No digitālās drošības līdz ilgtspējai – Saeima groza finanšu likumu
2025. gada 11. septembrī Saeima pieņēma, un Valsts prezidents izsludināja jaunus grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas un paredz virkni būtisku izmaiņu, kas tieši ietekmēs finanšu sektora darbību Latvijā un tā atbilstību Eiropas Savienības prasībām.
Galvenie grozījumi saistīti ar:
- Eiropas regulējuma integrāciju. Likums papildināts ar atsaucēm uz jaunākajām ES regulām, tostarp par finanšu nozares digitālās darbības noturību (Regula Nr. 2022/2554) un Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi publiskai finanšu informācijai (Regula Nr. 2023/2859).
- Terminoloģijas precizējumiem. Vairākās vietās veikti skaidrojumi un pielāgojumi, piemēram, definīcija par “sistemātisko internalizētāju”, precizēta “daudzpusējās sistēmas” jēdziena atbilstība ES tiesību aktiem, kā arī izmaiņas terminā “ieguldījumu brokeru sabiedrība”.
- Tirgus uzraudzību un drošību. Noteikts, ka regulētā tirgus organizētājiem jāspēj īslaicīgi apturēt vai ierobežot tirdzniecību ārkārtas situācijās, jāveic algoritmu testēšana un jānodrošina datu kvalitāte atbilstoši ES standartiem.
- Informācijas pieejamību. Regulētā informācija turpmāk būs jāsniedz vienotā formātā, lai to integrētu Eiropas vienotajā piekļuves punktā, nodrošinot investoriem ātrāku un caurskatāmāku pieeju datiem.
- Ilgtspējas prasībām. Likums papildināts ar normām, kas paredz klientu vēlmju ņemšanu vērā ilgtspējas jomā, kā arī tiesības noteiktos gadījumos privātajiem klientiem sniegt informāciju angļu valodā.
- Uzraudzības mehānismiem. Paplašinātas Latvijas Bankas pilnvaras un noteikts, ka informācija par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem tiks ievietota Eiropas vienotajā piekļuves punktā.
Svarīgi arī tas, ka atsevišķas normas stāsies spēkā vēlāk – piemēram, prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam sāks darboties tikai no 2026. gada 10. jūlija.
Eksperti norāda, ka grozījumi ir būtisks solis Latvijas finanšu tirgus integrācijā ar Eiropas Savienības sistēmām, nodrošinot gan lielāku caurskatāmību, gan stiprinot tirgus noturību pret digitālajiem riskiem.