Valdība otrdien, 4. martā, atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz autoceļu lietošanas nodevu par laiku jeb vinjeti kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par trim tonnām, no 2030. gada aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu.
SM skaidro, ka grozījumi paredzēti, lai tiktu izpildīta Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasība dalībvalstīm no 2030.gada ieviest ceļu infrastruktūras nodevu.
Atbilstoši direktīvai ceļu infrastruktūras nodeva tiks noteikta atkarībā no transportlīdzekļa radītā piesārņojuma un nobrauktā attāluma, un tā aizstās vinjeti kravas auto smagākiem par trīs tonnām. Tādējādi tiks veicināta taisnīgāka pieeja un atbildīgāka un videi draudzīgāka transportlīdzekļu lietošana.
Ceļu nodevu likumprojekts paredz, ka no 2030.gada tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva, kas transportlīdzekļa īpašniekam jāmaksā par valsts autoceļu infrastruktūras izmantošanu atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis un no transportlīdzekļa veida, nodrošinot principa “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā” piemērošanu, tādējādi aizstājot līdzšinējo autoceļu lietošanas nodevu par laiku.
Atbilstoši direktīvai ceļu infrastruktūras nodeva sastāv no infrastruktūras lietošanas maksas, maksas par satiksmes sastrēgumiem, kā arī maksa par satiksmes radītu gaisa, trokšņa un CO2 emisiju piesārņojumu.
Papildu jau esošajiem atbrīvojumiem no autoceļu lietošanas nodevas tiks atbrīvoti visi bezemisiju kravas transportlīdzekļi neatkarīgi no masas.
Likumprojektā noteikti ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas pakalpojuma veidi un maksāšanas kārtība, kā arī prasības ceļu infrastruktūras nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējam. Tāpat normatīvā noteikti ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritēriji, kārtība un apmērs, kā arī ceļu infrastruktūras nodevas iekasēšanas un administrēšanas kārtība.
Vienlaikus likumprojekts paredz tiesības pašvaldībai noteikt nodevu par ielu, izņemot tranzīta ielas, lietošanu ar M, N un O kategorijas transportlīdzekļiem un traktortehniku, ja pašvaldības teritorijā gaisa piesārņojuma līmenis, ko rada transportlīdzekļi, pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus.
Attiecīgi plānots, ka ne vēlāk kā divus mēnešus pirms ielu nodevas ieviešanas attiecīgajai pašvaldībai būs pienākums īstenot informatīvus pasākumus, lai informētu par nodevas ieviešanu. Ielu nodevu varēs pārskatīt vai atcelt, pārskatot pašvaldības piesārņojuma un sastrēgumu samazināšanas gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu atbilstoši normatīviem.
Vienlaikus SM skaidro, ka arvien vairāk pieaug pārkāpumu skaits, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Tādējādi transportlīdzekļa īpašnieks var tikt sodīts par autoceļu lietošanas nodevas nesamaksāšanu vairākas reizes dienā, jo praksē tas netiek atzīts par ilgstošu pārkāpumu.
Autoceļu lietošanas nodevas likums patlaban paredz sodu par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem, kas tiek paredzēts arī likumprojektā. Vienlaikus, ņemot vērā pieaugošo tehnisko līdzekļu skaitu uz autoceļiem, ar kuriem iespējams noteikt autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumu, neapturot transportlīdzekli, ir divkārt samazināts sods par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem.
Līdz šim bija noteikts, ja nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam no 500 eiro līdz 1000 eiro, bet patlaban plānots, ka sods būtu no 250 eiro līdz 500.
Tāds pats soda apmērs ir paredzēts arī par ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu, ņemot vērā, ka no 2030.gada ceļu infrastruktūras nodeva aizstās autoceļu lietošanas nodevu.
SM norāda, ka ir izstrādāts jauns likumprojekts, nevis grozījumi spēkā esošajā Autoceļu lietošanas nodevas likumā. Līdz ar to, kad spēku zaudēs Autoceļu lietošanas nodevu likums, stāsies spēkā likumprojekta “Ceļu nodevu likums” attiecīgās normas.
