās par prioritāti uzskata gan OECD, gan Eiropas Komisija. Tomēr arvien skaļāk izskan arī pretēji viedokļi, kuros caurspīdīguma nodrošināšanai tiek pretstatīti vispārīgie cilvēktiesību un personas datu aizsardzības aspekti.

Šajā kontekstā OECD Globālais atklātības un nodokļu informācijas apmaiņas forums turpina darbu pie jurisdikciju caurskatāmības izvērtēšanas. Nopietnas problēmas konstatētas un otrajai izpētes fāzei nav kvalificējušās tādas pēdējā laikā populāras jurisdikcijas kā Dominika, Libērija, Maršalu salas, Panama un Apvienotie Arābu Emirāti. Īpaša uzmanība ir pievērsta Šveicei, kas ir parakstījusi Starptautisko konvenciju par nodokļu informācijas apmaiņu, tomēr atsakās ieviest automātisko nodokļu informācijas apmaiņu (vienlaikus Šveice ir sākusi izpaust informāciju, atbildot uz konkrētiem pieprasījumiem). Jāatgādina, ka tādas iecienītas ārzonu jurisdikcijas kā Kaimanu salas, Britu Virdžīnu salas un Džērsija ir ietvertas OECD baltajā sarakstā, tādējādi apliecinot, ka tās atbilst visām informācijas caurskatāmības un izpaušanas prasībām.

Lai gan tika paredzēts, ka pēc Eiropas Komisijas veiktās izmeklēšanas rezultātu publicēšanas Nīderlande varētu drastiski mainīt savu holdingu režīmu, tomēr politiskā līmenī ir pieņemts lēmums ieviest tikai pašas nepieciešamākās izmaiņas un iespēju robežās (saskaņā ar OECD prasībām) saglabāt pievilcīgo holdingu režīmu. Tāpēc prognozes par iespējamo Nīderlandes norietu un Anglijas kā populārākās holdingu valsts izrāvienu varētu būt pārsteidzīgas.

Eiropas Komisija ir ierosinājusi grozījumus mātesuzņēmumu-meitasuzņēmumu direktīvā attiecībā uz hibrīdaizdevumiem (kuriem piemērotos procentus var ieskaitīt izdevumos izcelsmes valstī, bet tos neapliek ar nodokli saņēmēja rezidences valstī). Tomēr direktīva neparedzēs pilnīgu šādu aizdevumu aizliegumu - par tiem vēl arvien varēs saņemt iepriekšēju nodokļu administrācijas uzziņu.

Attiecībā uz Latvijas holdingu režīmu, kuru pirms komercdarbības bāzes izveidošanas Latvijā sīki pēta Krievijas, Ukrainas un citu valstu investori, pēdējā laikā īpaši iezīmējas pieprasījums pēc korporatīvo direktoru pakalpojumiem (pie kuriem šie investori ir pieraduši, piemēram, Kiprā un Maltā) un interese par trastu izmantošanu ģimenes ieguldījumu plānošanai. Latvija pašlaik nevar piedāvāt nevienu no šiem rīkiem, tāpēc zaudē konkurences cīņā ar citām holdingu valstīm. Tāpat bieži dzirdams jautājums, kad Latvija, līdzīgi kā Igaunija, atbrīvos no ieturējuma nodokļa dividenžu un procentu maksājumus uz visām valstīm, tai skaitā ārzonu jurisdikcijām.

Baltic International Bank ir viena no pieredzes bagātākajām Latvijas bankām turīgu privāto un biznesa klientu individuālajā apkalpošanā. Bankas sniegtās priekšrocības ir individuāla pieeja, stabilas partnerattiecības un augstākā līmeņa serviss kapitāla saglabāšanā un pavairošanā. Bankai ir pārstāvniecības Londonā, Maskavā un Kijevā. Wealth Management Trends ir finanšu, investīciju un nodokļu ekspertu viedokļu apkopojums par gaidāmajām tendencēm privātā kapitāla pārvaldīšanas un nodokļu plānošanas jautājumos, ko Baltic International Bank gatavo divas reizes gadā.

 

Autors: Mārtiņš Pučka

Foto: nozare.info