Maksājums reizi mūžā: veterinārārste atklāti par čipēšanas jēgu

Kopš 1. janvāra visiem suņiem, kas sasnieguši sešu mēnešu vecumu, jābūt čipētiem jeb apzīmētiem ar grauda lieluma mikroshēmu un reģistrētiem vienotā datu bāzē. Arī pēc noteikumu stāšanās spēkā sabiedrībā aizvien valda neziņa un neizpratne, kāpēc suns jāčipē. Tāpēc Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore sniedz savu redzējumu par katra saimnieka pienākumu. Viņa atgādina – par šo prasību bija zināms jau pirms pieciem gadiem. Turpinājumā speciālistes viedoklis.

2017. gada 1. janvāris ir atnācis kā diena, ar kuru visiem suņiem jābūt reģistrētiem valstī vienotā informācijas sistēmā Lauksaimniecības datu centra (LDC) datu bāzē. Lai gan noteikumi stājušies spēkā vien pirms dažām dienām, LDC datu bāzē jau ir 71502 suņi [dati uz 4. janvāra pulksten 21 – red.], un reģistrācija joprojām intensīvi turpinās. Nesaprotu, kāpēc cilvēkiem patīk nomelnot visu, kas notiek pašu valstī, tai skaitā cenšoties iegalvot, ka reģistrācija Latvijā ir nepārdomāta un neefektīva.

Sabiedrība novērtē, ka reģistrācija norit lieliski. Protams, ka Zemkopības ministrijas (ZM) pretrunīgie paziņojumi pavasarī par to, ka reģistrāciju varētu pat atcelt, lika suņu īpašniekiem rīkoties nogaidoši. Taču šobrīd vērojama ļoti atbildīga rīcība: decembrī vien reģistrēti 16 000 suņi, no kuriem ceturtā daļa Rīgā.

''Lai arī cik vecs būtu visvecākais suns Latvijā, viņam pie veterinārārsta ir jāievada mikročips un suns jāreģistrē LDC. Par noteikumu neievērošanu ir paredzēts naudas sods.'' Lita Konopore

Gribu uzteikt Latviju un ZM par to, ka mums ir tikai viena datu bāze un apzīmēšanu veic tikai profesionāļi – sertificēti veterinārārsti. LDC datu bāze ir iekļauta "Europetnet" vienotajā sistēmā, kas nozīmē, ka arī ārzemēs pazaudētu suni var ātri atrast un atdot viņa likumīgajam īpašniekam. Tās ir vērtības, uz ko tiecas Eiropas valstis, taču tas nav tik vienkārši, ja vēsturiski ir pieļautas kļūdas – izveidotas vairākas datu bāzes, neviens nevēlas atteikties no savām iestrādēm.

Taču ZM rīkojās ļoti pārdomāti – uzreiz ņēma vērā "Europetnet" ekspertu norādījumus un sekoja viņu vadlīnijām, izvēloties ļoti pareizu ceļu. Ceram, ka atsevišķām ieintresētajām personām neizdosies sagraut paveikto, jo kolēģi Latvijas modeli uzskata par vienu no veiksmīgākajiem Eiropā. Vienīgi ātrāk vajadzēja būt īpašniekam pieejamai reģistrācijai ar bankas paroli. Tas nav pareizi, ka obligātā reģistrācija ir jau spēkā, bet tehniskais process vēl nav vienkāršots. Veterinārārstiem par reģistra darbību gan sūdzību nav. Ja sākumā bija ievades traucējumi, tad šobrīd tādu vairs nav. Savukārt Latvijas Kinoloģiskā federācija ir parūpējusies par ļoti ērta suņu šķirņu un tām atbilstoša krāsu kataloga izveidi.

Latvija ir viena no valstīm, kas reģistrācijas jomā ir noteikusi augstākās prasības Eiropas kopienā, neparedzot atbrīvojumus no reģistrācijas nevienai suņu turētāju grupai. Tas nozīmē, ka jau šobrīd LDC reģistrā ir jābūt reģistrētam ikvienam sunim, kas sasniedzis sešu mēnešu vecumu. Lai arī cik vecs būtu visvecākais suns Latvijā, viņam pie veterinārārsta ir jāievada mikročips un suns jāreģistrē LDC. Par noteikumu neievērošanu ir paredzēts naudas sods: fiziskajām personām no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 350 eiro.