Patlaban Latvijā vinjete ir obligāta kravas auto, kas smagākas par trim tonnām, un tā ir jāmaksā neatkarīgi no nobrauktā attāluma.
Ceļu nodevu likumprojekts vēl tiks skatīts Saeimā.
Šī gada 3. un 4. septembrī Viļņā (Lietuva) notiks Baltijas ceļu asociācijas rīkotā konferenceCeļš uz nākotni. Tajā nozares eksperti, lēmumu pieņēmēji, pētnieki un uzņēmumu vadītāji no visas Baltijas un Eiropas pulcēsies, lai apspriestu inovācijas un izaicinājumus, kas sagaida ceļu nozari nākotnē. Konference notiek ik pēc četriem gadiem kādā no trijām Baltijas valstīm, iepriekšējo konferenci organizēja VSIA Latvijas valsts ceļi (LVC), tā notika 2021.gada 23. un 24. augustā Rīgā ierobežojumu apstākļos tiešsaistē.
“Ikviens, kurš šodien strādā ceļu nozarē, saprot, ka nākotnes plānošanai nepieciešama plaša perspektīva. Mūsdienās būvētiem ceļiem ir jākalpo gadu desmitiem, nevis tikai dažus gadus. Konferencē mēs apskatīsim jaunas tehnoloģijas, izmaiņas transporta sistēmās, ekonomiskos un vides faktorus un, pats galvenais, ceļu tīklu nākotni,” norāda Martynas Gedaminskas, Via Lietuva infrastruktūras un attīstības grupas vadītājs un Baltijas ceļu asociācijas padomes priekšsēdētājs.
Konference notiks izstāžu un konferenču centrā Litexpo. Pirmajās divās dienās paredzētas dalībnieku prezentācijas un diskusijas, bet 5. septembrī tehniskā ekskursija, kurā būs iespēja iepazīties ar Lietuvas lielākajiem ceļu infrastruktūras projektiem. Vairāk nekā 30 gadus zinātnieki ir bijuši neatņemama konferences sastāvdaļa, šis gads nav izņēmums. Tāpēc pētnieki tiek aicināti pieteikties dalībai konferencē un iesniegt savas tēmas izskatīšanai šeit.
Konferencē uzstāsies arī viens no pazīstamākajiem Zviedrijas ekonomistiem, rakstnieks un futūrists Šjels A. Nordstrēms, kurš pētīs, kā turpmākajos gados attīstīsies ceļu tīkli, ceļošana un kravu pārvadājumi. Savukārt pilsētplānošanas eksperts Dr. Aleksandrs Stole skaidros pilsētu attīstības nākotni un to, kā tās pielāgosies jauniem transporta izaicinājumiem. Bijušais Starptautiskā transporta foruma ģenerālsekretārs Hosē Vjegass sniegs ieskatu transporta inovācijās un mobilitātes politikā, kas veido nozari.
Lai iegūtu papildus informāciju, apmeklējiet oficiālo pasākuma vietni vai oficiālo biļešu pārdošanas vietni.
Baltijas ceļu asociācijā ietilpst Lietuva, Latvija un Igaunija un tā tika izveidota 1932. gadā. Otrā pasaules kara laikā tās darbība tika pārtraukta, bet 1989. gadā – atjaunota.
Informāciju sagatavoja VSIA Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa
Valsts autoceļi ar grants segumu ziemā tiek uzturēti ar piebraukta sniega kārtu, tāpēc atkusnī braukšana apstākļi uz šiem autoceļiem var būt apgrūtināti, jo sniegs pārvēršas ledū, ko klāj ūdens. Īpaši bieza sniega sega februārī bija izveidojusies centrālajos un austrumu reģionos, tāpēc tur patlaban grants autoceļi var būt īpaši slideni. Mežainā apvidū un noēnotās vietās, kur sniega kušana notiek lēnāk, šādi braukšanas apstākļi saglabājas visilgāk.
