Daudzi Latvijas iedzīvotāji, kas savlaicīgi iegādājas apdrošināšanas polises, saskaroties ar nelaimes gadījumiem vai īpašuma bojājumiem, nereti nonāk situācijā, kurā solītā kompensācija netiek izmaksāta. Viena no biežāk minētajām problēmām ir apdrošinātāju prakse interpretēt līguma nosacījumus sev par labu, lai samazinātu vai pilnībā atteiktos segt zaudējumus.

Piemēram, starp biežāk pieminētajām kompānijām iedzīvotāju stāstos ir arī ERGO, kas atsevišķos gadījumos kompensācijas neizmaksā, pamatojoties uz strīdīgām atrunām līgumā vai formāliem iemesliem, kurus klients nevarēja paredzēt.

Valsts institūciju loma

Iedzīvotāji, kas cenšas panākt taisnīgu attieksmi, bieži vēršas pie uzraugošajām iestādēm – Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK). Tomēr praksē šīs institūcijas nereti nostājas apdrošinātāju pusē, norādot, ka kompānijas darbojušās atbilstoši noslēgtajam līgumam. Tas rada sabiedrībā jautājumus par interešu līdzsvaru un to, vai klientu tiesības tiek pietiekami aizstāvētas.

Sabiedrības neapmierinātība pieaug

Sociālajos tīklos un patērētāju forumos arvien biežāk parādās sūdzības par apdrošināšanas kompāniju nevēlēšanos izmaksāt kompensācijas. Cilvēki norāda, ka, samaksājot regulārus prēmiju maksājumus, viņi sagaida godīgu un savlaicīgu palīdzību, bet praksē nākas sastapties ar ilgstošu birokrātiju, kavēšanos un atteikumiem.

Ekspertu viedoklis

Nozares eksperti uzsver, ka galvenais iemesls šādai situācijai ir nepietiekama klientu aizsardzība un neskaidri formulēti līguma nosacījumi. Lai gan apdrošināšanas tirgus ir stingri regulēts, klientiem bieži vien nav pietiekamu juridisku zināšanu, lai saprastu visus riskus.

Vai nepieciešamas reformas?

Sabiedrības spiediens un pieaugošais neapmierināto klientu skaits liek domāt par nepieciešamību pēc pārmaiņām. Juristi iesaka ieviest stingrākas prasības līgumu caurspīdīgumam un efektīvākus mehānismus, kas nodrošinātu, lai apdrošināšanas kompānijas nespētu izvairīties no taisnīgas izmaksas.

Autore: Inga Jefrēmova, Mg. proj. mgmt., SIA “Mergera”, SIA “Latsketch” Valdes locekle, Latvijas Republikas ārpakalpojuma, grāmatvežu asociācijas biedre

Nu jau vairākus gadus 1.marts ir kļuvis par Gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas dienu un arī šis, 2025.gads, visdrīzāk nav izņēmums. Taču ļoti iespējams, ka šis gads ir pēdējais gads, kad iedzīvotāji tieši 1.martā vēlēsies redzēt un iesniegt savu gada ienākumu deklarāciju, jo 2024.gadā ir veikta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma (IIN) reforma, kas lielākajai daļai iedzīvotāju neveidos “nodokļa parādu” un palielinās ikmēneša ienākums.

Ņemot vērā, ka 2025.gadā iesniedzam gada ienākumu deklarāciju par 2024.gadu, tad šis ir pēdējais gads, kad darba ņēmējam var būt izveidojies “nodokļa parāds” jeb nepieciešamība veikt nodokļa piemaksu. Ar IIN reformu ir atcelts diferencētais neapliekamais minimums, kas bija biežākais “vaininieks” pie “nodokļu parāda”. Kopš 2025.gada 1.janvāra visiem darba ņēmējiem (ar nelieliem izņēmumiem, ļoti retās situācijās), kuri ir iesnieguši nodokļu grāmatiņu, darba algai pienākas neapliekamais minimums 510 eiro vai 500 eiro (pensiju saņēmējiem) apmērā.

