Latvijā ir lielākā ienākumu nevienlīdzība starp Baltijas valstīm
Neskatoties uz pasākumiem, kuri ieviesti nevienlīdzības mazināšanai laika posmā no 2008.gada līdz 2012.gadam, ienākumu nevienlīdzības indikatori rāda, ka Latvijā ienākumu sadale joprojām ir mazāk līdzsvarota nekā pārējās Baltijas valstīs, liecina jaunākais «SEB bankas» ekspertu veiktais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.
2012.gadā Latvijā Džini indeksa vērtība bija visaugstākā starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm (35.2%), atainojot nevienlīdzīgu ienākumu sadali starp dažādām iedzīvotāju grupām. Igaunijā un Lietuvā Džini koeficients bija mazāks nekā Latvijā, tomēr abās valstīs tas bija virs ES vidējā rādītāja, kurš 2012.gadā bija 30.6%.
Eurostat dati no 2004.gada līdz 2012.gadam uzrāda atšķirīgu nevienlīdzības indikatoru dinamiku Baltijas valstīs. Neskatoties uz Džini indeksa samazināšanos no 37.5% 2008.gadā līdz 35.2% 2012.gadā, Latvijā joprojām ir visaugstākā Džini indeksa vērtība Eiropas Savienībā. Lietuvā 2008.gadā Džini indekss bija 34% un ekonomikas lejupslīdes periodā palielinājās līdz 37% 2010.gadā, sasniedzot visaugstāko vērtību starp ES valstīm, savukārt nākamo gadu laikā tā vērtība saruka par 5 procentpunktiem līdz 32% 2012.gadā. Igaunijā Džini indekss palielinājās no 30.9% 2008.gadā līdz 32.5% 2012.gadā. Savukārt ES valstīs vidēji Džini indeksa vērtība laika periodā no 2005.gada līdz 2012. gadam uzrāda diezgan stabilu vērtību ap 31%.
S80/S20 kvintiļu attiecības indekss uzrāda līdzīgu ainu kā Džini indekss. Latvijā 2012.gadā S80/S20 kvintiļu attiecības indekss bija 6.3 punkti, kas ir trešais augstākais starp ES valstīm aiz Grieķijas un Spānijas. Latvijā piektās kvintiles jeb bagātāko iedzīvotāju ienākumi bija 6.3 reizes augstāki nekā nabadzīgākās kvintiles iedzīvotāju ienākumi.
Lietuvā un Igaunijā S80/S20 kvintiļu attiecības indeksa vērtības bija attiecīgi 5.3 un 5.4 punkti, kas ir nedaudz virs ES vidējā (aptuveni 5 punkti 2012.gadā). Latvijā kopš 2008.gada vērojama indeksa vērtības samazināšanās. Lietuvā ekonomiskās lejupslīdes laikā S80/S20 kvintiļu attiecības indekss pieauga līdz 7.3 punktiem 2010.gadā, savukārt nākamajos gados tas saruka līdz 5.3 punktiem 2012.gadā. Igaunijā šī indeksa vērtība bija stabila laika posmā no 2008.gada līdz 2010.gadam, nākamajos gados palielinoties par 0.4 punktiem līdz 5.4 punktiem 2012.gadā.
«2012.gadā 20% Latvijas nabadzīgāko iedzīvotāju nopelnīja 6.6% no kopējiem ienākumiem (6.2% 2008.gadā), savukārt 20% bagātākie iedzīvotāji nopelnīja 42% no kopējiem ienākumiem, kas ir nedaudz mazāk nekā 2008.gadā, kad bagātāko kvintili pārstāvošie iedzīvotāji nopelnīja 43.1% no kopējiem ienākumiem. Igaunijā un Lietuvā pirmās jeb nabadzīgākās kvintiles ienākumi 2012.gadā veidoja attiecīgi 7.3% un 7.4%, savukārt bagātākie nopelnīja 39.7% Igaunijā un 39.5% Lietuvā. Lai mazinātu atšķirību ienākumu sadalē ar pārējām Baltijas valstīm un pietuvotos Eiropas vidējam līmenim, Latvijai jāturpina īstenot uz nevienlīdzības mazināšanu vērstos pasākumus,» uzsver SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
(c) Apollo.lv
Foto: Edijs Pālens/LETA