Aicinām autobraucējus rēķināties ar to, plānot papildu laiku ceļam, pārliecināties, ka transporta līdzeklis ir atbilstoši aprīkots un izvēlēties braukšanas apstākļiem atbilstošu ātrumu.
Kaisīšana ar smilti vai rievošana šādos laikapstākļos ir neefektīva, jo kūstošais sniegs un lietus noskalo smiltis no ceļa, bet rievojums izkūst.
Par apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem vai citiem ar satiksmi un ceļu stāvokli saistītiem novērojumiem aicinām informēt VSIA Latvijas Valsts ceļi, zvanot uz diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555, kā arī uzņēmuma kontos sociālās saziņas tīklos X un Facebook.
Šorīt uz plkst. 6.30 visā valstī sniegs un apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistīta 133 ziemas dienesta tehnikas vienības.
Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem:
Tallinas šoseja (A1) visā posmā;
Vidzemes šoseja (A2) visā posmā;
Valmieras šoseja (A3) visā posmā;
Rīgas apvedceļš ( Salaspils-Baltezers) (A4) visā posmā;
Rīgas apvedceļš (Salaspils-Babīte) (A5) visā posmā;
Daugavpils šosejas (A6) visā posmā;
Bauskas šoseja (A7) visā posmā;
Jelgavas šoseja (A8) visā posmā;
Liepājas šosejas (A9) posmā no Rīgas līdz Kalvenei;
Ventspils šosejas (A10) visā posmā;
Rēzeknes šoseja (A12) visā posmā;
autoceļš Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) (A13) visā posmā;
Daugavpils apvedceļš (A14) visā posmā;
Rēzeknes apvedceļš (A15) visā posmā;
valsts reģionālais autoceļš Tīnūži–Koknese (P80) visā posmā;
Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir visā Latvijā.
Aicinām autovadītājus rēķināties ar laikapstākļiem, plānojot braucienus, atvēlēt papildu laiku ceļam, izvēlēties braukšanas ātrumu, kas atbilst ceļu seguma stāvoklim, kā arī drošu distanci.
Ar braukšanas apstākļiem valsts ceļu tīklā ikviens var iepazīties kartē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājaslapā www.lvceli.lv.
Par apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem vai citiem ar satiksmi un ceļu stāvokli saistītiem novērojumiem aicinām informēt VSIA Latvijas Valsts ceļi, zvanot uz diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555, kā arī uzņēmuma kontos sociālās saziņas tīklos X un Facebook.
Informāciju sagatavoja VSIA Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa un Satiksmes informācijas centrs.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Reaģēšanas biroja darbinieki 12. februārī, veicot ikdienas satiksmes uzraudzību Ropažu novadā, uz autoceļa Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža fiksēja kādu automašīnas “Volkswagen Passat” vadītāju, kurš rupji pārkāpa atļauto braukšanas ātrumu – vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h, autovadītājs brauca ar 161 km/h. Apturot transportlīdzekli, likumsargi konstatēja, ka autovadītājs braucis 2,77 promiļu stiprā alkohola reibumā, kā arī viņam nebija transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.
12. februārī ap pulksten diviem dienā Valsts policijas darbinieki uzraudzīja satiksmes drošību un vispārējo ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu uz autoceļa Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža, kur policijas ekipāžai pabrauca garām kāds pārgalvīgs automašīnas “Volkswagen Passat” vadītājs, kurš atļauto 90 km/h vietā brauca ar 161 km/h. Likumsargi pārgalvīgajam transportlīdzekļa vadītājam lika apturēt spēkratu. Apturētā “Volkswagen Passat” vadītāja uzvedība liecināja, ka viņš, iespējams, varētu būt alkohola reibumā, tādēļ tika veikta alkohola koncentrācijas pārbaude izelpotajā gaisā un likumsargi konstatēja, ka autovadītājs braucis krietnā reibumā – viņam konstatētas 2,77 promiles. Tāpat pārbaudot vīrieša identitāti, likumsargi konstatēja, ka 1976. gadā dzimušajam vīrietim nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Likumsargi vīrieti aizturēja un ievietoja īslaicīgās aizturēšanas vietā. Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu Valsts policija uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu, savukārt par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām policija uzsāka kriminālprocesu. Valsts policija ikdienā veic satiksmes dalībnieku uzraudzību, lai atturētu transportlīdzekļu vadītājus no bīstamu manevru veikšanas un atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas, kā arī, lai liktu katram autovadītājam aizdomāties, vai risks, ko sagādā atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana vai braukšana alkohola reibumā, attaisno radītos iespējamos draudus savai un apkārtējo drošībai.