Lielo pilsētu pašvaldības, kurās ir noteikta suņu turēšanas nodeva, ar kuru palīdzību tiek papildināts pašvaldību budžets, izrāda aktīvu rīcību, lai efektīvāk iekasētu nodevas. Un, lai gan pašvadību policija un Pārtikas un veterinārais dienests solījuši vēl neuzsākt pārbaudes pirmajos janvāra datumos, tomēr lielo pilsētu vadība tām nopietni gatavojas. Tā, piemēram, Rīgas dome jau pastiprināja policijas tiesības rīcībai ar negodprātīgajiem suņu turētājiem, gada nogalē pieņemot saistošos noteikumus, kas paredz sodus līdz pat 250 eiro par izvairīšanos uzrādīt suni mikročipa nolasīšanai. Turklāt, ja līdz šim naudu ziedojumu veidā par nozaudētā suņa atdošanu varēja prasīt tikai patversmes, kurām noslēgti līgumi par atrasto suņu uzturēšanu, tad turpmāk suņa īpašniekam būs jāsedz ar dzīvnieka izķeršanu saistītie izdevumi tieši Rīgas domei saskaņā ar cenrādi. Līdzīgi plāni ir arī citām pilsētu pašvaldībām. Noteikumi stāsies spēkā, kad tie būs publicēti izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tikmēr lauku teritorijās suņu reģistrēšana notiek lēnāk, jo ne visās, tomēr daudzās valda laukiem raksturīga suņu turēšanas kultūra. Ja konkrētās pašvaldības deputātu suņi klaiņo neapzīmēti, nevaram sagaidīt, ka šajā teritorijā suņu turētāji rīkosies atbildīgi.

Tās pašvaldības, kurām rūp, lai neklaiņotu suņi, lai netiktu sakosti cilvēki, arī pašas rīkojas atbildīgi un pastiprina kontroli. Ja pašvaldība nevēlas paaugstināt suņu turēšanas kultūru, nedomā, kā uzturēt teritorijas brīvas no suņu fekālijām, ja tā nenodrošina kontroles procesus savās teritorijās un patversmēs, tad šādā teitorijā suņa īpašniekam apzīmēšana un reģistrācija ir zemē nomesta nauda. Cilvēki ātri apzinās savu izdevumu lietderīgumu un likumsakarīgi izvērtē, kā rīkoties atkarībā no tā, cik atbildīgi ir tās pašvaldības deputāti un ierēdņi, kurā viņi tur savu suni. Ja pašvadībā nebūs neviena dienesta ar mikročipa lasītāju, tad kurš gan nolasīs pazaudētā suņa čipu, lai tas ātrāk nonāktu savās mājās? Ja nu vienīgi vietējais veterinārārsts.

''Tās pašvaldības, kurām rūp, lai neklaiņotu suņi, lai netiktu sakosti cilvēki, arī pašas rīkojas atbildīgi un pastiprina kontroli. Ja pašvaldība nevēlas paaugstināt suņu turēšanas kultūru, nedomā, kā uzturēt teritorijas brīvas no suņu fekālijām, ja tā nenodrošina kontroles procesus savās teritorijās un patversmēs, tad šādā teitorijā suņa īpašniekam apzīmēšana un reģistrācija ir zemē nomesta nauda. ''Lita Konopore

Izdevumiem par apzīmēšanu un reģistrāciju ir otršķirīga nozīme. Suns nozīmē regulārus izdevumus: ēdināšana, aprūpe, veterinārie pakalpojumi. Tikmēr mikročipēšanas un reģistrācijas izdevumi ir tikai vienu reizi suņa mūžā un tie nepārsniedz 20 eiro, ja īpašnieks pats reģistrē savu suni. Ja kaut ko piedāvās par velti, būtu savādi, ja cilvēki to neizmantotu, taču – vai nodokļa maksātājiem un ziedotājiem būtu jāmaksā par īpašnieka suņa reģistrāciju? Vairāk nekā 100 veterinārās klīnikas un veterinārārsti pusotru mēnesi piedāvāja suņu čipēšanu par apmēram 10 eiro. Bija atsaucība, taču suņu reģistrācijas tempi strauji pieauga tikai tad, kad kļuva skaidrs: noteikumi atcelti netiks un kontrolējošās iestādes aktīvi gatavojas kontrolei un sodu piemērošanai. Nedomāju, ka cilvēki pēkņi kļuva maksātspējīgāki. Tas pierāda, ka visu nosaka motivācija un paļaušanās uz kontroles neizbēgamību.

