Latvijā ir ļoti liels potenciāls dārzeņu audzēšanai, vērtē LLKC

Latvijā ir ļoti liels potenciāls dārzeņu audzēšanai. šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē sacīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Viņš teica, ka 2016.gadā augkopībā starp top piecām platībām, kādas dod lielākos ieņēmumus no hektāra zemes (bruto segumiem), ierindojās siltumnīcās audzēti tomāti, dzērvenes, krūmmellenes, bioloģiski audzēti ķiploki un zemenes. "Tās ir top kultūras, kas vēlreiz pierāda to, ka Latvijā ir ļoti liels potenciāls dārzeņu audzēšanai," uzsvēra Cimermanis, piebilstot, ka dārzeņus var intensīvi audzēt arī nelielās platībās.

Cimermanis teica, ka arī kartupeļu nozare ir viena no atbalsta maksājumiem mazāk atkarīgajām nozarēm ar augstu potenciālu, ja izdotos sasniegt Eiropas Savienības (ES) iepirkuma cenu līmeni. Patlaban gan kartupeļu vidējā iepirkuma cena Latvijā ir ievērojami zemāka nekā vidēji ES. Neraugoties uz to, kartupeļu audzēšana Latvijā ikgadēji ir viena no rentablākajām nozarēm, jo pašizmaksa regulāri ir zemāka nekā iepirkuma cena.

Turpretī graudkopībā pēdējie divi gadi ir bijuši slikti, un tieši graudkopībā pērn salīdzinājumā ar gadu iepriekš produktu vērtība kritusies par 17,32%, teica Cimermanis. Pārējo produktu vērtības izmaiņas bijušas nelielas. Saskaņā ar prognozēm plūdu dēļ graudu produktu vērtība šogad varētu kristies par 7%. Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir viena no zemākajām kviešu ražībām, kas negatīvi ietekmē pašizmaksu un bruto segumu. Pateicoties realizācijas cenas palielinājumam, intensīvi audzētu ziemas kviešu pašizmaksa 2017.gadā ir mazāka nekā realizācijas cena, ieskaitot atbalsta maksājumus uz vienu tonnu. Ja nebūtu atbalsta maksājumu, Latvijas graudkopji saimniekotu ar zaudējumiem, piebilda Cimermanis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka piena vērtība, pateicoties iepirkuma cenas palielinājumam, šogad varētu pieaugt par 7%. Kopš 2016.gada augusta Latvijā piena cena ir ievērojami palielinājusies, tomēr piena cena Latvijā vēl joprojām krietni atpaliek no vidējās piena cenas ES. Mazo piena ganāmpulku skaits Latvijā katru gadu strauji samazinās un, nereti likvidējot ganāmpulku, savu darbību beidz arī saimniecība. Līdz ar ganāmpulku skaita samazināšanos, pēdējos gados samazinās arī govju skaits. Tāpēc likumsakarīgi rodas jautājums, kas notiks ar lauku saimniecībām, ja mazo ganāmpulku skaits, kuriem joprojām pieder apmēram puse no kopējo govju skaita valstī, turpinās strauji samazināties. Straujāk jāaudzē tādu saimniecību skaits, kurās vidēji mīt 50-100 govis, jo tām ir attīstības potenciāls, norādīja LLKC valdes priekšsēdētājs.

Komentējot situāciju liellopu nozarē, viņš norādīja, ka 12.-24. mēnešu vecu teļu gaļas pašizmaksa Latvijā jau ilggadēji pārsniedz realizācijas cenu, līdz ar to bieži teļus realizē uzreiz pēc atšķiršanas no mātes 6.-7.mēnešu vecumā. Vidēji šogad par Šarolē tīršķirnes teli sešu mēnešu vecumā ar 260 kilogramu dzīvmasu varēja saņemt 469 eiro. Ja šo pašu teli nobarotu, turot saimniecībā gandrīz gadu un iegūstot 260 kilogramu O2 kvalitātes liemeni, realizējot to kautuvē, iegūtie ieņēmumi būtu tikai par 233 eiro augstāki. Tāpēc Šarolē buļļus šobrīd nav izdevīgi nobarot, jo lielākus ieņēmumus saimniecība var saņemt realizējot tos liellopu izsoļu namā. Līdz to Latvijas gaļas liellopu audzētāji saņem pusi no tās naudas, ko dabūtu, nobarojot liellopus un pārdodot par Eiropas cenām. Lai sakārtotu tirgu un gaļas liellopu audzētāji būtu mazāk atkarīgi no kautuvju diktētajām cenām, jādibina kooperatīvi, viņš teica.

LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijas teritorijā. Tā pastāvēšanas mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.

Drukāt