Jelgavas novada Platones pagastā, Lielvircavā, uz vietējā autoceļa Platones stacija–Sesava–Lietuvas robeža (Vircava) (V1072), sākusies tilta pārbūve pār Vircavas upi un ceļa posmu rekonstrukcija tilta pieejās. Plānots, ka darbi tiks pabeigti līdz 2025. gada beigām.
Būvdarbu laikā satiksmi pār upi organizēs pa pagaidu tiltu ar vienu kustības joslu, kuru regulēs ar priekšrocības ceļazīmēm. Pagaidu tilta būvniecības laikā būs noteikts maksimālais braukšanas ātrums līdz 30 km/h.
Tilts, kas tika uzbūvēts 1936. gadā, tiks nojaukts, un tā vietā tiks uzbūvēta monolīta dzelzsbetona konstrukcija ar izvērstiem sānu spārniem. Pēc pārbūves tilta garums būs 15,72 metri, platums – 7 metri, un tajā būs 1,5 metru plata ietve vienā pusē.
Pārbūve skars arī autoceļu V1072 abās tilta pieejās – no krustojuma ar Baznīcas ielu līdz pieturvietai “Raiņi”, tostarp satiksmes mezglu pie tās. Ceļā tiks veikta seguma maiņa, ieklājot asfaltbetonu, tiks izbūvēta ietve visā posmā, un satiksmes mezglā paredzētas divas pasažieru izkāpšanas vietas.
Projekta laikā tiks veikti arī kokiem nepieciešamie darbi – tiks nocirsti 46 koki. Lielvircavas ciemā tiks nocirsti 30 koki, bet ārpus ciema – 16 koki, kā arī krūmi. Atsevišķu liepju ciršana, kas iepriekš tika plānota, netika saskaņota ar pašvaldību, jo tās tika uzskatītas par daļu no kultūrvēsturiskās ainavas. Tādēļ arborists veiks to vainagu apkopi, izzāģējot sausos un bojātos zarus.
Tiks arī iestādīti seši 3-4 metrus gari liepu stādi, kuru novietojums tiks izvēlēts sadarbībā ar Jelgavas novada vides speciālistiem, kad ceļa būvdarbi būs pabeigti.
Dižkoks "Apse pie Raiņu mājām" tiks saglabāts, un tā aizsardzībai būvdarbu laikā tiks veikti pasākumi, lai novērstu sakņu un stumbra bojājumus. Koks tiks apkopts un vainags veidots ar sertificēta arborista palīdzību.
Koku ciršanai ciema teritorijā ir saņemta Jelgavas novada pašvaldības atļauja, ko regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 “Par koku ciršanu ārpus meža”. Par nepieciešamību piesaistīt papildu speciālistus, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldes vai arboristus, kā arī organizēt publisku apspriešanu, lemj pašvaldība, izvērtējot visas iesaistīto pušu argumentus.
Būvdarbus veiks SIA "Baltijas būve", kas ir noslēgusi līgumu par 873 732,77 eiro (ar PVN), un līgums tika parakstīts 2024. gada 19. decembrī. Projekts tiek finansēts no valsts budžeta, bet būvuzraudzību nodrošinās PA BPU&IngWay, savukārt projekta autors ir SIA "Inženierbūve".
Lai autoceļi, gājēju un velosipēdistu infrastruktūra, autobusu pieturas un citas ar satiksmi saistītās būves visā valsts teritorijā būtu līdzīgas, lietotājiem saprotamas, ērtas un drošas, ir nepieciešams standartizēt risinājumus, kurus pielieto projektētāji. Tas notiek ar standartu palīdzību.
