26. novembrī  plkst. 11.00 Dabas aizsardzības pārvaldes Salacgrīvas birojā (Salacgrīva, Rīgas iela 10a) notiks starptautiska konference “Mūžīgā kustībā un mainībā esošā Baltijas jūra, piekraste un Salaca”.

Konferences mērķis ir informēt sabiedrību par Baltijas jūras izpētes, Salacas upes apsaimniekošanas un piekrastes tūrisma aktualitātēm, kā arī satikties dažādām Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā esošajām organizācijām, lai tās iepazītos un dalītos pieredzē ar saviem labās prakses piemēriem, dotu iespēju kontaktu dibināšanai un apspriestu tālākās sadarbības iespējas.

Konferencē uzstāsies seši runātāji, kam sekos diskusija un jautājumu-atbilžu sesija. Konferences noslēgums paredzēts plkst. 15.30.

Konferenci rīko Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta atbalsta biedrība un Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar Lietuvas projektu “Save the Baltic Sea”.

Avots: daba.gov.lv

Atzīmējot Latvijas valsts dibināšanas gadadienu, Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki, pašvaldības un brīvprātīgie iesaistījās projekta LIFE Osmo Baltic rīkotajās talkās dabas liegumā Vidzemes akmeņainā jūrmala, Bēteles āra baznīcā pie Kuldīgas un pie Mētrienas brīvdabas estrādes. Izzāģējot zem kokiem augošo pamežu un novācot apaugumu, tika ne vien uzlabota ainava, bet arī uzlaboti apstākļi dabas daudzveidībai. 

Visu talku galvenais uzdevums bija atēnot lielu dimensiju kokus, lai uzlabotu to augšanas apstākļus un padarītu tos piemērotākus retām un aizsargājamām sugām, kas apdzīvo šos kokus. Piemēram, Vidzemes akmeņainajā jūrmalā tika atēnoti dižkoki, kuros mīt aizsargājama suga lapkoku praulgrauzis. Kurzemes pusē āra baznīcā “Bētele” atēnoti seši lielu dimensiju ozoli, lai nodrošinātu ozolu augšanai ļoti nepieciešamo saules gaismu. Savukārt svētku nedēļā dižkoku atēnošanas talka notika valsts nozīmes aizsargājamā “Ozolkalnu alejā” līdzās Mētrienas brīvdabas estrādei. Te tika uzsākti arī sakopšanas darbi Eiropas nozīmes aizsargājamā biotopā Parkveida pļavas un ganības. 

“Latvijas lielākā vērtība ir tās cilvēki un krāšņā daba. Cilvēks spēj pats par sevi parūpēties, bet to nevar koks. Lieliem un veciem kokiem atvērtā ainavā ir nepieciešama piemērota apsaimniekošana. Tādēļ ik gadu novembrī Latgalē sakopjam kādu dižkoku, tā ir dāvana Latvijas izveides gadadienā. Šogad talka notika jau 15. gadu pēc kārtas, un šāds darbs ir ieguldījums dabas daudzveidības veicināšanā, kā arī estētisks baudījums visiem apkārtnes iedzīvotājiem un teritorijas viesiem,” atklāj pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.  

Biotopa Parkveida pļavas un ganības uzsāktie sakopšanas darbi Mētrienā veikti vēsturiskā parka teritorijā, kas pēdējās desmitgadēs netika atbilstoši apsaimniekota. Pašreizējie zemes īpašnieki parakstījuši vienošanos par turpmāku saimniekošanu atbilstoši sugu un biotopu eksperta norādījumiem, tādējādi veicinot teritorijas piemērotību retām dabas vērtībām.  

Nevēlamā apauguma novākšana ne tikai izceļ seno koku ainaviskumu, bet arī veicina teritorijas piemērotību dažādām retām dabas vērtībām. Par savām mājām šādus kokus izvēlās arī īpaši aizsargājamā, izmēros lielā un krāšņā vabole – lapkoku praulgrauzis. Par šīs sugas labbūtību un nākotni savas rūpes uzņēmies šogad uzsāktais pārvaldes projekts LIFE Osmo Baltic. Tas ir Eiropas Savienības LIFE vides programmas finansēts  projekts, LIFE22 NAT/LT/101113698, kuru Latvijā īsteno Dabas aizsardzības pārvalde, Daugavpils Universitāte, Latgales plānošanas reģions un Latvijas Valsts ceļi.  

