Atalgojums strauji aug visā Baltijā; lielākās algas joprojām ir Igaunijā

Šā gada otrajā ceturksnī visās Baltijas valstīs ir vērojams salīdzinoši straujš vidējās mēnešalgas pieaugums, bet vislielāko atalgojumu nemainīgi saņem Igaunijas iedzīvotāji, kam seko Latvijas un pēc tam Lietuvas strādājošie, liecina Baltijas valstu statistikas biroju dati.

Igaunijā 2017. gada otrajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļu nomaksas) mēnešalga bija 1242 eiro, kas ir par 6,8% vairāk nekā pērn šajā laikā un par 7,7% vairāk nekā 2017. gada 1. ceturksnī. Latvijā vidējā bruto darba samaksa 2017. gada otrajā ceturksnī pirmo reizi pārsniedza 900 eiro un bija 927 eiro mēnesī. Tas ir par 8,7% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā un par 4,8% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī. Par 8,7% pret 2016. gada otro ceturksni vidējais atalgojums auga arī Lietuvā, sasniedzot 838,7 eiro mēnesī. Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, tas ir par 2,3% vairāk.

"Darba tirgus turpina uzsilt un tas turpināsies arī nākamajos gados.. Mājsaimniecībām tas ir labi, jo tās var tērēt vairāk. Savukārt uzņēmumiem ir jāsaprot, ka darba algu kāpums, kurš nav segts ar ražīgumu, ietekmē to spēju pelnīt, spēju investēt un spēju pārdzīvot krīzes, kuras būs nākotnē. Līdz ar to algu kāpums ir laba lieta, bet pārāk straujš algu kāpums jau ir risks, un 9% kāpums ir ļoti straujš.. Diemžēl šis spiediens saglabāsies un to mēs redzam gan Igaunijas, gan Lietuvas piemērā, kur biznesa cikls ir vairāk nobriedis," jaunākā "Swedbank" makroekonomikas apskata prezentācijā sacīja bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

"Darbaspēka trūkums Latvijā gan šobrīd vēl ne tuvu nav tik liels, kā tas bija pirmskrīzes laikā, taču tendences nav iepriecinošas. Uzņēmēju aptaujas norāda uz arvien lielākām grūtībām atrast strādājošos, it īpaši būvniecības nozarē un šī arī nav tikai Latvijas problēma. Par darbaspēka pieejamību uzņēmēji sūdzas ne tikai Lietuvā un Igaunijā, bet arī Polijā, Čehijā, Ungārijā un citās Austrumeiropas valstīs, kur līdzīgi, kā Latvijā šogad sākas ES fondu jaunā cikla apguve. Rezultātā straujš darba samaksa pieaugums vērojams visā reģionā un, piemēram, Ungārijā tas jau sasniedzis 15%. Tas liek domāt, ka, visticamāk, arī tuvākajos gados algu kāpums saglabāsies pietiekami straujš," nākotnes tendences iezīmēja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Vienlaikus Baltijas valstu dati liecina, ka nedaudz atšķiras labāk atalgotās nozares. Ja Latvijā un Lietuvā vislielākās algas saņem finanšu un apdrošināšanas sektorā strādājošie - attiecīgi 1989 eiro un 1543 eiro vidējo bruto mēnešalgu otrajā ceturksnī, tad Igaunijā vislielākās algas ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektorā strādājošajiem - 2135 bruto vidējā mēnešalga. Latvijā šajā jomā strādājošie otrajā ceturksnī saņēma 1446 eiro vidējo mēnešalgu, bet Lietuvā - 1456 eiro vidējo mēnešalgu. Savukārt Igaunijā finanšu sektors atalgojuma jomā ir otrajā vietā, jo tur strādājošie otrajā ceturksnī vidēji saņēma 2052 eiro bruto mēnešalgu.

Starp labāk pelnošajiem visās Baltijas valstīs ir arī tie, kuri strādā enerģētikas, valsts pārvaldes un aizsardzības, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī ieguves rūpniecības sektoros.

Savukārt zemākais atalgojums Baltijā ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā. Igaunijā šā gada otrajā ceturksnī tur strādājošie saņēma 819 eiro bruto vidējo mēnešalgu, Latvijā - 638 eiro, bet Lietuvā - 566 eiro vidējo bruto mēnešalgu.

Drukāt