Kleptokrātiskā Latvijas Republika
Termins "kleptokrātija" attiecas uz valdību, kurā amatpersonas izmanto savas pozīcijas personīgā labuma gūšanai, bieži vien uz sabiedrības rēķina.
Pēdējos gados Latvijā ir pieaugušas bažas par korupciju nekustamo īpašumu pārvaldības sektorā, īpaši attiecībā uz kopīgo līdzekļu pārvaldību daudzdzīvokļu ēkās. Ir izteiktas aizdomas, ka noteiktas īpašumu pārvaldības kompānijas ir iesaistītas krāpnieciskās darbībās, izsūknējot naudu, kas paredzēta uzturēšanai un remontiem. Metode ir vienkārša, bet efektīva: pārvaldnieki pārmaksā pakalpojumu sniedzējiem un darbuzņēmējiem, un uzpūstās summas tiek sadalītas starp sniedzējiem un pašiem pārvaldniekiem. Šie pārvaldnieki gūst labumu no kukuļiem, kamēr dzīvokļu īpašnieki sedz uzpūsto izmaksu, sliktu pakalpojumu vai nepabeigtu darbu rēķinu.
Latvijas likumdošana skaidri kriminalizē korupciju, tostarp krāpniecisku kopīgo līdzekļu pārvaldību. Latvijas Krimināllikumā un Civillikumā ir paredzēti noteikumi par to personu saukšanu pie atbildības, kas piesavinās kopīgo īpašumu vai piedalās koruptīvās darbībās. Tomēr, kā norāda daudzi iedzīvotāji, likuma ievērošana joprojām ir neregulāra. Starpība starp tiesiskajiem ietvariem un to izpildi nozīmē, ka korupcija īpašumu pārvaldībā bieži vien paliek nesodīta.
Šī uzraudzības nepilnība rada nopietnus jautājumus par caurspīdīgumu un atbildību. Lai gan Latvijā pastāv pretkorupcijas iniciatīvas un juridiskie mehānismi, šķiet, ka tie nav pietiekami, lai tiktu galā ar sistēmiskām problēmām īpašumu pārvaldības sektorā. Izmeklēšanas ir retas, un kriminālvajāšana ir vēl retāka, kas ļauj tiem, kas iesaistīti koruptīvās darbībās, darboties ar relatīvu nesodāmību.
Dzīvokļu īpašniekiem šī situācija ir īpaši nomācoša. Viņiem ir jāiemaksā līdzekļi kopīgajos fondos, kas nepieciešami remontiem, uzturēšanai un renovācijām. Tomēr, ja šie līdzekļi tiek nepareizi pārvaldīti, tas noved pie ēku sliktā stāvokļa, bet īrnieki nes nevajadzīgu un uzpūstu izdevumu finansiālo nastu. Kamēr pārvaldnieki gūst labumu no šīm nelikumīgajām kukuļu sistēmām, uzticība starp mājokļu īpašniekiem un viņu pārvaldniekiem mazinās, radot dziļāku vilšanās un bezspēcības sajūtu.
Smagu seku trūkums korumpētiem īpašumu pārvaldniekiem ir licis dažiem uzskatīt, ka Latvijas tiesību sistēma ir vai nu pārāk vāja, vai arī pārāk kompromitēta, lai efektīvi risinātu šo problēmu. Daži norāda, ka politiskās vai sociālās saiknes var aizsargāt iesaistītās personas, vai arī šādu lietu sarežģītība atvieglo koruptīvo personu izvairīšanos no soda.
Lai cīnītos ar šo situāciju, ir būtiski, lai dzīvokļu īpašnieki apvienotos, pieprasītu caurspīdīgumu un uzstātu uz juridiskām reformām, kas paredzētu stingrākas revīzijas un uzraudzību īpašumu pārvaldībā. Sabiedrības spiediens, apvienojumā ar ārējo spiedienu no pretkorupcijas organizācijām, galu galā varētu pamudināt Latvijas valdību rīkoties konkrētāk.
Bez lielākas atbildības korupcija Latvijas īpašumu pārvaldības sektorā turpinās graut tiesiskumu, uzticību iestādēm un mājokļu īpašnieku tiesības visā valstī.