• Ziņas
  • Ekonomika
  • Cīņa pret jauniešu bezdarbu: EP apstiprina 500 miljonus eiro budžeta palielinājumu

Pērn pieņemtās prasības bezdarbniekiem varētu būt nesušas rezultātus, domā ministrija

Pilnvērtīgu novērtējumu par pērn pieņemtajiem likuma grozījumiem, kas noteica augstākas prasības bezdarbnieku pabalsta saņemšanai, vien varēs sniegt, kad būs pagājis gads. Taču tendences liecina, ka tie varētu būt nesuši rezultātus.

Kā portālu "Delfi" informēja Labklājības ministrijas (LM) sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā referente Irēna Salmane, pēc statistikas datiem redzams, ka bezdarba līmenis un bezdarbnieku skaits šogad turpina samazināties.

Taču tas ir saistīts ne tikai ar jaunās normas – augstākas prasības bezdarbnieku pabalsta saņemšanai – ieviešanu, bet arī citiem iemesliem. Lielā mērās tas saistāms ar ekonomiskās situācijas tendencēm, uzsver Salmane.

Šīs un pērnās vasaras tendences ir līdzīgas. 2016. gada maijā – augustā reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies no 8,4% uz 8,1% , savukārt šī gada maijā – jūlijā reģistrēto bezdarbnieku skaits samazinājies no 7,4% un 7,1%.

Ja pērnā gada jūlijā izdevumi bezdarbnieku pabalstiem bija 9,3 miljoni eiro, tad šī gada jūlijā tie bija 8,8 miljoni eiro.

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegto informāciju LM – konkrētās profesijās var novērot, ka šā gada jūlija beigās, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir mazāks pabalstu saņēmēju īpatsvars. Piemēram, pabalstu saņēmēju vidū samazinājies būvnieku, izstrādājumu marķētāju, būvdarbu vadītāju, remontslēdznieku, ekskavatoru vadītāju, bufetes pārdevēju skaits, šo vidū ir arī profesijas, kurās iepriekš bija novērota sezonas darba īpatnību izmantošana bezdarbnieka pabalsta saņemšanai.

Konkrēti – runa ir par bezdarbniekiem, kas iepriekšējai sezonai beidzoties, bija reģistrējušies NVA, bet sezonai sākoties, atkal atgriezās pie tā paša darba devēja.

2017. gada aprīlī stājās spēkā likuma "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" norma, kas pagarināja bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas kvalifikācijas periodu. Proti, sociālās apdrošināšanas iemaksām bezdarba gadījumam jābūt veiktām ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā. Iepriekš iemaksas bija jāveic deviņus mēnešus 12 mēnešu periodā.

Grozījumi tika izstrādāti, lai pārtrauktu praksi izmantot bezdarbnieka pabalsta sistēmu kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai līdz nākamajai sezonai.

Iepriekš šos grozījumus asi kritizēja Tiesībsarga birojs.

Ziņots, lai samazinātu sociālā budžeta izdevumus, LM rosinājusi samazināt darba devēja apmaksājamo slimības dienu skaitu. Kā vēlāk pastāstīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V), pati LM savu ierosinājumu nemaz neatbalsta.

Vaicāts, kāpēc ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu, kuru pati neatbalsta, Reirs skaidroja, ka tāds bijis iepriekšējās sēdes protokola lēmums, kurā uzdots izstrādāt priekšlikumus, kas samazinātu sociālā budžeta izdevumus.

Drukāt