Maksātnespējas likuma grozījumi nozīmēs hipotekārās kreditēšanas būtisku samazināšanos

Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē atbalstītie grozījumi maksātnespējas likumā nozīmēs hipotekārās kreditēšanas būtisku samazināšanos Latvijā, jo paredz nākotnē ieviest obligātu "nolikto atslēgu principu" kreditēšanā un atceļ galvojumu nozīmi aizdevumiem, brīdina Latvijas Komercbanku asociācija.

Pēc šādu grozījumu akceptēšanas Saeimas plenārsēdē nozīmi zaudēs arī plānotā valsts atbalsta programma ģimenēm mājokļa iegādei, jo tajā paredzētais atbalsta apjoms, visticamāk, nebūs pietiekams pirmās iemaksas garantēšanai. Pašlaik hipotekārajiem kredītiem pirmā iemaksa ir aptuveni 20% apmērā, un attiecīgi tiek rēķināts valsts atbalsta programmas finansējums. Taču likumdošanas izmaiņu dēļ kredītu pirmās iemaksas varētu kāpt pat virs 40%, prognozē asociācija.

Latvijas Komercbanku asociācija jau iepriekš brīdinājusi valdību un Saeimu, ka plānotie grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz būtiski atvieglot fizisko personu maksātnespēju, ieviest "nolikto atslēgu principu" un atcelt galvotāja atbildību, turpmāk padarīs nepieejamus hipotekāros aizdevumus lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, jo, lai segtu likuma radītos riskus, bankām būs jāapsver iespēja palielināt kredīta pirmo iemaksu un var pieaugt arī aizdevuma procentu likme.

"Kreditēšanas strauja samazināšanās negatīvi ietekmēs arī citas nozares, būtiski - tādu darbaspēka ietilpīgu nozari kā būvniecība. Īpaši apdraudēta būs hipotekāro kredītu izsniegšana Latvijas reģionos, kur ir mazaktīvāks nekustamā īpašuma tirgus, un cietēji būs reģionu iedzīvotāji, kam būs ierobežotas iespējas uzlabot savus dzīves apstākļus. Tāpat kopumā cietīs Latvijas biznesa vides vērtējums un ekonomiskā attīstība," teikts Komercbanku asociācijas paziņojumā medijiem.

Kā ziņots, vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija noslēdza darbu pie izmaiņām maksātnespējas regulējumā, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu, tostarp būtiski samazinot parādu saistību dzēšanas termiņu un ieviešot tā saukto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums.

Komisija Maksātnespējas likuma grozījumus atbalstīja izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā.

Likuma grozījumi paredz - ja parādnieks dzēsīs 50% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, privātpersonas parādu saistību dzēšanas plāna termiņš samazināsies līdz pusgadam līdzšinējā viena gada vietā.

Grozījumi paredz arī samazināt parādsaistību slieksni, lai privātpersonas varētu iziet maksātnespējas procesu, no līdzšinējiem 7114 eiro uz 5000 eiro attiecībā uz parādiem, kas jau jāsamaksā, savukārt no līdzšinējiem 14 228 eiro uz 10 000 eiro attiecībā uz parādiem, kas iestāsies gada laikā.

Deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas ieviesīs tā saukto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Tas nozīmē, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas. Šāda kārtība attieksies tikai uz gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis. Likuma grozījumi arī paredz dzēst ne tikai parādnieka saistības, bet arī ar to saistītos galvojumus.

Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā nākamgad.

 

(c) LETA

Foto: Edijs Pālens/LETA