Veterinārārsti nav kontrolējoši dienesti. Mums nav pienākums kādu pārliecināt vai, kur nu vēl, piespiest reģistrēt savu suni. Ja cilvēks to nedara, tas nekā neietekmēs suņa tiesības uz veterināro aprūpi. Ārstēsim tāpat kā iepriekš – arī nereģistrētus suņus. Pārbaudīsim to, vai suns ir LDC reģistrā, tikai tad, kad būs suni jāsagatavo ceļošanai ārpus LV teritorijas vai jāvakcinē pret trakumsērgu.

Tie, kas nodrošinās kontroli, būs pašvaldības policija savās teritorijās un Pārtikas un veterinārā (PVD) dienesta inspektori, kuri, apsekojot lauku sētas, turpmāk pārbaudīs arī tajā turēto suņa reģistrācijas faktu un piemēros sodus. Uzraudzība un kontrole ir tā, ar kuras palīdzību ir jānodrošina normatīvo aktu izpilde. Veterinārārstiem nav jāsatraucas par to, kas jādara valsts un pašvaldību kontrolējošiem dienestiem, veterinārārstiem ir jāsniedz kvalitatīvi pakalpojumi.

Veterinārārstus toties ļoti satrauc līdz šim jau mikročipēto, bet LDC nereģistrēto suņu problēma. Tagad, pēc salūtiem, redzam, ka atrasti ir čipēti suņi, kuri nav LDC reģistrā. Patiešām žēl, ka saimnieks ir izdevis naudu par mikročipēšanu, taču pazušanas gadījumā suni nogādāt pie saimnieka nevar. Daudzi saimnieki varbūt pat dzīvo pārliecībā, ka suns ir reģistrēts LDC datu bāzē.

Šāda situācija radās, jo pretrunas normatīvajos aktos ilgu laiku uzlika īpašniekam pienākumu čipēt suni, taču nenoteica reģistrācijas obligātumu. Diemžēl īpašnieki rīkojušies neapdomīgi, vēlēdamies ietaupīt uz suņa reģistrācijas neveikšanas rēķina. Kā saka paruna, skopais maksā divreiz, un tikai tad, kad suns ir pazudis, īpašņieks saprot, cik tuvredzīgi bija ekonomēt naudu uz suņa reģistrāciju.

Diemžēl joprojām darba ikdienā veterinārārsti pārliecinās, ka ir patversmes, kuras atdod LDC nerģistrētus suņus, tādā veidā papildinot pazudušo suņu stāstus ar jauniem. Tāpēc veterinārārsti aicina arī no patversmēm ņemto suņu īpašniekus sekot norādījumiem un pārbaudīt, vai suns ir tiešām reģistrēts.

''Kā saka paruna, skopais maksā divreiz, un tikai tad, kad suns ir pazudis, īpašņieks saprot, cik tuvredzīgi bija ekonomēt naudu uz suņa reģistrāciju.'' Lita Konopore

Suns, lai arī ar mikročipu, taču bez reģistrācijas LDC, ir tāds pats, kā suns bez mikročipa. Arī policija un PVD inspektori vērtēs nevis mikročipa esamību, bet to, vai tas ir reģistrēts LDC. Tāpēc veterinārārsti aicina visus suņu īpašniekus tomēr pārliecināties, vai tiešām viņu suns ir reģistrēts LDC.

Tikai, zinot mikročipa numuru, var pārbaudīt, vai mīlulis patiešām ir reģistrēts LDC datu bāzē. Mikročipa numurs tiek ielīmēts dzīvnieka pasē. Ja pasē numurs nav atrodams, to var noskaidrot pie veterinārārsta, kurš nolasīs mikročipa numuru ar īpašu ierīci. Protams, numuru var nolasīt tikai sunim, kurš ir čipēts.

