Lauksaimnieki cer, ka EK atradīs līdzekļus lietavu radīto seku un zaudējumu novēršanai

Kaut arī ārkārtas situācijas pasludināšana visā Latvijas teritorijā situāciju neatrisinās, lauksaimnieki cer, ka Eiropas Komisija (EK) sniegs pozitīvu atbildi Latvijas aicinājumam un atradīs līdzekļus, lai kompensētu lietavu radītās sekas un zaudējumus, informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP).

LOSP uzskata, ka nav jācīnās par vai pret ārkārtas situācijas pasludināšanu, bet gan jānovērš apstākļi, kāpēc šāda situācija izveidojās, uzsverot, ka visi, kas ir cietuši no plūdu radītajām sekām, ir pelnījuši saņemt zaudējumu kompensāciju.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs norāda, ka vēl nav saņemta atbildes vēstule no EK uz Zemkopības ministrijas (ZM) lūgumu sniegt atbalstu plūdos cietušajam lauksaimniecības sektoram, bet, ja tiks apstiprināts kāda veida atbalsts, tad visefektīvāk to novirzīt būtu meliorācijas sistēmu sakārtošanai, lai novērstu šādu ārkārtas situāciju atkārtošanos.

Savukārt LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis uzsver, ka ārkārtas situācijas pasludināšana ir populistisks sauklis, kas neatrisinās situāciju saknē, bet tikai iegūst īslaicīgu atbalstītāju pulku. "Galvenais ir sakārtot sistēmu, lai šādas situācijas vairs neatkārtots un viens no iemesliem ir nesakārtotās meliorācijas sistēmas, kas ir valsts problēma, kuru varētu sakārtot piesaistot Eiropas Savienības (ES) atbalstu," norāda Vilnītis.

Viņš skaidro, ka Latvijā ir nesakārtota un lielākoties vēsturiski nefunkcionējoša meliorācijas sistēma, kura gadu no gada tikai pasliktinās, līdz ar to lietavu radītā kaitējuma dēļ iespējams redzēt sistēmas nesakārtotības sekas. "Tāpat šī situācija lielai daļai saimniecību liks izvērtēt arī apdrošināšanas iespējas un piedāvājumus, jo dabas apstākļi kļūst no gada uz gadu mainīgāki un neprognozējamāki," skaidro Vilnītis.

 

Kā ziņots, Latvija vēl nav saņēmusi atbildi no EK uz oktobra sākumā nosūtīto lūgumu sniegt atbalstu plūdos cietušajam lauksaimniecības sektoram.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece pastāstīja, ka 5.oktobrī ZM nosūtījusi vēstuli ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, kurā norādīts, ka tobrīd Latvijā bija gājuši bojā lauksaimniecības sējumi un stādījumi vismaz 76 900 hektāru platībā un vairāk nekā 13 000 tonnu sagatavotā siena. Tāpat ZM vēstulē informējusi EK par provizoriskajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem 37,3 miljonu eiro apmērā.

Pagaidām Latvija rakstisku atbildi no EK vēl nav saņēmusi. "Rakstisku atbildi vēl neesam saņēmuši, bet mutiski nepārtraukti turpinās sarunas un tikšanās ar ES dienestiem par šī jautājuma pozitīvu risinājumu," sacīja Muceniece.

Muceniece atgādināja, ka līdzīgu vēstuli EK prezidentam Žanam Klodam Junkeram nosūtījis arī premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Jau ziņots, ka arī Igaunijas valdība ir nosūtījusi Hoganam vēstuli, kurā izklāstīta sarežģītā situācija Igaunijas lauksaimniecības sektorā, un līdzīgu vēstuli Junkeram nosūtījis arī Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass. Saskaņā ar Igaunijas lauksaimniecības ministra Tarmo Tamma šā gada 30.oktobrī pausto, atbildes vēl nav saņemtas, taču Igaunijas bažas ir pamanītas un EK ir lūgusi papildu datus no Baltijas valstīm un Somijas, uz kuriem balstoties, pieņems lēmumu.

Latvijas pusei ar EK pārstāvjiem notika sarunas par iespēju kompensēt lauksaimniekiem plūdu postījumus no ES līdzekļiem, kurās EK pārstāvji neizslēdza iespēju turpmākajās apspriedēs rast iespēju sniegt ES atbalstu lauksaimniekiem par plūdu nodarītajiem postījumiem, tomēr reizē norādīja uz apgrūtinājumiem šāda soļa veikšanai - aktuāls ir jautājums, cik lielā mērā lietavu un plūdu radītos zaudējumus var vērtēt kā kaut ko tik ārkārtēju, lai piešķirtu līdzekļus no ES Kopējās lauksaimniecības politikai paredzētajiem līdzekļiem.

Valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tāpat no šīs budžeta programmas plānots piešķirt arī 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam (LAD) un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.

Ilgstošo lietavu un plūdu radītās situācijas dēļ lauksaimniecības jomā izsludināta ārkārtas situācija 29 novados, tostarp Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils, Salas un Aknīstes novados.

Drukāt