Mežu īpašnieki aicina ļaut kailcirtes sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs

Latvijas mežu īpašnieki un meža nozarē strādājošie aicina Valsts prezidentu, Ministru prezidentu un Ministru kabinetu atbalstīt grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par koku ciršanu mežā, kas paredz atļaut kailcirtes sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs un mainīt koku ciršanas caurmēru valstī, informēja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) pārstāvji.

LMĪB un LKF norāda, ka šāds aicinājums ir izteikts atklātā vēstulē, lai nepieļautu nepamatotus eksperimentus ar priežu audzēm, kuru turpināšana var beigties ar to, ka nākamajām paaudzēm netiks saglabāti Latvijas piejūras priežu meži. Mežu īpašnieki un nozarē strādājošie vēstuli ar šādu aicinājumu ir nosūtījuši Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvija nav ļoti bagāta ar liela apjoma derīgo izrakteņu resursiem, un valsts labklājību nav iespējams balstīt uz naftas vai dzelzsrūdas ieguvi, taču Latvijā ir zeme, bez kuras kā viena no galvenajiem pārdomātas un efektīvas apsaimniekošanas resursiem Latvijas attīstība nav iedomājama. Meža nozare savu ieguldījumu valsts tālākā attīstībā redz produktīvāku un kvalitatīvāku mežaudžu audzēšanā, tādējādi labāk izmantojot zemes resursus, palielinot koksnes pieaugumu un krāju.

Vēstules autori atzīmē, ka Latvijā vēl joprojām pastāv virkne normatīvi noteiktu nosacījumu, kas zemes saimniekam liedz pieņemt pamatotus saimnieciskos lēmumus, tādēļ nozares organizācijas ir ierosinājušas un Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu MK noteikumos par koku ciršanu mežā. Tas ir paveikts, ievērojot jau iepriekš apstiprinātus politikas plānošanas dokumentus, Saeimas uzdevumu un Ministru prezidenta rezolūciju.

LMĪB un LKF norāda, ka rosinājums atļaut kailcirtes sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs ir izsaucis dažu biedrību pretdarbību, ko tās pamato ar runām par dabas aizsardzību, ignorējot zinātnieku viedokli un mežsaimnieku - praktiķu argumentus. Tajā pašā laikā zinātniskajos pētījumos un praksē Latvijā ir pierādīts, ka sausās minerālaugsnēs, kādās aug aptuveni 16% priežu mežu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, kur līdz šim ir atļautas tikai izlases cirtes, priežu atjaunošana nenotiek sekmīgi. Vietās, kur bijušas izlases cirtes, bet pēc tam stādītas priedes, šāds eksperiments bijis neveiksmīgs. Šādas vietas pārsvarā pārņem lapu koki un krūmi, bet priedes tur neaug, jo ir saulmīles un to augšanai ir nepieciešams daudz gaismas. Līdz ar ko nākamo paaudžu dzīves laikā, šādi saimniekojot, tur vairs nebūs priežu mežu.

 

"Grozījumu pretinieki iesaka biotopu atjaunošanai ļaut notikt dabiskā ceļā. Taču viņi aizmirst, ka priežu audzes tur lielākoties ir stādītas un dabiskā ceļā atjaunosies bērzi un citi koki, lazdas vai platība aizzels ar zāli, nevis augs priedes. Lai nodrošinātu normālu priežu mežaudžu atjaunošanu, grozījumi paredz atgriezties pie kārtības, kādu Latvijas mežsaimnieki ir īstenojuši gadu desmitiem un simtiem, un atļaut šajā teritorijā ierobežota lieluma kailcirtes," norāda vēstules autori.

LMĪB un LKF norāda, ka ierosinājums mainīt ciršanas caurmēru eglēm, priedēm un bērziem balstās uz Latvijas, Igaunijas un citu Baltijas jūras valstu zinātnieku pētījumiem, ka pēdējos gadu desmitos koku augšanas gaita Eiropā ir mainījusies. "Caurmēru samazināšana vienai daļai audžu un palielināšana citai ļaus racionālāk izmantot Latvijas dabas bagātību – mežu, izaudzēt lielāku koksnes ražu, veidot noturīgākas mežaudzes, kas ir būtiski, palielinoties klimata pārmaiņu izsauktajiem ekstrēmiem, palīdzēs saglabāt saimnieciski vērtīgāko koku sugu īpatsvaru, kā arī palielinās meža kapitālvērtību," uzsver vēstules autori, atzīmējot, ka caurmēra izmaiņas neskar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslas sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzes.

Vēstules autoru ieskatā izstrādātie grozījumi ir zinātniski pamatoti un atbilst Latvijas vides bagātību saglabāšanas un racionālas saimniekošanas interesēm, tāpēc Latvijas mežu īpašnieki un meža nozarē strādājošie aicina Valsts prezidentu, Ministru prezidentu un Ministru kabinetu atbalstīt izstrādātos grozījumus un nepieļaut nepamatotus eksperimentus ar priežu audzēm, kuru turpināšana var beigties ar to, ka nākamajām paaudzēm netiks saglabāti piejūras priežu meži.

Grozījumi noteikumos "Par koku ciršanu mežā" paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un samazināt galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus. Ņemot vērā jautājumu par zemes resursu efektīvu izmantošanu, mežaudžu ražības palielināšanu un normatīvo regulējumu citās valstīs, ZM konstatējusi nepieciešamību izmainīt galvenās cirtes caurmēru, ievērtējot Igaunijā noteikto galvenās cirtes caurmēru un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā. Atbilstoši Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumiem par galvenās cirtes parametru noteikšanu, mainot galvenās cirtes caurmēru, par 440 miljoniem eiro iespējams palielināt meža kapitālvērtību, mērķtiecīgi atjaunojot mežu ar saimnieciski vērtīgāku meža reproduktīvo materiālu. Tādējādi par 12 miljoniem eiro palielināsies ikgadējais tīro ienākumu gūšanas potenciāls.

Grozījumi noteikumos "Par koku ciršanu mežā" paredz arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Tādējādi iecerēts novērst to, ka izlases cirtes dēļ priežu mežaudžu vietā veidojas cita koku sugu sastāva mežaudzes vai teritorija aizaug ar krūmājiem. Turpmāk uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā attieksies tādi paši aprobežojumi, kā uz pārējo koku sugu mežaudzēm.

Drukāt