• Ziņas
  • Ekonomika
  • Valsts ar pārsteidzīgiem lēmumiem draud sagraut alus nozari, gaužas ražotāji

Aicina valdību turpināt un paplašināt «Mājokļu galvojumu programmu»

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) un Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA), izvērtējot Ekonomikas ministrijas izstrādātās un īstenotās «Mājokļu galvojumu programmas» rezultātus, secina, ka ir nepieciešams turpināt programmu arī nākamajā gadā, valsts budžetā tai paredzot nepieciešamo finansējumu.

LTRK, LKA, LANĪDA un NNĪAA ir sagatavojušas un nosūtījušas vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā pamato nepieciešamību turpināt šo programmu.

Valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" dati liecina, ka līdz 2016. gada beigām šīs programmas ietvaros sniegtais atbalsts ļāva savu pirmo mājokli iegādāties 4106 ģimenēm. Tāpēc veiksmīgi uzsāktās programmas turpināšana un paplašināšana ir valstiski nozīmīga un arī nākamajos trīs gados dos jūtamu ieguldījumu, gan paplašinot ģimeņu iespējas iegādāties dzīvojamo platību, gan stimulējot būvniecību, nekustamo īpašumu nozari un radot vēl vienu stimulu valsts ekonomikas attīstībai.

"Savu pirmo mājokli bieži vien vēlas iegādāties jaunās ģimenes, kuru ienākumi ir pietiekami, lai saņemtu kredītu, taču trūkst līdzekļu pirmās iemaksas veikšanai dzīvojamās platības iegādei. Kopš "Mājokļu galvojumu programmas" darbības sākuma tika piešķirti vairāk nekā 5000 galvojumu, kopā atbalstot 7279 bērnus ar mājokli. Programma ir efektīvs rīks esošās mājokļu pieejamības problēmas risināšanai, sniedzot iespēju jaunajām ģimenēm saņemt kārotās dzīves vietas atslēgas," uzsver LKA valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

"Jaunās ģimenes ir tās, kas ir Latvijas potenciāls, jo domā par bērniem, viņu audzināšanu, drošību un arī paši ir spēka gados, lai maksātu nodokļus un tādējādi veidotu ekonomiku kopumā. Ja valsts līmenī parūpēsimies par viņiem, tad šie cilvēki būs ne tikai ieinteresēti strādāt, lai samaksātu kredītu, bet arī savā ziņā tiks "piesieti" mūsu valstij un nedomās par aizbraukšanu. Šis ir brīdis, kad jādomā atbildīgi, tādēļ aicinu saglabāt programmu un parūpēties par visas Latvijas nākotni," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Vēstules autori, raksturojot situāciju nekustamo īpašumu jomā, norāda, ka Latvija investīciju ziņā jauna dzīvojamā fonda attīstībā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas: Igaunijā 2016. gadā kopumā ir pabeigti 4732 jauni mājokļi (3221 dzīvoklis un 1511 mājas vienai vai divām ģimenēm). Lietuvā šis skaitlis pērn ir 12 703 (attiecīgi 5179 un 7524). Latvija šajā ziņā būtiski atpaliek – mūsu valstī pērn pabeigti kopā tikai 2200 jauni mājokļi (1066 dzīvokļi un 1134 mājas vienai vai divām ģimenēm). Tas nozīmē divreiz mazāku jauno mājokļu skaitu nekā Igaunijā un piecarpus reizes mazāku nekā Lietuvā.

"Laikā, kad tendences būvniecības un nekustamo īpašumu jomā nav labvēlīgas, krītas izsniegto būvatļauju apjoms un sarūk privātās investīcijas jaunā nekustamajā īpašumā Latvijā (2014. gadā – 366 miljoni eiro gadā, 2015. gadā – 343 miljoni eiro, 2016. gadā – 361 miljons eiro), šī programma ir viens no nedaudzajiem mehānismiem, ar kura palīdzību reāli tiek risinātās sociālās un demogrāfiskās problēmas un samazināta jaunu cilvēku emigrācija," uzskata NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags

"Zināms, ka vidusmēra mājsaimniecībai Rīgā nepieciešami vairāk nekā divi gadi (jeb 24.7 mēneši), lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, iegādājoties mājokli kredītā. Vēl grūtāk ģimenēm tas ir tad, ja šī iemaksa jākrāj papildus īres izmaksām. Ekonomikai augot un saglabājoties labam iedzīvotāju noskaņojumam, pieprasījums pēc mājokļiem augs. Arī būvniecības sektora aktivitāte (būvatļauju skaits jaunu dzīvojamo ēku būvniecībai audzis par 50%  (š.g. 1. cet. dati)) apliecina, ka turpmāk nozare spēs nodrošināt mājokļu piedāvājumu.  Ja nebūtu šīs programmas, daļai ģimeņu savs mājoklis būtu tikai sapnis.  Latvijas iedzīvotājiem jauni mājokļi ir tikpat nepieciešami kā lietuviešiem un igauņiem, tāpēc valstij nevajadzētu atteikties no "Mājokļu galvojumu programmas", kas sevi ir apliecinājusi kā veiksmīgu un nepieciešamu gan jaunajām ģimenēm, gan arī ar pozitīvu efektu uz tautsaimniecības attīstību, " uzskata LANĪDA valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Vēstulē arī pozitīvi tiek vērtēta Ekonomikas ministrijas iecere likumprojektā "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" noteikt, ka uz garantiju mājokļu atbalsta programmas ietvaros varēs pretendēt ne tikai personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, bet arī personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 24 gadu vecumu, kā arī personas, kuras ieguvušas profesionālo vai augstāko izglītību un nepārsniedz 35 gadu vecumu (tā sauktie "jaunie speciālisti").

Ņemot vērā "Mājokļu galvojumu programmas" ietekmi uz sociālo un demogrāfisko problēmu risināšanu, kā arī uz ekonomikas stimulēšanu, NNĪAA, Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicina Finanšu ministriju un Ministru kabinetu atbalstīt Ekonomikas ministrijas iniciatīvu par "Mājokļu galvojumu programmas" darbības paplašināšanu, kā arī piešķirt programmas īstenošanai nepieciešamos līdzekļus. 

Drukāt