No nākama gada ar dabas resursu nodokli (DRN) plānots aplikt ūdens izmantošanu mazajās hidroelektrostacijās, reklāmas izdevumus, kā arī 2. un 3. klases uguņošanas ierīces.

Turpmāk par reklāmas izdevumiem to ražotājiem būs jāmaksā 91 santīms par kilogramu papīra materiāla.

Valdība otrdien atbalstījusi attiecīgu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājumu par ar DRN apliekamo objektu klāsta papildināšanu.

Tāpat nolemts no nākamā gada palielināt DRN likmes par dabas resursu ieguvi, gaisa un ūdens piesārņošanu, videi kaitīgām precēm un preču iepakojumiem, kā arī vienreiz lietojamajiem galda traukiem, nolietotiem transportlīdzekļiem un atkritumu apglabāšanu.

Kopumā no DRN likmju palielināšanas un ar šo nodokli apliekamo objektu klāsta papildināšanas 2014.gada budžetā paredzēts gūt 4,9 miljonus latu lielus papildu ieņēmumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) uzver, ka nodokļa piemērošana reklāmas materiāliem veicinās dabas resursu efektīvu izmantošanu un ražotāji, iespējams, divreiz padomās pirms drukās materiālus, kuri bieži vien krājas kaudzēs pie iedzīvotāju pastkastītēm.

"Nevienam nav noslēpums, ka pastkastes regulāri tiek pieblīvētas ar nelasītiem un daudziem nevajadzīgiem reklāmas materiāliem, kuru ražošanai tiek tērēts ne mazums resursu. Katru gadu Latvijā tiek saražotas 2200 tonnas reklāmas mēstuļu, bet šī "cēlā" mērķa vārdā iznīcināti 30 tūkstoši koku. Ja mēs nevaram šādu darbību pilnībā apturēt, mēs noteikti varam likt par to aizdomāties un šādu kaitniecību videi samazināt," sacījis ministrs.

DRN ir efektīvs instruments vides aizsardzības mērķu sasniegšanā. Šī nodokļa likmes ir periodiski pārskatāmas, un tām ir jābūt vērstām uz videi kaitīgas rīcības ierobežošanu un resursu efektivitātes atbalstīšanu un veicināšanu. Ja reklāmas materiālu ražotāji turpinātu savas aktivitātes līdzīgi kā šogad, tad pēc VARAM aprēķiniem nākamajā gadā DNR piemērošana reklāmas materiāliem valsts budžetā ienesīs ap 2 miljoniem latu.

Pilnībā atbalstāms nodoklis, jo šie vienveidīgie reklāmas bukleti vairs nenes tiem paredzēto informāciju, bet gan kalpo kā ātrais atkritumu tvertņu piepildītājs.Virkne iedzīvotāju, tos nemaz neapskatot izmet. Iespējams tas liks uzņēmējiem meklēt efektīvākus risinājumus.

Ja parēķina, cik daudz nevajadzīgu reklāmas materiālu ik nedēļu nonāk miskastē (un ne jau pārstrādē, bet gan kopā ar sadzīves drazu), tad tiešām skaidrs, ka tikai ar nodokli (kas ir tiešām bargs) varēs pasargāt vidi no resursu izšķērdēšanas un piesārņojuma.

Atkritumu pārstrāde un vides piesārņojums tagad ir skolēnu vidū populāras tēmas, jo skolās tiek plaši par to stāstīts un rīkoti dažādi konkursi. Bērni jau tagad aizrāda pieaugušajiem par atkritumu šķirošanas nozīmi. Ir cerība, ka jaunā paaudze izaugs ar izpratni par šo lietu kārtību

Jaunajai paaudzeit tiešām vairs nav, ko mācīt - bērni visu vides jomā zina labāk, par pieaugušajiem. Problēmas ir ar vecāka gada gājuma cilvēkiem - tiem ir iesīkstējušies vēl Padomju laika uzskati un, piemēram, atkritumu šķirosānu viņi nesaprot un neatzīst kā tādu. Un tieši vecākā paaudze bieži vien ir tā, kas šķiroto atkritumu konteinerā iegāž savus sadzīves atkritumus un rezultātā sabojā visu citu cilvēku šķiroto atkritumu daudzumu ar savu drazu.

Atkritumu šķirošanai ir jābūt domāšanā. Tā nav diez ko ērta padarīšana, tādēļ bez pārliecības to nepaveikt.