Lapkoku praulgrauža pastāvēšana nav iespējama bez lieliem, veciem, saules apspīdētiem kokiem. Sargājot kokus, iespējams pasargāt to iemītniekus, tāpēc projekta  sauklis ir “Koki ir mājas dzīvajai dabai”. Plašāka informācija par projektu pieejama vietnes www.daba.gov.lv sadaļā “Par mums” à “Projekti” à LIFE Osmo Baltic.   

Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE Osmo Baltic īstenotāju redzējumu. Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.​   

Avots: daba.gov.lv

Sākoties aktīvam lašu, foreļu, taimiņu, alatu un sīgu nārstam Latvijas upēs, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) atgādina, ka par šo zivju sugu iegūšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saudzēšanas laikā paredzēta kriminālatbildība un pārkāpējam finansiāli jāatlīdzina zivju resursiem nodarītie zaudējumi. Pārvaldes valsts vides inspektori šajā periodā pastiprināti uzraudzīs īpaši aizsargājamo dabas teritoriju lašupes un lašveidīgo zivju ieguvi. Pārvalde aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus, kā arī vērš uzmanību, ka veikalā iegādāties minētās sugas būs lētāk un ilgtspējīgāk.

Pēdējās desmitgadēs lašveidīgo zivju izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība nārsta laikā ir ļoti nozīmīga. Jo īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašveidīgo zivju populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai.

Par zivju iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā paredzēta kriminālatbildība. Pārkāpējam būs jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums – 715 euro par katru noķerto un nogalēto aizsargājamo zivi.

Laši un taimiņi  ir vienas no lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm. Tās nārsto upēs, bet pieaugušie indivīdi dzīvo jūrā līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz vietu, kur paši nākuši pasaulē. Baltijas jūras laši dzīves laikā migrē tikai Baltijas jūras robežās. Lašveidīgās zivis ir ceļotājas un migrē līdz pat 3 000 km, diennaktī veicot pat 100 km. Latvijā lasis var nodzīvot 10 gadus, citviet pat 15 gadus. No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas aptuveni 40-60 jaunu lašu.

Latvijā savvaļas laši ir sastopami Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs. Gauja un tās pietekas ir vienas no Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Neskaitāmi daudz lašveidīgo zivju ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu. Izņēmums ir atsevišķas licencētās makšķerēšanas vietas no 1. janvāra līdz 30. septembrim. Savukārt Makšķerēšanas noteikumos noteiktajās lašupēs no 1. oktobra līdz nārsta sezonas beigām makšķerēt ir aizliegts pavisam. Alatas, kas arī ir lašveidīgās zivis, lomā nedrīkst paturēt no 1. februāra līdz 30. aprīlim,  strauta foreles – no 1. septembra līdz 30. novembrim, sīgas un repšus – no 1. oktobra līdz 30. novembrim.

Avots: daba.gov.lv

Jauna meža stādīšana"Rīgas meži" Daugavas mežniecībā              LETA, Edijs Pālens        Autori: Daina Zalamane (Latvijas Radio žurnāliste)

Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības (ES) valstis, apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu valsti. Tas nozīmē, ka mums turpmākajos gados vairāk jādomā par ēku siltināšanu un energoefektivitāti, atjaunojamo resursu un zaļās enerģijas izmantošanu, videi draudzīgu sabiedrisko transportu un elektromobilitāti, jāsamazina siltumnīcas efekta un gāzes emisijas apjoms un citi. Šobrīd visaktīvāk par savu ietekmi uz vidi domā lielie uzņēmumi, bet pašvaldībām trūkst naudas klimata mērķu sasniegšanai.  

"Rīgas mežiem" top 2 klimatneitralitātes projekti

Rīgas pilsētas kapitālsabiedrība "Rīgas meži" apsaimnieko 62 000 ha meža, un uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra stāstīja, ka šobrīd saskaņošanas stadijā ir divi projekti, kas palīdzēs sasniegt klimatneitralitātes mērķus.

Viens paredz "degradēto kūdras purvu teritoriju sakārtošanu vai atjaunošanu, jo tieši kūdras degradētās teritorijas rada ievērojamu daudzumu CO2", informēja Skudra.

"Otrs jautājums, protams, ir arī solārā enerģija, par ko mēs arī ļoti daudz domājam. Protams, mēs sadarbojamies ar pasaules un Eiropas zinātniekiem, un arī šeit mums ir projekti iesākti, kurus mēs skaņojam, piemēram, ar Eiropas Investīciju banku vai arī ar Eiropas lielajām organizācijām," stāstīja Skudra.

"Zaļā brīvība": Pirmais solis katram uzņēmumam – novērtēt savu ietekmi uz vidi

Vides aizsardzības un vides izglītības organizācijas "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga vērtēja, ka pirmais solis, kas jāsper katram uzņēmumam, – jāizvērtē sava ietekme uz vidi.

