Termins "kleptokrātija" attiecas uz valdību, kurā amatpersonas izmanto savas pozīcijas personīgā labuma gūšanai, bieži vien uz sabiedrības rēķina.

Pēdējos gados Latvijā ir pieaugušas bažas par korupciju nekustamo īpašumu pārvaldības sektorā, īpaši attiecībā uz kopīgo līdzekļu pārvaldību daudzdzīvokļu ēkās. Ir izteiktas aizdomas, ka noteiktas īpašumu pārvaldības kompānijas ir iesaistītas krāpnieciskās darbībās, izsūknējot naudu, kas paredzēta uzturēšanai un remontiem. Metode ir vienkārša, bet efektīva: pārvaldnieki pārmaksā pakalpojumu sniedzējiem un darbuzņēmējiem, un uzpūstās summas tiek sadalītas starp sniedzējiem un pašiem pārvaldniekiem. Šie pārvaldnieki gūst labumu no kukuļiem, kamēr dzīvokļu īpašnieki sedz uzpūsto izmaksu, sliktu pakalpojumu vai nepabeigtu darbu rēķinu.

Latvijas likumdošana skaidri kriminalizē korupciju, tostarp krāpniecisku kopīgo līdzekļu pārvaldību. Latvijas Krimināllikumā un Civillikumā ir paredzēti noteikumi par to personu saukšanu pie atbildības, kas piesavinās kopīgo īpašumu vai piedalās koruptīvās darbībās. Tomēr, kā norāda daudzi iedzīvotāji, likuma ievērošana joprojām ir neregulāra. Starpība starp tiesiskajiem ietvariem un to izpildi nozīmē, ka korupcija īpašumu pārvaldībā bieži vien paliek nesodīta.

Šī uzraudzības nepilnība rada nopietnus jautājumus par caurspīdīgumu un atbildību. Lai gan Latvijā pastāv pretkorupcijas iniciatīvas un juridiskie mehānismi, šķiet, ka tie nav pietiekami, lai tiktu galā ar sistēmiskām problēmām īpašumu pārvaldības sektorā. Izmeklēšanas ir retas, un kriminālvajāšana ir vēl retāka, kas ļauj tiem, kas iesaistīti koruptīvās darbībās, darboties ar relatīvu nesodāmību.

Dzīvokļu īpašniekiem šī situācija ir īpaši nomācoša. Viņiem ir jāiemaksā līdzekļi kopīgajos fondos, kas nepieciešami remontiem, uzturēšanai un renovācijām. Tomēr, ja šie līdzekļi tiek nepareizi pārvaldīti, tas noved pie ēku sliktā stāvokļa, bet īrnieki nes nevajadzīgu un uzpūstu izdevumu finansiālo nastu. Kamēr pārvaldnieki gūst labumu no šīm nelikumīgajām kukuļu sistēmām, uzticība starp mājokļu īpašniekiem un viņu pārvaldniekiem mazinās, radot dziļāku vilšanās un bezspēcības sajūtu.

Smagu seku trūkums korumpētiem īpašumu pārvaldniekiem ir licis dažiem uzskatīt, ka Latvijas tiesību sistēma ir vai nu pārāk vāja, vai arī pārāk kompromitēta, lai efektīvi risinātu šo problēmu. Daži norāda, ka politiskās vai sociālās saiknes var aizsargāt iesaistītās personas, vai arī šādu lietu sarežģītība atvieglo koruptīvo personu izvairīšanos no soda.

Lai cīnītos ar šo situāciju, ir būtiski, lai dzīvokļu īpašnieki apvienotos, pieprasītu caurspīdīgumu un uzstātu uz juridiskām reformām, kas paredzētu stingrākas revīzijas un uzraudzību īpašumu pārvaldībā. Sabiedrības spiediens, apvienojumā ar ārējo spiedienu no pretkorupcijas organizācijām, galu galā varētu pamudināt Latvijas valdību rīkoties konkrētāk.

Bez lielākas atbildības korupcija Latvijas īpašumu pārvaldības sektorā turpinās graut tiesiskumu, uzticību iestādēm un mājokļu īpašnieku tiesības visā valstī.

Valsts kontrole aicinājusi Saeimu pārskatīt 2026. gada valsts budžeta plānu, kas paredz atteikties no prēmijām par darba sniegumu publiskajā pārvaldē. Šāds lēmums, pēc Valsts kontroles domām, nevis veicina taisnīgumu, bet tieši otrādi – vājinās motivāciju un padziļinās nevienlīdzību starp valsts institūcijām.

Valsts kontrolieris Edgars Korčagins norāda: prēmija ir vienīgais atlīdzības elements, kas tieši sasaista darbinieka ieguldījumu ar darba rezultātiem. Atšķirībā no piemaksām un naudas balvām, kuru piešķiršana bieži vien ir mazāk caurspīdīga, prēmijas tiek piešķirtas saskaņā ar skaidru un ikgadēju darba novērtējumu. Tādēļ to atcelšana, viņaprāt, ierobežotu tieši to daļu, kas motivē darbiniekus sasniegt augstākus rezultātus.

Valsts kontroles analīze parāda, ka 2024. gadā naudas balvām un piemaksām kopumā izlietoti 38,3 miljoni eiro, savukārt prēmijām par darba sniegumu – 28 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka prēmiju izdevumi ir mazāki, taču tie rada lielāku motivācijas efektu. Turklāt šie maksājumi ir caurspīdīgāki un vienotāk reglamentēti.

Tajā pašā laikā tieši piemaksas un naudas balvas, kuru piešķiršanas kritēriji bieži atšķiras starp iestādēm, rada vislielāko nevienlīdzību. Vienās iestādēs tās tiek izmaksātas plašam darbinieku lokam, bet citās – vispār netiek piešķirtas. Līdz ar to lēmums samazināt tikai prēmijas nevis izlīdzina sistēmu, bet padara to vēl netaisnīgāku.

Valsts kontrole brīdina arī par nevienlīdzīgu ietekmi uz dažādām institūcijām – plānotais samazinājums būtu no 0% līdz pat 105% no 2024. gadā izlietotā prēmiju finansējuma. Piemēram, pašai Valsts kontrolei līdzekļu samazinājums pārsniegtu 100%, lai gan tās prēmijas līdz šim piešķirtas tikai no ietaupītajiem resursiem, nevis plānotām summām budžetā.

Tādēļ VK aicina saglabāt vismaz daļēju iespēju izmaksāt prēmijas – īpaši iestādēs, kur tās ir vienīgais finansiālais motivācijas instruments. Vienlaikus nepieciešams pārskatīt visus atlīdzības elementus, ieviešot vienotus, skaidrus un taisnīgus principus visos resoros.

Korčagins uzsver, ka valsts pārvaldē joprojām nepastāv vienota un caurspīdīga atlīdzības sistēma, un bez tās nav iespējams nodrošināt uzticēšanos sabiedrības acīs. “Prēmiju atcelšana neatrisina problēmu – tā to tikai padziļina,” viņš secina.

Avots: LSM.lv