Rīgas Latviešu biedrība svinīgā ceremonijā cildinās jaunievēlētos RLB Goda biedrus arhitektu Gunāru Birkertu un komponistu Pēteri Vasku

Rīgas Latviešu biedrība 2016. gada 3.martā plkst. 19.00 Zelta zālē svinīgā ceremonijā cildinās jaunievēlētos RLB Goda biedrus arhitektu Gunāru Birkertu un komponistu Pēteri Vasku. Svinīgās ceremonijas laikā Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis pasniegs Goda biedriem Rīgas Latviešu biedrības sudraba Goda zīmes un sudraba Goda biedra kartes.

Pēc RLB Goda biedru apbalvošanas, savas daiļrades cienītājus iepriecinās komponists Pēteris Vasks autorkoncertā "Mūsu dziesma". Šis koncerts ir arī RLB Mūzikas komisijas senas un skaistas tradīcijas - atzīmēt kāda izcila latviešu komponista jubileju ar viņa skaņdarbu koncertu - turpinājums. Ar šo koncertu Rīgas Latviešu biedrība ieskandinās komponista 70. dzimšanas dienu.

Koncerta programma ir tapusi sadarbībā ar RLB Mūzikas komisiju un šobrīd labāko Latvijas sieviešu kori Balta, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas kolektīvu, un tā māksliniecisko vadītāju un diriģenti profesori Māru Marnauzu. Tajā ir iekļauti vairāki jaundarbi - veltījumi, to pirmatskaņojumi. Koncertā piedalīsies izcili solisti - vijolnieks Sandris Šteinbergs un čellists Ēriks Kiršfelds, arī pianiste Elīna Gaile. Muzikologa. Ievadvārdus teiks RLB Mūzikas komisijas priekšsēdētājs Arvīds Bomiks ievadvārdi.

Pats komponists reiz ir teicis, ka "Mūzika ir visdiženākā no visām mūzām, jo visvieglāk tiek klāt dievišķajam. Jā, mūzika ir abstrakcija, bet skaņa spēj izteikt garu. To nemaz vārdos nevar izteikt. Visapkārt runā tikai par miesu, bet man gribas saukt: Kur gars, dvēsele! Dvēseles ir aizaugušas kā džungļi. Tāpēc es savās skaņās mēģinu uzturēt gaismas stariņu". Vēlam šo gaismas stariņu sadzirdēt un rast sevī visiem koncerta apmeklētājiem.

Par Rīgas Latviešu biedrības Goda biedriem RLB biedru pilnsapulce uz mūžu ievēlē izcilus mākslas, kultūras un zinātnes darbiniekus vai personas, kam ir lieli nopelni Rīgas Latviešu biedrības mērķu īstenošanā.

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) - senākās latviešu organizācijas, dibinātas 1868. gadā Goda biedra statuss iedibināts 1870. gadā un biedrības pastāvēšanas 147 gados to nesuši 54 ievērojami valstsvīri, kultūras, zinātnes un sabiedriski darbinieki.

38 RLB Goda biedri ievēlēti laika posmā no 1870. līdz 1940. gadam. Starp viņiem minami tādi pīlāri kā sabiedriskie un politiskie darbinieki Krišjānis Valdemārs un Bernhards Dīriķis, pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis, pedagogs, latviešu kora mūzikas pamatlicējs Jānis Cimze, folklorists un rakstnieks Krišjānis Barons, advokāts, sabiedriskais darbinieks Fridrihs Grosvalds, izcilie komponisti Jurjānu Andrejs un Jāzeps Vītols, rakstnieks un pedagogs Matīss Kaudzīte, gleznotājs Vilhelms Purvītis, valodnieki Jānis Endzelīns un Pēteris Šmits, politiķi ģenerālis Jānis Balodis un Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.

1940. gadā padomju okupācijas vardarbīgi pārtrauktā Rīgas Latviešu biedrības darbība tika atjaunota 1989. gadā. Turpinot vēsturiskās tradīcijas, kopš biedrības atjaunošanas par RLB Goda biedriem ir ievēlēti RLB vecbiedri ārsts Kārlis Skalders un diriģents Haralds Mednis, Valsts prezidenti Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe – Freiberga, zinātnieki Jānis Stradiņš un Viktors Hausmanis, literāti Andrejs Eglītis, Imants Ziedonis, Andris Kolbergs, Ēriks Hānbergs, diriģenti Imants Kokars un Roberts Zuika, muzikologs Oļģerts Grāvītis, komponisti Raimonds Pauls, Pēteris Vasks un arhitekts Gunārs Birkerts.

 

 

Autors: Krista Cērmane

Foto: Raitis Plauks, F64

 

Drukāt