Šogad konstatēts trīs reizes vairāk ar ĀCM slimu mežacūku

Lai gan rudens un ziemas periodā jauni Āfrikas cūku mēra (ĀCM) gadījumi mājas cūkām nav konstatēti, mežacūku populācijā vīruss joprojām cirkulē. Nāvējošā slimība šogad konstatēta jau 411 meža cūkām, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā pērn līdzīgā laika periodā, kad mēris tika konstatēts 162 mežacūkām.

Līdz ar to pavasarī un vasarā, kas ir paaugstināts ĀCM bīstamības periods mājas cūkām, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina par biodrošības nozīmi mājas cūku pasargāšanā no šīs bīstamās dzīvnieku infekcijas slimības, PVD pārstāve Ilze Meistere.

"ĀCM gadījumu daudzums mežacūku populācijā nozīmē, ka mēra vīruss ir izplatīts vidē un vismazākā nevērība biodrošības ievērošanā var ne tikai ienest to saimniecībā, bet arī stimulēt tā izplatību tālāk Latvijas teritorijā," norādīja Meistere.

Tāpēc PVD aicina ievērot biodrošības pasākumus un atgādina saimniecību īpašniekiem, ka mājas cūkas nedrīkst turēt āra aplokos, jānovērš to kontakts ar savvaļas un klaiņojošiem dzīvniekiem. Cūkām nedrīkst izbarot pļauto zāli, termiski neapstrādātus kartupeļus, sevišķi, ja cūku novietne atrodas tuvu mežam.

Nedrīkst pieļaut savvaļas putnu iekļūšanu cūku novietnēs un nedrīkst lietot pakaišus, ja pastāv aizdomas, ka tiem varētu būt piekļuvuši savvaļas dzīvnieki.

Kopjot dzīvniekus, jāizmanto tikai šim darbam paredzēts apģērbs un apavi, kuri netiek valkāti ārpus novietnes, bet pie ieejas novietnē jānodrošina apavu dezinfekcija, kā arī novietnē jāveic regulāri tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi.

Ja cūkas izskatās neveselas, nekavējoties jāizsauc veterinārārsts.

Bioloģiskā drošība ir pasākumu komplekss, kuru ievērojot, var pasargāt dzīvniekus no saslimšanas ar infekcijas slimībām un maksimāli samazināt infekcijas slimību izplatīšanos apkārtējā teritorijā. Par biodrošības pasākumu ieviešanu un izpildi novietnēs, kurās tur un audzē cūku sugas dzīvniekus, tostarp dezinfekcijas līdzekļu iegādi, atbildīgs ir dzīvnieku īpašnieks vai turētājs.

Tāpat PVD atgādina, ka novietne un cūkas jāreģistrē Lauksaimniecības datu centrā un regulāri jāatjauno informācija par novietnē turēto cūku skaitu.

Pēdējais saslimšanas gadījums ar ĀCM mājas cūkām konstatēts 2015.gada septembrī. Kopumā pērn mēra dēļ bija jāiznīcina 213 mājas cūkas, bet 2014.gadā - 564 mājas cūkas.

Kā ziņots, saskaņā ar likumdošanu Latvijā definētas trīs ĀCM riska zonas. Pirmās zonas teritorijā nav konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, tomēr šī buferzona atrodas blakus ĀCM skartajām teritorijām. Dzīvas cūkas un cūkgaļu no šīs zonas drīkst izvest, ievērojot PVD noteiktās biodrošības normas.

Par otro zonu definētas teritorijas, kurās ir konstatētas ĀCM slimas mežacūkas. No šīs zonas aizliegts pārvietot dzīvas mājas cūkas, savukārt cūkgaļu un mežacūku gaļu, kā arī gaļas izstrādājumus drīkst izvest, ievērojot PVD noteiktās biodrošības normas.

Savukārt par trešo riska zonu ir noteiktas teritorijas, kurās ir konstatētas ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, un no šīs teritorijas nedrīkst izvest ne dzīvas cūkas, ne cūkgaļu un tās izstrādājumus, ne arī mežacūku gaļu un tās izstrādājumus.

Ja šajā vasarā netiks konstatēti jauni saslimšanas gadījumi mājas cūkām ar ĀCM, PVD aicinās Eiropas Komisiju atcelt trešo zonu, tādējādi atvieglojot cūku un cūkgaļas produktu apriti.

Plašāka informācija, kā arī visu riska zonu karte atrodama PVD mājaslapā.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.

Add a comment

Drukāt