Patēriņa cenu dinamiku pārsvarā nosaka pakalpojumu cenas

Kā liecina statistikas pārvaldes sniegtā informācija, patēriņa cenas šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju pakāpušās par 0,3% un patēriņa cenu dinamika šogad turpina attīstīties atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm.

Arī jūnijā cenu izmaiņas pārsvarā radīja sezonāls pārtikas cenu kāpums, tirdzniecībā nonākot šī gada dārzeņiem, kas ražas sezonas sākumā ir tradicionāli dārgāki pirms samērā spēcīga cenu krituma, kas gaidāms vasaras otrajā pusē.

Papildus tam jau šobrīd notiek sezonālas izpārdošanas apģērbam un apaviem, kur ir vērojami pirmie cenu kritumi. Jāatzīmē, ka patēriņa cenas ietekmēja arī akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem. Kaut arī izmaiņas akcīzes nodokļa likumā stājās spēkā ar 2014.gada 1.janvāri, tomēr vēl kāda daļa no esošajiem tabakas izstrādājumu krājumiem bija ar pērnā gada akcīzes markām.

Likums paredzēja pārejas noteikumus, kur līdz 2014.gada 1.jūlijam ir jāveic krājumu inventarizācija un aprēķinātā akcīzes nodokļa starpība jāiemaksā valsts budžetā, tādā veidā pilnībā pabeidzot pāreju uz jauno akcīzes likmi tabakas izstrādājumiem.

Gada griezumā patēriņa cenas augušas par 0,7%, kur pārliecinoši spēcīgākā ietekme ir pakalpojumu cenu kāpumam. Ja preču cenas pat samazinājās vidēji par 0,2%, tad pakalpojumu cenas pieauga par 2,9%. Cenas ir kāpušas ar mājokli saistītajiem pakalpojumiem - dārgāka ir kļuvusi gan īres maksa, gan arī apsaimniekošanas pakalpojumi. Līdzīgas tendences ir vērojamas arī kultūras un tūrisma pakalpojumu jomā, kā arī ēdināšanas un personīgās aprūpes pakalpojumiem.

Šāds cenu kāpums ir skaidrojams ar to, ka gan pakalpojumu cenas, gan arī attiecīgajā nozarē nodarbināto alga būtiski atšķiras no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem un turpmākā cenu un algu konverģence ir gaidāma tieši šajās patēriņa grupās. Protams, savas robežas noteiks kopējā ekonomikas izaugsme, jo pakalpojumu sektors ir ļoti cieši saistīts ar vispārējo ekonomikas stāvokli un konverģences process ir izteikti vērojams tikai relatīvi spēcīgas izaugsmes periodos.

Šāds process ir likumsakarīgs, kad, mazinoties bezdarba līmenim, uzņēmumu konkurence par darbiniekiem rada spiedienu uz algām, bet kāpjošais pieprasījums rada spiedienu uz cenām. Jāatzīmē, ka šie procesi notiek ļoti pakāpeniski un nekādas pārmērības cenu ziņā tas neradīs.

 

Autors: Maija Straupmane

Foto: Delfi Sievietēm