"Ja skatāmies nacionālā līmenī, tad visgrūtāk mums ir gājis pēdējās desmitgadēs tieši transporta un lauksaimniecības zemes lietojuma ziņā," vērtēja Jānis Brizga.

"Un enerģētikā, arī mājokļus mēs vairāk siltinām un pārslēdzamies uz atjaunojamiem resursiem, prom no fosilajiem energoresursiem. Bet, protams, ne vienmēr uzņēmumam ir tik viegli pārslēgties no gāzes uz kaut kādiem atjaunojamiem resursiem. Tas prasa investīcijas, tas prasa arī kaut kādus infrastruktūras jautājumus, varbūt arī kādas lietas, kas būtu jāatbalsta nacionālā līmenī," sacīja Brizga.

Pašvaldībām grūtības sagādā stratēģijas un naudas trūkums

Tieši finansējuma un rūpīgi izstrādātas investīciju projektu ieguldīšanas stratēģijas trūkums rada lielākos izaicinājumus pašvaldību kapitālsabiedrībām, vērtēja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jomā Andra Feldmane.

"Mēs esam pārņēmuši regulas, direktīvas, bet finansējuma nav, kas nozīmē, ka šis ir pēdējais brīdis, kad mums vajadzētu saprast, kādā veidā mēs ko darīsim," uzsvēra pašvaldību pārstāve.

Andra Feldmane stāstīja, ka no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma Latvijas pašvaldības piesaistījušas gan grantus, gan kredītus, bet šie līdzekļi ir Eiropas Komisijas aizņēmumi finanšu tirgos, un tas nozīmē, ka šī nauda caur ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu būs jāatdod.

"Ņemsim kaut vai siltumapgādi. Ja siltumapgāde nebūs tik zaļa, kādu paredz normatīvie akti, tad siltumapgādes uzņēmumam vismaz 25% aizies uz Eiropas Komisijas kontu, un tas mūsu ieskatā ir pietiekami nozīmīgs signāls. Ļoti rūpīgi jāskatās, lai nebūtu situācija, ka 2030. gadā mums virknē sektoru tiek uzlikti lieli CO2 maksājumi, kas attiecīgi aizies uz mūsu patērētājiem, uz mūsu iedzīvotājiem," brīdināja Andra Feldmane.

Par ietekmi uz vidi un piegādes ķēdēm šobrīd vairāk domā lielie uzņēmumi

Vides aizsardzības un vides izglītības organizācija "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga stāstīja, ka par ietekmi uz vidi un piegādes ķēdēm šobrīd vairāk domā lielie uzņēmumi.

"It sevišķi lielāki uzņēmumi, kuriem ir lielāks apgrozījums un lielāks darbinieku skaits, sāk jau to darīt, un tas, protams, palīdz arī samazināt emisijas,

kad mēs saprotam, kur tad tās veidojas visvairāk un kur ir mūsu lielākais potenciāls emisiju samazinājumā," stāstīja Brizga.

"Arī bankas arvien vairāk prasa uzņēmumiem, ja jūs gribat saņemt kredītu, – lai noteiktu, cik zaļš šis uzņēmums ir, prasa tieši šo ogļskābās gāzes, siltumnīcas efekta gāzes emisiju novērtējumu. Un tas, protams, motivē daudzus uzņēmumus. Mums ir jādarbojas ar saviem piegādātājiem un ar saviem klientiem attiecībā uz šīm emisijām," norādīja Brizga.

Lai visas šīs sarežģītās lietas ieviestu, laika nav nemaz tik daudz. Piemēram, Rīga un Liepāja ir to 100 Eiropas Savienības pilsētu grupā, kas apņēmušās kļūt klimatneitrālas jau līdz 2030. gadam, tātad palikuši vēl tikai pieci gadi.  

Avots: lsm.lv

Šajā nedēļas nogalē, 19. un 20. oktobrī, Līgatnes dabas takās notiks pārgājienu pasākums “Ķepu detektīvs”. Pasākuma laikā dalībnieki gida pavadībā varēs izstaigāt dabas takas, iepazīt tuvāk teritorijā mītošos savvaļas dzīvniekus un iejusties īstu dabas detektīvu lomā, pētot dzīvnieku atstātos pēdu nospiedumus.

“Ķepu detektīva” ādā varēs iejusties gan sestdien, gan svētdien plkst. 12.00. Pārgājiens noritēs piecu kilometru garumā, tas ir ideāli piemērots visai ģimenei, apvienojot izglītojošu pastaigu dabā ar iespēju labāk iepazīt Latvijā raksturīgos savvaļas dzīvniekus.

