• Ziņas
  • Ekonomika
  • Baltijas valstīs septembrī bijusi lielākā gada inflācija ES

Pagājušajā apkures sezonā Latvijā daudz netrūka līdz enerģētikas krīzei, saka Kalvītis

Izvērtējot pirmo apkures sezonu pēc pilnīgas AS "Latvijas gāze" sadalīšanas, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis intervijā norādīja, ka daudz neesot trūcis līdz enerģētikas krīzei.

Viņš atzina, ka kopumā secinājumi par aizvadīto apkures sezonu ir diezgan skarbi.

"Ziema gan bija ļoti maiga, un par īstu aukstumu mēs varam runāt vien trīs nedēļas. Taču mēs piedzīvojām pamatīgu nervozitāti saistībā ar gāzes apgādes drošības jautājumu. Gāzes tirgus atvēršana Latvijā tika orientēta nevis uz apgādes drošību, bet uz mistisku pieņēmumu, ka, atverot tirgu, būs cenu kritums. Tāds bija politiskais uzstādījums un tam tika upurēta apgādes drošība cerībā, ka zemāka cena sabiedrību darīs laimīgāku. Es būšu skarbs un teikšu, ka, ja aizvadītajā ziemā vēl divas trīs dienas būtu noturējusies temperatūra pie mīnuss 20 grādiem, Latvijā sāktos enerģētiskā krīze," skaidroja Kalvītis.

Turklāt tas ir skaidrojams nevis tieši ar gāzes apmēriem, bet gan ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves spiedienu.

"Gāze teorētiski krātuvē ir, taču Inčukalna gāzes krātuvē nevarētu sasniegt nepieciešamo spiedienu, lai spētu apmierināt pieprasījumu, kāds aukstākajās dienās bija tirgū. Krātuve strādā pēc balona principa - jo tas ir pilnāks, jo straujāk gaiss nāk ārā. Tāpat notiek arī ar gāzi. Ja krātuve ir patukša, tad nav spiediena un gāze pietiekamā apmērā ārā nenāk," teica Kalvītis.

 

Viņš arī atklāja, ka aizvadītajā ziemā bijušas divas dienas, kad "Latvijas gāze" gandrīz neesot varējusi spēt apmierināt pieprasījumu pēc gāzes.

"Mums ziemā divas dienas bija situācija, ka gandrīz nevarēja apmierināt to pieprasījumu, kāds bija tirgū, jo gāzi prasīja ne tikai Latvijas patēriņam, bet arī Igaunija un Lietuva, kā arī Krievija, kura Inčukalnā bija noglabājusi savu gāzi. Mūs izglāba tas, ka palika siltāks. Es nemaz nestādos priekšā, kas notiktu, ja šogad būtu klasiska ziema, kad Latvijā janvārī valda anticiklons un attiecīgi sals, kam seko otrs vilnis februārī vai martā," uzsvēra Kalvītis.

Pēc viņa teiktā, tas liecinot par nopietnu problēmu. Tikmēr grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos ir izstrādāti tikai pēc "bargās mācības" aizvadītās ziemas izskaņas laikā, norādīja Kalvītis.

"Latvijas gāzes" koncerns pērn strādāja ar 330,956 miljonu eiro apgrozījumu un 26,048 miljonu eiro peļņu.

Kā ziņots, Ministru kabinets atbalstīja grozījumus "Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā", paredzot nepieciešamo dabasgāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, lai samazinātu ar dabasgāzes apgādi saistītus riskus.

Drukāt