EP komiteja paudusi atbalstu Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektam

Eiropas Parlamenta (EP) Budžeta kontroles komiteja paudusi atbalstu Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta tālākai virzībai, informēja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

SM pārstāvji skaidroja, ka saruna ar EP Budžeta kontroles komitejas pārstāvjiem bijusi konstruktīva un ar padziļinātiem jautājumiem par projekta būtību un ietekmi uz nozari. Saņemot VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārstāvju skaidrojumus un atbildes, vizīte noslēdzās ar vienotu izpratni par projekta īstenošanas nepieciešamību un atbalstu tā tālākai virzībai.

Tāpat LDz šī gada 29. martā saņēmis atzinumu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) par projekta atbalstīšanu un iesniegšanu Finanšu ministrijai tā turpmākai virzībai Eiropas Komisijā, norādīja SM

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija ir līdz šim apjomīgākais Latvijas Eiropas Savienības (ES) fondu projekts, kurā plānots veikt dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un modernizāciju 300 kilometru garumā ar mērķi samazināt CO2 emisijas dzelzceļa pārvadājumos no 225 126 uz 180 000 tonnām gadā. Tāpat plānots, ka projekta realizācija nodrošinās Latvijas konkurētspēju kravu pārvadājumos, energoatkarības samazināšanu no importētās degvielas, kā arī samazinās transporta izmaksas.

SM ar dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta īstenošanu saista vairākus ekonomiskos ieguvumus turpmāko 30 gadu griezumā, tai skaitā tas pārvadātajiem ļaus nodrošināt lētākus pārvadājumus un piedāvāt konkurētspējīgas cenas klientiem. Līdz ar to, uzlabojot Latvijas dzelzceļa starptautisko konkurētspēju, tiks radītas iespējas piesaistīt vairāk kravu un tādējādi radīt papildu eksporta ieņēmumus. Dzelzceļa tīkla elektrifikācija mazinās Latvijas valsts enerģētikas atkarību no importētā fosilā kurināmā, uzsvēra SM pārstāvji.

EP Budžeta kontroles komitejas delegācija apmeklēja Latviju 3. un 4.aprīlī. Komiteja ieradās, lai iepazīstos ar dažiem no spilgtākajiem Latvijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem un klātienē uzzinātu Latvijas pieredzi ES fondu vadībā un uzraudzībā. Transporta nozares ietvaros tika apspriests Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts.

Kā ziņots, pērn 5. decembrī Ministru kabinetā tika pieņemts zināšanai SM sniegtais informatīvais ziņojums "Par lielā projekta "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija" sagatavošanas progresu un projekta īstenošanas risinājumiem", kas paredz projekta pirmo posmu īstenot plānotajā apjomā un virzienā, taču neradot ietekmi uz valsts budžetu. Paredzēts, ka projekta īstenošanai tiks izmantoti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi un LDz finansējums.

Kā iepriekš skaidroja LDz pārstāvji, šādu risinājumu izdevies panākt, jo tehnoloģiju attīstības rezultātā LDz izdevās samazināt projekta pirmā posma kopējās izmaksas no 519 miljoniem eiro līdz 441 miljonam eiro, tādējādi ļaujot nepieciešamo līdzfinansējumu uzņēmumam piesaistīt pašam, bez valsts ieguldījuma. Par to notiek sarunas ar Eiropas Investīciju banku.

Projekta "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija" pirmajā posmā paredzēts elektrificēt Rēzekne-Krustpils, Daugavpils-Krustpils un Krustpils-Rīga posmus, tādējādi līdz 2023. gadam nodrošinot viena pilna tranzīta koridora funkcionalitāti ar elektrovilci.

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija kā nozīmīgs transporta nozares attīstības projekts ir iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014. līdz 2020. gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs šim pašam periodam. Tās pirmajā posmā paredzēts elektrificēt dzelzceļa tīklu no Daugavpils un Rēzeknes iecirkņiem Rīgas virzienā, veicot elektrifikāciju ar 25 kilovoltu (kV) maiņstrāvas tehnoloģiju, tajā skaitā rekonstruējot esošo elektrificēto dzelzceļa tīklu un aizstājot 3,3 kV sistēmu ar 25 kV sistēmu.

Projekta pirmais posms tiks īstenots specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros. Pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir gandrīz 347 miljoni eiro, bet kopējās Rīgas virziena elektrifikācijas izmaksas būs 441 miljons eiro.

Drukāt