Augstāks akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem ir īstermiņa "ielāps" valsts budžetam, kas atstās negatīvu ietekmi uz nelegālā alkohola tirgus apkarošanu un "bremzēs" ekonomikas attīstību kopumā, uzsver Latvijas alkoholisko dzērienu nozares (izņemot alus) uzņēmēju asociācijas - ARTA un LADRIA.

Nozares asociācijas uzskata, ka Veselības ministrijas (VM) sagatavotie priekšlikumi akcīzes nodokļa paaugstināšanai "sliktajai pārtikai" ir sasteigti un nepieņemami. Tikmēr ministres Ingrīdas Circenes vadītā VM akcīzes nodokļa paaugstināšanu populistiski skaidro ar nepieciešamību uzlabot sabiedrības veselību, norādot, ka kārtējo reizi tiek "dzēst ugunsgrēks" nevis sistemātiski strādāts pie tā, lai nākotnē samazinātu Latvijas iedzīvotāju atkarību no dažādām vielām un sliktas pārtikas lietošanas ikdienā.

Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) valdes priekšsēdētājs Vitolds Bremmers: "Nodokļu likmju paaugstināšana nekādi neietekmē sabiedrības paradumu maiņu un neveicina izpratni par veselīgu dzīves stilu. Arī atsauces uz ES normām un kaimiņu valstu pieredzi šeit ir nevietā, jo Latvijā jau pašreizējais akcīzes nodoklis alkoholam ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs.

Doma ir atbalstāma, bet nodokļa celšana nebūs risinājums, jo mērķis netiks sasniegts, tieši otrādi. Latvijā alkohola lietotāji nesamazinās savu alkohola lietošanas daudzumu, bet gan meklēs iespēju to iegādāties lētāk. Šeit nu būs guvums nesertificēto preču tirgotājiem un dažādiem pagrīdes ražotājiem. Palielināsies risks saslimt vai nomirt no nezināmas izcelsmes alkohola. Tāpat arī atgriezīsies cieņa pret dažādiem pašmāju brūvējumiem.

Es uzskatu, ka paralēli akcīzes celšanai no iekasētās naudas būtu jārīko informatīvas kampaņas, jāizglīto sabiedrība par pareizu uzturu un iespējamām veselības problēmām, pārmērīgi lietojot alkoholu. Informāciju būtu īpaši svarīgi nodot jauniešiem, jo mazgadīgie ļoti bieži redzami dažādos pasākumos, kā arī vienkārši publiskās vietās ar alkohola pudeli rokās.

Piekrītu, ka iekastā nauda būru jānovirza tieši šādiem mērķiem. Lai gan jauniešiem diez gan daudz tiek sniegta informācija par alkohola ietekmi un kaitīgumu, vnk. tam nav rezultāta, jo attiecīgajā vecumā ir vēlme darīt tieši pretēji. Šeit varbūt svarīgāk būtu alternatīvas jauniešu brīvā laika pavadīšanas nodrošināšanas pasākumi. Vairāk jāiegulda līdzekļi dažādās sporta nozarēs, jāpiesaista jaunatne sportam, komandu spēlēm, jo tad rodas citas prioritātes.

Kāmēr veselīgs dzīvesveids neikļūs par visas sabiedrības prioritāti, nekas daudz nemainīsies. Jo ir jau katrā izglītības iestādē pieejami dažādi bezmaksas sporta vai kādi citi pulciņi. Un uz tiem iet tikai tie, kam tas interesē. Tos, kam svarīgāk ir tusēties apkārt un izbaudīt jauniešiem aizliegtās lietas, uz šādiem pulciņiem nesanāk saorganizēt.

Tas, ka šādi interešu pulciņi izglītības iestādēs ir, nebūt nenozīmē, ka jauniešus piesaista tajos darboties. Ir jābūt mehānismam, lai viņus ieinteresētu, jārīko dažādas kampaņas, akcijas u.c. Lūk šis varētu būt tas lauciņs, kam novirzīt iekasētos papildus līdzekļus.