Kūdra var palielināt Latvijas enerģētisko neatkarību

Šā gada 15.maijā Latvijas Kūdras ražotāju asociācija prezentēja svarīgākos atzinumus, kas iegūti šā gada martā un aprīlī veicot vairākus kūdras dedzināšanas izmēģinājumus Ludzā, Talsos un Ventspilī.

Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas izpilddirektore Ilze Ozola atzīst, ka: "Jo ātrāk kūdra atgriezīsies kā kurināmais Latvijas enerģētikas sektorā, jo ātrāk tā spēs kā vietējais kurināmais piedalīties valstiski svarīgu energoneatkarības mērķu sasniegšanā. Kūdras pielietošana siltumražošanā ir izdevīga arī iedzīvotājiem, jo tā nodrošinātu siltuma cenu samazināšanu."

Siltumražošanas iekārtu ražošanas uzņēmuma AS "Komforts" valdes loceklis Ivars Liepiņš uzstājoties seminārā uzsvēra: "Kūdru var izmantot kā kurināmo tehniski un tehnoloģiski lielākajā daļā no Latvijā esošajām siltumražotāju apkures iekārtām, vai nu piejaucot 30 % apjomā pie šķeldas, vai kurinot 100 % ar kūdru. Protams labāk ir izvēlētes gabalkūdru, nekā frēzkūdru, jo gabalkūdra ļauj izvairīties no putekļiem." Tā ir pieredze, ko uzņēmums AS "Komforts" ir guvis pašiem piedaloties augstākminētajos kūdras sadedzināšanas izmēģinājumos, kā arī daudzu gadu garumā uzstādot veiksmīgi darbojošās siltumražošanas iekārtas Zviedrijā, Somijā un Lietuvā.

Enerģētikas eksperts Alvis Līdums izklāstīja un analizēja kūdras kurināšanas izmēģinājumu laikā fiksētos dažādu izmešu rādījumus. Sertificēti Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti veica dedzināšanas rezultātā radušos gāzveida izmešu mērījumus. Kurināmo izpēti veica SIA "Virsma" speciālisti dr. phys. J.Kalnača vadībā. "Piejaucot šķeldai kūdru, uzlabojas kurināmā siltumtehniskās īpašības. Kūdras piejaukšana šķeldai ir iespējama un šāds kurināmais sadeg labi, kā arī kūdras piejaukums uzlabo kurināmā siltumtehniskās īpašības - pieaug kurināmā zemākā siltumspēja, pie noteiktiem apstākļiem kūdras piejaukums šķeldai samazina SO2 koncentrāciju dūmgāzēs. Pelnu saturs mainās atkarībā no sastāvdaļu pelnu satura. Var atzīt, ka pielietojot siltumražošanā atbilstoši atlasītu kūdru, kaitīgo izmešu daudzums pilnībā iekļaujas normatīvajos aktos definētajās izmešu normās " tā A.Līdums.

Uz šo semināru bija ieradušies vairāki desmiti Latvijas siltumražošanas uzņēmumu vadītāji vai to inženieri. Siltumražotājiem bija interese par komerciāliem jautājumiem - piegādes noteikumiem, izmaksām un apjomiem.

Kūdras ražotāji turpinās iepazīstināt arī citus siltumražotājus ar kūdras tehniskajām un tehnoloģiskajām izmantošanas iespējām, kūdras ražošanas veidiem, piegādi un cenām.

Latvijas kūdras ražošanas sektorā darbojas 50 uzņēmumi 75 kūdras atradnēs. Gadā iegūst ap 1 milj. t kūdru, kas tiek eksportēta uz 101 pasaules valsti. Kūdras ieguve ir tas sektors, kas ir valstī svarīgs nodarbinātības veicinātājs, it sevišķi depresīvajos reģionos. 2013.gadā nozarē tika nodarbināti aptuveni 2200 darbinieku, sezonas laikā ap 5000.

 

Autors: Ilze Ozola

Foto: Farming.lt