Stājas spēkā mantojuma tiesību reforma

2025. gada 1. janvārī stājās spēkā vērienīga mantojuma tiesību reforma. Galvenās izmaiņas paredz mantinieku ierobežotu atbildību pret mirušā kreditoriem, kā arī to, ka klusējot mantojumu vairs nevarēs pieņemt, ja kāda no ieinteresētajām pusēm būs uzsākusi mantojuma lietu pie notāra.

Izmaiņas mantojuma tiesībās paredz grozījumi trijos likumos, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī:

• grozījumi Civillikumā modernizē un pilnveido Civillikuma otrās daļas “Mantojuma tiesības” regulējumu;
• grozījumi Notariāta likumā salāgo Notariāta likumu ar Civillikuma izmaiņām mantojuma tiesību jomā;
• grozījumi Kredītu reģistra likumā salāgo Kredītu reģistra likumu ar pārmaiņām mantojuma tiesību regulējumā.

Mērķis – modernizēt mantojuma tiesību regulējumu

Reformas mērķis ir modernizēt un pilnveidot Civillikuma otrās daļas “Mantojuma tiesības” regulējumu, norādīts likumprojekta anotācijā.

Civillikumā iekļautie risinājumi:

• pilnveido mantojuma pieņemšanas sistēmu, precizējot gribas par mantojuma pieņemšanu izteikšanas formas un stiprinot sludinājuma par mantojuma atklāšanos spēku;
• nosaka mantinieku ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem;
• precizē kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtību;
• atvieglo atvietojamo lietu (naudas) un pamatkapitāldaļu ar vienādu tiesību saturu dalīšanu mantinieku starpā;
• precizē regulējumu attiecībā uz mantojuma aizgādnību, pārnesot mantojuma aizgādņa kontroli uz mantojumā ieinteresētajām personām un mazinot bāriņtiesas iesaisti.

Mantojumu nevarēs pieņemt klusējot, ja cita ieinteresētā persona būs uzsākusi mantojuma lietu

Līdz šim Civillikums pieļāva dažādus gribas izteikumus (formas) par mantojuma pieņemšanu (turklāt atšķirīgos termiņos), kas varēja radīt neskaidrības par to, vai mantojuma atstājējam (mirušajam) ir saistību un tiesību pārņēmēji un vai tie pienācīgā veidā izteikuši gribu pieņemt mantojumu, vai, gluži pretēji, – mantinieku nav un mantojums piekritīgs valstij kā bezmantinieka manta.

Tiesu praksē pastāv dažādas interpretācijas par mantinieka paustās gribas tiesisko nozīmi. Tāpat nebija skaidrības, kādā termiņā klusējošajiem mantiniekiem jāleģitimizē savas tiesības pret trešajām personām (jāapstiprina mantojuma tiesības pie zvērināta notāra) un vai tas vispār jādara.

Tādējādi ar grozījumu Civillikuma 691. pantā noteikts, ka gribu pieņemt mantojumu var izsacīt vai nu noteikti mantojuma iesniegumā, to iesniedzot mantojuma lietā, vai klusējot, ar tādu darbību, kuru attiecīgos apstākļos var iztulkot vienīgi tā, ka zināma persona atzīst sevi par mantinieku.

Vienlaikus 691. pantā atstāta iespēja pieņemt mantojumu klusējot (mājas kārtībā, bez notāra iesaistes), taču minētais mantojuma pieņemšanas veids turpmāk būs ierobežots, paredzot iespēju mantojumā ieinteresētajām personām noskaidrot mantiniekus, pašām uzsākot mantojuma lietu.

Attiecīgi visiem mantiniekiem, kas līdz tam brīdim pieņēmuši mantojumu klusējot, būs jāpārtrauc klusēšana un jāpiesaka savas tiesības uzsāktajā mantojuma lietā, pretējā gadījumā to agrāk iegūtās (ar faktisko valdījumu) tiesības tiks dzēstas.

Tiesības, kas iegūtas klusējot un pēc tam zaudētas, nepiesakoties pie notāra sludinājuma par mantojuma atklāšanos termiņā, ja mantinieks ir uzaicināts, nebūs iespējams atjaunot tiesas ceļā.

 

Vairāk par tēmu LV portālā