Analizēs iespējas Latvijā pārņemt Igaunijas nodokļu sistēmas labo praksi

Nodokļu likmes, regulējums, ēnu ekonomika, kā arī birokrātija, apgrūtināta pieeja finansējumam– tie ir būtiskākie aspekti, kas saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma (WEF) jauno globālo konkurētspējas ziņojumu, kavē uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Iepretim Igaunijai, kura Baltijas valstu vidū ir viskonkurētspējīgākā un uzrāda augstākus rezultātus tādās jomās kā nodokļu sistēmas efektivitāte un investīciju piesaistes potenciāls, Latvijas konkurētspēja ir salīdzinoši zema. Lai padziļināti analizētu kaimiņvalsts nodokļu sistēmas priekšrocības un rastu konkrētus risinājumus to adaptēšanai mūsu valstī, Latvijas Konkurētspējas attīstības fonds, sadarbībā ar Ekonomistu apvienību 2010 un Valsts ieņēmumu dienestu, uzsāks darbu pie vērienīga pētījuma par abu valstu nodokļu sistēmu atšķirībām un nodokļu administrēšanas īpatnībām.

“Latvijas izaugsme nav iespējama bez radikālām institucionālām reformām, ārvalstu ekspertu piesaistes un citu valstu labās prakses analīzes. Nereti valsts vadītāji nespēj identificēt būtiskākās problēmas un tā vietā, lai stabili stiprinātu konkurētspēju, izvirza neadekvātas prioritātes. Tāpēc politiskās dienaskārtības veidošanā ievērojami jāpalielina ārvalstu ekspertu iesaiste un līdzdalība. Turklāt pēc labas prakses piemēriem nav tālu jāmeklē, un nav jāskatās uz valstīm ar radikāli atšķirīgu ekonomisko situāciju. Tā vietā jāanalizē un jāvērtē kaimiņvalstu labā pieredze,” komentē Edgars Šīns, Latvijas Konkurētspējas attīstības fonda pārstāvis.

 

Pētījumā tiks izzināti Igaunijas nodokļu administratora (Estonian Tax and Customs Board/Maksu – Ja Tolliamet) darbības principi, jo īpaši jomās, kur kaimiņvalsts uzrāda ievērojami labākus rezultātus. Tāpat tiks analizētas nodokļu iekasēšanas sistēmas priekšrocības, īpašu uzmanību veltot jomām, kur tā darbojas ievērojami efektīvāk nekā Latvijā. Pētnieki pievērsīsies arī abu valstu nodokļu administratoru funkciju atšķirībām, analizējot ne tikai uzņēmumu struktūrvienību efektivitāti, bet arī sabiedrības viedokli par to darbības principiem.

 

"Diskutējot par izmaiņām nodokļu politikā, valstij vienlaikusjāturpina uzlabot nodokļu iekasēšanas mehānisms un jāgūstiedzīvotāju ticība sabiedriskajam labumam. Ja pie līdzīgām nodokļulikmēm igauņi tos maksā apzinīgāk, tad pētījuma uzdevums irnoskaidrot cēloņus, kas kavē līdzīgus rezultātus sasniegt arīLatvijā," viedokli par pētījuma aktualitāti paužu Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.

 

Gandarījumu par ieceri veikt pētījumu un interesi par tā rezultātiem pauž arī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: „Vienmēr esmu atbalstījusi jaunu, progresīvu ideju un darba metožu ieviešanu un izmantošanu iestādes darbībā. Ja vien tas palīdz uzlabot un attīstīt klientu apkalpošanu, paaugstināt iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un mazināt administratīvos šķēršļus nodokļu maksātājiem, tādējādi kopumā padarot dienesta darbu efektīvāku un ļaujot sasniegt labākus rezultātus gan nodokļu iekasēšanā, gan sabiedrības apmierinātībā ar iestādes darbu kopumā. Jāatzīmē, ka veiksmīga savstarpējā sadarbība visu triju Baltijas valstu nodokļu un muitas administrāciju starpā notiek jau ilgtermiņā gan vadības, gan ekspertu līmenī. Viens no tās galvenajiem ieguvumiem ir tieši labās prakses pārņemšana līdzīgu problēmu risināšanas un novēršanas pieredzē, jo prioritātes nodokļu administrācijām visās valstīs ir līdzīgas - nodrošināt un uzlabot nodokļu iekasēšanu, stiprināt cīņu pret izvairīšanos no nodokļu un muitas saistību izpildes, kā arī paaugstināt iestāžu darbības efektivitāti un resursu izmantošanas lietderību.”

 

Igaunijas nodokļu sistēmu analizēs un konkrētus risinājumus labās prakses piemēru adaptēšanai Latvijas tirgum piedāvās pētnieki gan no Latvijas, gan Igaunijas. Tie tiks piesaistīti ar Granta programmas palīdzību un plānots, ka darbs pie pētījuma izstrādes tiks sākts jau šī gada rudenī.

 

Papildu informācija:

Irina Sjarki

Latvijas Konkurētspējas attīstības fonds

T: 67332034