Dalība pārgājienā paredzēta ierobežotam cilvēku skaitam, tāpēc aicinām laikus iegādāties biļetes iepriekš pārdošanā vietnē www.biļešuparadize.lv. - sestdienai 19. oktobrim vai svētdienai 20. oktobrim. Dalība pasākumā iespējama ar derīgu Līgatnes dabas taku apmeklētāju biļeti.

Aicinām uz pasākumu ģērbties ērti, laikapstākļiem un pasākumam dabā piemērotā apģērbā un apavos. Pasākumā var tikt filmēts un fotografēts organizatoru komunikācijas vajadzībām.

Līgatnes dabas taku jaunumiem var sekot vietnē www.ligatnesdabastakas.lv un Facebook profilā Līgatnes Dabas Takas.

Avots: daba.gov.lv

Dabas aizsardzības pārvalde un saistītās organizācijas šogad atzīmē 20 gadus, kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā un pievienojās Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklam.

Lūkojoties uz šo periodu dabas aizsardzībā, Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vadītāja Ilona Mendziņa norāda, ka patlaban Latvijai ir otrs mazākais Natura 2000 teritoriju pārklājums Eiropas Savienībā, tikai 11,5% no valsts teritorijas, kamēr Eiropas Savienības valstīs tie ir vidēji 18% no valsts platības. 

Vēl mazāks Natura 2000 teritoriju tīkla pārklājums ir tikai Dānijā. Jāsaka gan, ka arī Somijā, Beļģijā un Zviedrijā tas nav būtiski lielāks, ap 12%, bet vislielākais tas ir Slovēnijā – gandrīz 38 procenti.

Latvija pēc teritoriju skaita šobrīd ir 21. vietā starp citām Eiropas Savienības valstīm, bet drīz vien Latvija Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklu paplašinās vēl par 74 teritorijām. Šie 74 dabas liegumi ir izveidoti viena konkrēta meža tipa – staignāju mežu – aizsardzībai.

Latvijā Natura 2000 teritoriju tīklā ir gan ļoti lielas aizsargājamās dabas teritorijas, kā Gaujas Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks, Slīteres Nacionālais parks un Rāznas Nacionālais parks, gan arī ļoti mazas, piemēram, dabas liegums tikai divu hektāru platībā.

Jāatgādina gan, ka pirms iestāšanās Eiropas Savienībā tikai 8% no visas Latvijas platības bija aizsargājamas teritorijas. Pateicoties Natura 2000 teritoriju tīklam, ir ne tikai palielinājies šo teritoriju skaits, bet tās ir arī labi apsaimniekotas, daudzas ir pieejamas sabiedrībai, tajās ir ierīkota tūrisma infrastruktūra.

Patlaban vēl Latvijā nav pabeigta Natura 2000 teritoriju izveide meža un zālāju biotopiem, nav pienācīgi aizsargāta sikspārņu suga Eiropas platausis, kā arī lapkoku praulgrauzis, smalkā najāda. Arī citām dabas vērtībām, lai tās saglabātu ilgtermiņā, vajag spēcīgāku aizsardzību. Ir nepieciešams veidot jaunas aizsargājamās dabas teritorijas, jo Latvijā joprojām ir neaizsargātas vērtīgas biotopu un sugu koncentrēšanās vietas, kurās ir augsta bioloģiskā daudzveidība. Kamēr tādas vietas nav oficiāli aizsargātas, tās ir pakļautas iznīcībai. Uzskatāms piemērs ir Latvijas dabiskās pļavas.

Dabas aizsardzības pārvalde, atzīmējot 20. gadadienu, kopš Latvija pievienojās Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklam Natura 2000, ir uzsākusi arī sabiedrības iesaistes kampaņu Natura 2000 – Latvijas dabas dižvietas. DAP aicina ikvienu iepazīt mūsu dabas dižvietas tiešsaistē, apmeklēt tās dabā, fiksēt fotomirkļos un piedalīties konkursā. Labākās aizsargājamo teritoriju fotogrāfijas tiks izmantotas Natura 2000 grāmatžurnāla izveidē, kā arī īpašā pārvaldes sienas kalendārā 2025. gadam. Konkursa norises laiks ir līdz 2024. gada 1. septembrim. Atzīmējot Natura 2000 Latvijā divdesmitgadi, DAP rīko vēl dažādus pasākumus, ar kuriem var iepazīties vietnē Tiekamiesdaba.lv

Avots: diena.lv