Atkritumu pārstrādes veicināšanai OECD iesaka Latvijā paaugstināt nodokli par atkritumu apglabāšanu poligonos

Latvijai būtu jāpaaugstina nodoklis par atkritumu apglabāšanu poligonos, lai veicinātu atkritumu pārstrādi un otrreizēju izmantošanu, teikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Vides raksturlielumu pārskatā par Latviju.

Lai veidotu aprites ekonomikas pamatu, Latvijai ir jāuzlabo atkritumu apsaimniekošana, jāpalielina atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde, kā arī jāstiprina ekonomiskie instrumenti, teikts pārskatā.

Viena no pārskata autorēm Ivanna Kapoca žurnālistiem sacīja, ka Latvija ir daudz izdarījusi atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanai kopš 2005. gada. "Tomēr Latvija vēl nevar būt apmierināta ar sasniegto, vēl ir daudz kas darāms, lai sasniegto tādu situāciju, kāda ir OECD labāko valstu vidū," viņa teica.

OECD pārskatā minēts, ka īpaši ir iespējams paaugstināt nodokli par atkritumu apglabāšanu un maksu par sadzīves atkritumiem, kā arī lielākajās pilsētās ieviest maksu par izmesto atkritumu daudzumu ("maksā, kad izmet" sistēma). Tāpat OECD norāda, ka inovācijas politikā un uzņēmumiem piešķirtajā atbalstā ir jāņem vērā aprites ekonomikas mērķi, savukārt pārstrādes tirgu var stiprināt, izmantojot sinerģiju ar kaimiņvalstīm.

OECD eksperti konstatējuši, ka Latvijā ir samērā vispusīga atkritumu apsaimniekošanas politika un tiesiskais regulējums. Latvija ir paplašinājusi infrastruktūru, kas paredzēta atkritumu pārstrādei, kā arī biogāzes un komposta ražošanai no atkritumiem, taču atkritumu rašanās novēršanai ir pievērsta mazāka uzmanība.

 
 

Vides raksturlielumu pārskatā norādīts, ka ir uzlabota atkritumu dalītā savākšana, bet ražotāja paplašinātā atbildība un dabas resursu nodoklis pārstrādājamiem materiāliem un produktiem ir palīdzējis paaugstināt sadzīves atkritumu reģenerācijas līmeni no gandrīz nulles 2000. gadā līdz 30% 2016. gadā (vai līdz lielākai procentuālai daļai, ja ņem vērā biogāzes reģenerāciju no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem).

Tomēr dažās atkritumu plūsmās joprojām ir raksturīga zemas vērtības reģenerācija un pārstrāde, uzskata OECD, piebilstot, ka pastāv iespēja uzlabot atkritumu savākšanu un šķirošanu, kā arī ražotāju paplašinātās atbildības sistēmu efektivitāti un pārskatāmību.

OECD ieskatā efektivitāti būtiski uzlabotu sadzīves atkritumu dalītās savākšanas sistēmas apvienošana ar sistēmām, kuras nodrošina ražotāju paplašinātās atbildības uzņēmumi.

Pārskatā secināts, ka atkritumu daudzums Latvijā ir audzis straujāk nekā ekonomika, kopš 2004. gada palielinoties vairāk nekā uz pusi. Ilgu laiku nozīmīga ir bijusi to apglabāšana poligonos, bet attīstās arī alternatīvi atkritumu apstrādes veidi. Pēdējos gados uzsvars ir bijis uz biogāzes un komposta ražošanu, lai bioloģiski noārdāmus atkritumus novirzītu no izgāztuvēm un veicinātu atjaunojamo energoresursu mērķrādītāju sasniegšanu. Tāpat Latvija ir galvenais polimēru pārstrādātājs Baltijas reģionā.

 
 

OECD eksperti konstatējuši, ka kopš 2005. gada sadzīves atkritumu daudzums Latvijā ir palielinājies par 19%, identiski ar ekonomikas izaugsmi. 2017. gadā katrs iedzīvotājs vidēji radīja 436 kilogramus sadzīves atkritumu – mazāk nekā vidēji OECD valstīs (524 kilogrami), bet par 37% vairāk nekā vidēji Latvijā 2005. gadā.

Kopš ir ieviesta šķiroto atkritumu savākšana un izstrādātas ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas, būtiski ir pieaudzis reģenerācijas īpatsvars – no 5% 2005. gadā līdz aptuveni 30% 2016. gadā, tomēr tas vēl arvien ir mazāk nekā vidēji OECD valstīs.

Tāpat OECD norāda, ka atbrīvojums no dabas resursu nodokļa ir veicinājis to, ka gandrīz visi uzņēmumi, kam uz to bija tiesības, ir pievienojušies ražotāju paplašinātās atbildības sistēmām. Šīs sistēmas kopumā ir ļāvušas sasniegt noteiktos pārstrādes mērķus, bet dažas no tām nav pietiekami labi pārredzamas un saskaņotas, norāda OECD pārskata autori. Par to ekonomisko atdevi ir maz informācijas, un iesniegtie dati bieži nav pietiekami kvalitatīvi.

 
 

Pasākumi atkritumu daudzuma mazināšanai un aprites ekonomikas veicināšanai valstī ir sākti salīdzinoši nesen, un daudzi uzņēmumi, šķiet, neapzinās ieguvumus, ko tie var dot, norāda OECD, piebilstot, ka cerīgi attīstās ekoinovācija un jaunas tehnoloģijas. Tiek veicināts zaļais publiskais iepirkums, īpašu uzmanību pievēršot pārtikas produktiem, ēdināšanas pakalpojumiem un būvniecībai.

OECD eksperti konstatējuši, ka esošie ekonomiskie līdzekļi vēl nav pietiekami stimulējoši, lai mudinātu ievērot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un aktīvāk virzīties uz aprites ekonomiku. Pārskatā teikts, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa ir pārāk zema, lai segtu pakalpojumu izmaksas un pamudinātu mazināt nešķirotu jauktu atkritumu daudzumu no mājsaimniecībām. Kaut arī nodoklis par atkritumu apglabāšanu poligonos palielinās, tas var nebūt pietiekami liels, lai sekmētu pārstrādi.

Pirmajā Latvijas Vides raksturlielumu pārskatā valsts vides raksturlielumi aplūkoti no 21. gadsimta pirmās desmitgades otrās puses. Vides raksturlielumu pārskatā sniegti 46 ieteikumi, kurus OECD Vides raksturlielumu pārskatu darba grupa apstiprināja 2019. gada 24. aprīlī. To mērķis ir atbalstīt Latviju centienos padarīt tās ekonomiku videi draudzīgāku un uzlabot vides pārvaldību. Īpašs uzsvars likts uz atkritumiem, materiālu pārvaldību un aprites ekonomiku, kā arī uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Drukāt