Pārskatā norādīts, ka tas īpaši attiecas uz atkritumu dalītu savākšanu un atkritumu poligonos apglabāto atkritumu apjoma samazināšanu, jo lielais poligonos apglabāto sadzīves atkritumu apjoms var apdraudēt atkritumu jomā noteikto ES mērķu sasniegšanu no Latvijas puses.

Pārskatā arī norādīts, ka, pilnībā īstenojot ES vides tiesību aktus, ES ekonomika katru gadu varētu ietaupīt 50 miljardus eiro veselības aprūpes un tiešo ar vides aizsardzību saistīto izmaksu.

Saskaņā ar Eirobarometra datiem, trīs no četriem iedzīvotājiem uzskatot, ka ES noteikumi ir vajadzīgi, lai viņu valstī aizsargātu vidi, un četri no pieciem aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskatot, ka ES iestādēm ir jāspēj pārbaudīt, vai attiecīgās tiesību normas tiek piemērotas pareizi.

No pārskata izriet, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā atkritumu rašanās novēršana visām dalībvalstīm joprojām ir nopietns izaicinājums, tostarp arī Latvijai. Sešām dalībvalstīm nav izdevies samazināt poligonos noglabājamo bioloģiski noārdāmu sadzīves atkritumu daudzumu. Līdz 2020.gadam nodrošinot pilnīgu atbilstību ES atkritumu apsaimniekošanas politikai, varētu radīt papildu 400 000 darbvietu, uzskata EK.

 

"Kaut arī vietēju veiksmes stāstu dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā ir daudz, ES dabas aizsardzības tiesību aktu īstenojums ir jāuzlabo, kā uz to norādījusi arī ES Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas derīguma pārbaude. Pretējā gadījumā bioloģiskās daudzveidības zudums ES turpinātos un samazinātos dabas ekosistēmu spējas turpmāk apmierināt cilvēku vajadzības," norādījusi EK.

EK atzīmē, ka 23 no 28 dalībvalstīm un vairāk nekā 130 pilsētās visā ES gaisa kvalitātes normas joprojām tiek pārkāptas. Galvenais gaisa kvalitātes problēmu cēlonis ir transports. Tāpat arī jāpastiprina pasākumi, kuru mērķis ir samazināt vides troksni, kas ir otrais nozīmīgākais ar vidi saistītais sliktas veselības iemesls.

Ūdens kvalitātes ziņā un ūdens resursu apsaimniekošanā vairumā dalībvalstu ir grūtības panākt pilnību atbilstību attiecībā uz komunālo notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, un pret 13 dalībvalstīm ir uzsākta tiesvedība. Nitrātu koncentrācija un eitrofikācijas līmeņi joprojām ir nopietna problēma gandrīz visās dalībvalstīs.

ES vides politikas īstenošanas pārskata paketes publiskošanai sekos apspriedes ar katru dalībvalsti, tāda salīdzinošas izvērtēšanas rīka atklāšana, kurš dalībvalstīm ļaus savstarpēji palīdzēt ar zināšanām, kā arī politiskas debates Vides padomē.