Rīgas mērs apgalvo, ka Latvijas galvaspilsēta bez Krievijas iedzīvotāju naudas pārvērtīsies par Detroitu
Baltijas valstis kļūst arvien pievilcīgākas ārzemju investoru acīs. Pieprasījums pēc nekustamā īpašuma šajās valstīs turpinās augt un līdz ar to arī pieaugs maksa par dzīvesvietu. Pie šāda secinājuma nonākuši nozares eksperti diskusiju laikā, tiekoties Eiropas Starptautiskajā nekustamā īpašuma federācijas kongresā FIABCI-2013.
Kompānijas Dekarta Property speciālisti aprēķinājuši, ka 66% ārzemnieku iegādājas nekustamo īpašumu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju izvēlētajā valstī, turklāt 39% no tiem ir gatavi šim nolūkam iztērēt ievērojamas naudas summas. Pēdējā laikā nerezidenti ir ne tikai gatavi investēt nepieciešamo minimumu nekustamā īpašuma iegādē, bet arī dzīvot iegādātajās ēkās un dzīvokļos.
Tuvākajā laikā Krievijas kompānijas sāks aizvien aktīvāk interesēties par dzīvokļiem un birojiem Latvijā, tā kā, piemēram, Rīgā telpu noma ir aptuveni 15 reizes lētāka, nekā Maskavā, uzskata Dekarta Property vadītājs Deniss Kims.
Viņš uzskata, ka jau pēc gada augstākās klases nekustamā īpašuma cenas Rīgā un Jūrmalā izaugs līdz 10 tūkstošiem eiro par kvadrātmetru. Dažu dzīvokļu cenas jau tagad sasniedz 8 tūkstošus, lai gan vēl tikai pirms pāris gadiem bija grūti sameklēt nekustamo īpašumu, kura cena būtu 5 tūkstoši kvadrātmetrā.
Tajā pašā laikā vairāki nacionālistiski noskaņoti politiķi Latvijā nākuši klajā ar iniciatīvu slēgt programmu, kas paredz uzturēšanās atļaujas piešķiršanu ārzemniekiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, pamatojot to ar Latviešu valodas un kultūras apdraudējumu. Kā uzskata Rīgas mērs Nils Ušakovs, ja šāda situācija tomēr notiks, tad Latvijas galvaspilsētas vēsturiskais centrs nonāks pamestībā.
„Bez ārzemju investīcijām vēsturiskais centrs ir nolemts iznīcībai un pārvērtīsies par Detroitu. Ēkas būs tukšas un neapdzīvotas līdz pārvērtīsies par graustiem, savukārt iedzīvotāji nevēlēsies dzīvot līdzās graustiem. Tā ir Detroita. Sakārtot pilsētas centru mēs varam vienīgi ar ārzemju investīciju palīdzību – Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas. Varam pastaigāt pa Rīgu un redzēt, cik daudz ēku šobrīd tiek remontēts. Tas viss notiek pateicoties ārvalstnieku investīcijām,” apgalvo Rīgas mērs.
Jāatgādina, ka kopš 2010. gada uzturēšanās atļauja Latvijā tiek piešķirta jebkuram citas valsts pilsonim, kas iegādāsies nekustamo īpašumu Rīgā vai citās lielākajās Latvijas pilsētās par summu, kas pārsniedz 200 000 dolārus, vai arī 100 000 dolāriem jebkurā citā Latvijas vietā. Triju gadu laikā šādu izdevību izmantojuši apmēram 5000 cilvēku, lielākā daļa no tiem Krievijas Federācijas vai citu NVS valstu pilsoņi.
Tā kā lēts nekustamais īpašums ārzemnieku acīs ieguvis lielu popularitāti, politiķi un eksperti pastāvīgi uzstāj uz minimālās nekustamā īpašuma maksas paaugstināšanu, lai saņemtu uzturēšanās atļauju. 2011. gadā Latvijas Saeima veica labojumus likumā „Par imigrāciju”, saskaņā ar kuriem tika piemērotas vēl papildus prasības tiem nekustamā īpašuma pircējiem, kas pretendē uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu.
NEWSru.com / Александр Филонов
Pārtulkoja: Laima Kubliņa