Algas nodokļu grāmatiņas iesniegšana darba vietā nav obligāta, taču piemērojot algai 510 eiro neapliekamo minimumu, alga “uz rokas” paliek par 130,05 eiro lielāka, bet piemērojot 500 eiro – 127,50 eiro lielāka. Pensiju saņēmējiem (vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijām) lēmumu par algas nodokļu grāmatiņas iesniegšanu darba vietā, vajadzētu balstīt aprēķinos, jo pensijām neapliekamais minimums ir 1000 eiro, ko iespējams dalīt, pusi piemērojot darba algai, bet otru – pensijai. Ja aprēķinus neveic, tad lēmuma pieņemšanai var izmantot algoritmu:

• pensija liela, alga maza, tad algas nodokļu grāmatiņu darba vietā neiesniedz;

• pensija maza, alga liela, tad algas nodokļu grāmatiņu iesniedz darba vietā;

• pensija un alga ir līdzīgas, tad algas nodokļu grāmatiņu iesniedz darba vietā.

Ja gada laikā neapliekamais minimums vai citi atvieglojumi nav piemēroti vispār vai tas netika piemērots pilnā apmērā, nākamajā gadā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, varēs saņemt pārmaksāto IIN.

Otrs iemesls, kurš bija nedaudz retāks iemesls, kādēļ varēja veidoties nepieciešamība piemaksāt IIN, ir progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Lai gan IIN reforma skāra arī progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, arī turpmāk tāds pastāvēs, tikai nedaudz atšķirīgi kā tas bija iepriekš.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumiem līdz 105 300 eiro/gadā ir 25,5 %, bet ienākumiem virs 105 300 eiro/gadā – 33 %. Kā arī ienākumiem virs 200 000 ir noteikta papildu 3% IIN likme. Varam secināt, ka progresīvā IIN likme skars tikai tos iedzīvotājus, kuriem ir ļoti lieli ienākumu un vidusmēra iedzīvotājus tā var skart tikai gūstot kādus neplānotus, lielus ienākumus, piemēram, pārdodot īpašumu vai laimējot loterijā. Progresīvā IIN likme netiks piemērota darba vietā, tādēļ par “nodokļa parāda” veidošanos nevarēs vainot algu grāmatvedi, kā tas dažkārt bija līdz šim. Līdz ar šīm izmaiņām algas nodokļu grāmatiņā vairs nav nepieciešams atzīmēt “nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu” vai “piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 23 % apmērā” un šāda iespēja vairs nemaz nav pieejama.

Progresīvā IIN likme un papildu likme iedzīvotājiem tiks piemērota iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana iedzīvotājiem dod iespēju deklarācijai pievienot attaisnoto izdevumu dokumentus par:

• saņemtajiem medicīnas un zobārstniecības pakalpojumiem;

• par izdevumiem augstākai izglītībai, kvalifikācijas celšanai un bērnu interešu izglītībai;

• par veiktajiem ziedojumiem un dāvinājumiem sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām;

• iemaksām privātajos pensiju fondos un uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā.

Ņemot vērā, ka progresīvā IIN likme netiek piemērota darba vietā, tad 2025.gads ir pēdējais gads, kad iedzīvotājiem, kuri 2024.gadā strādāja vairākās darba vietās, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir iespēja saņemt otrajā (pārējās) darba vietā pārmaksāto nodokli, ja gada kopējie ienākumi bija līdz 20 004 eiro/gadā.

Vēl autore vēlas uzsvērt, ka iedzīvotāju lielā interese par iespēju atgūt pārmaksātos nodokļus, veicina arī dažādu krāpnieku aktivitātes. Krāpnieki sūta e-pastus vai zvana un liek steidzami rīkoties. Saņemot šādu e-pastu vai zvanu, nekādā gadījumā nevajag rīkoties kā norādīts, bet pašiem sazināties ar VID, izmantojot EDS vai zvanot.