Ja vēl nav mikročipēts, vispirms ir jādodas pie veterinārārsta. LVB atgādina, ka pēc tam, kad suns apzīmēts ar mikročipu, jāveic tā reģistrācija LDC datu bāzē. Reģistrāciju, samaksājot valsts noteiktos 3,50 eiro, var izdarīt personiski bez papildu maksas LDC. Savukārt, ja īpašnieks vēlēsies komfortu, tad papildus noteiktajiem 3,50 eiro, veterinārārsts visus maksājumus un reģistrācijas procedūru īpašnieka vietā paveiks par apmēram pieciem eiro.

Ja cilvēks nonācis grūtībās, viņa ieņēmumi ir zem iztikas minimuma, tomēr viņam jāpabaro un jāaprūpē vēl arī suns, pašvaldības pieņem lēmumu par to, vai sniegs atbalstu šo personu suņu apzīmēšanai un reģistrācijai. Latvijas veterinārārsti ir atvērti sarunām ar pašvaldībām, ja tiks izteikti konkrēti priekšlikumi sadarbībai.

Ja suns pēc apzīmēšanas netiek reģistrēts LDC, tad suņa čipēšana ir zemē izmesta nauda. Suņa mikročips atrašanas gadījumā būs nolasāms, taču vienīgā informācija par suni būs 9 -11 burtciparu kods, pēc kura nevarēs noteikt suņa saimnieku. Tikai tad, ja suns ir reģistrēts uz konkrētu personu, varēsim noteikt viņa īpašnieku un nogādāt suni atkal mājās.

Kā rīkoties, ja cilvēks ir atradis suni? Lai gan valsts un pašvaldību iestādes ir čipu lasītāju iepirkumu procesā, ja tiek atrasts suns, noteikti ir vērts doties uz tuvāko veteināro klīniku un palūgt iespēju nolasīt mikročipa numuru. Veterinārārsti parasti neatsaka cilvēkiem, kuri uzņēmušies rūpes par pazudušo bēdu brāli. Otrs risinājums ir uzreiz šo suni nodot patversmē.

''Tas ir vienas reizes maksājums, par kuru mēs zinājām jau pirms pieciem gadiem. Pa šo laiku vai tad nevar sakrāt 20 eiro?'' Lita Konopore

Lielākais ieguvums cilvēkam ir tāds: ja suns pazūd (un pēc Jaunā gada salūta ļoti daudzi suņi pazūd), saimniekam var ātrāk nodot atpakaļ viņa suni. Lai tas notiktu, jāmācās lietot datubāze, jo brīdī, kad suns pazūd, jāiet LDC mājaslapā un jāpiesaka sava suņa pazušana. Tad pārējie var zināt, ka suns ir meklēšanā un, nolasot atrasta suņa mikročipu, sasaistīt to ar konkrētu cilvēku. Citu labumu saimniekam nav. Tas ir vienas reizes maksājums, par kuru mēs zinājām jau pirms pieciem gadiem. Pa šo laiku vai tad nevar sakrāt 20 eiro? Aptuveni 71 tūkstotis cilvēku, kuri ir reģistrējuši savus suņus, apzinās to, ka suns ir atbildība.

Uzziņai

Pēc 1.janvāra sods par nereģistrētu suni saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 107. pantu fiziskai personai – no 7 līdz 210 eiro (atkārtoti 210 – 350 eiro), savukārt juridiskai personai – no 15 līdz 350 eiro (atkārtoti 350 – 700 eiro). Katram sunim Latvijā ir jābūt vakcinācijas apliecībai vai ES lolojumdzīvnieka pasei, kurā ir mikročipa numurs. Ceļot drīkst tikai ar ES pasi. Katram sunim ir jābūt vakcinētam pret trakumsērgu. Atzīmi par nākamās vakcinācijas vajadzību jāmeklē vakcinācijas apliecībā vai ES pasē. Pirms suni reģistrēt LDC, jādodas pie veterinārārsta suni mikročipēt. Ja suns jau ir mikročipēts, pirms reģistrācijas jāpārliecinās LDC datubāzē, vai suns jau tur nav reģistrēts. Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība, tāpēc pirms suņa iegādes LVB aicina vairākkārt apsvērt savas materiālās un fiziskās spējas nodrošināt likumos noteikto normu izpildi.

Drukāt