Lielākā daļa no Latvijas valsts standartiem (LVS), kas attiecas uz ceļu un ar tiem saistīto būvju projektēšanu, ir brīvprātīgi. Standarti, kurus jāievēro obligāti attiecas uz ceļazīmju uzstādīšanu un tehniskajām prasībām, ceļu apzīmējumiem, gājēju pāreju projektēšanas noteikumiem un ceļu vienlīmeņa mezgliem. To regulē Ministru kabineta (MK) noteikumi un ceļu satiksmes noteikumi. Papildus prasības būvprojektiem ir noteiktas arī Autoceļu būvdarbu specifikācijās, kur ir aprakstītas prasības dažādiem ceļu konstrukcijas elementiem un dotas atsauces uz specifikācijām un testēšanas metodēm atbilstoši Eiropas standartiem. Ceļu specifikācijas izstrādā konsultants, redakciju skaņojot ar darba grupu, kurā piedalās būvnieki, projektētāji, VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) un pēc vajadzības arī citi pieaicināti eksperti. Gadās situācijas, kad nav iespējams ievērot ne obligātos, ne ari citus – brīvprātīgos standartus, to lielākoties nosaka ierobežotais finansējums,kā arī dažkārt nepieciešamā papilduszemes atsavināšana, lai nodrošinātu standartiem atbilstošus risinājumus. Lielākoties šie jautājumi parādās valsts autoceļu pārbūves projektos. LVC Ceļu būvprojektu daļas vadītājs Jānis Tihonovs skaidro, ka tas nenozīmē, ka projektētāji neņem vērā obligāto standartu prasības. Tomēr, ja irobjektīvi apstākļi, tad ir atkāpes nostandarta prasībām un tiek pielāgoti risinājumi.
Standarts Uz konsensa pamata izstrādāts un atzītu institūciju apstiprināts dokuments, kas ietver vispārējus un daudzkārtēji piemērojamus noteikumus, norādījumus vai raksturojumus dažāda veida darbībām vai to rezultātiem un ir vērsts uz optimālas sakārtotības pakāpi noteiktā jomā. Standartiem jābūt pamatotiem, apvienojot zinātnes un ražošanas pieredzi, un optimāli jāveicina kāda kopīga labuma gūšana. AVOTS: Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija SIA Latvijas standarts
Valsts ceļu tīkls lielā mērā ir izbūvēts 20. gadsimta vidū un kopš tā laika ir mainījusies gan satiksmes intensitāte, gan likumdošana, īpašumtiesības un arī būvdarbu izmaksas. Ne vienmēr ir iespējams atpirkt zemes no īpašniekiem, lai pārbūvētu ceļa posmu vai mezglu atbilstoši 21.gadsimta standartiem, lielā mērājautājums atduras finansējumā. Šī iemesla dēļ ir autoceļu posmi, kurosnav ievērotas visas mūsdienu standartu prasības. LVS standarti tiek izstrādāti tikai tajos gadījumos, ja attiecīgās prasības jau nenosaka Eiropas standarti (EN), kuri pārsvarā tiek adaptēti. Tos tulko un apstiprina Latvijas standartu statusā, nemainot saturu. Izņēmums ir tiltu projektēšanas Eiropas standarti, kuriem tiek izstrādāti Nacionālie pielikumi, iekļaujot tajos Latvijas specifiskas prasības. Eiropas standarti galvenokārt nosaka prasības ceļu un tiltu būvmateriāliem un to testēšanas metodēm. Valsts ceļu tīklā visi Latvijas standarti ir saistoši visām pusēm gan projektētājiem, gan būvniekiem, un to nosaka LVC projektēšanas uzdevums, atbilstoši kuram būvprojekti jāizstrādā saskaņā ar Latvijas standartiem, arī noslēgtajam projektēšanas un vēlāk būvniecības līgumam ir jāatbilst attiecīgajiem standartiem. Proti, būvdarbi būs jāizpilda atbilstoši būvprojektam, kura risinājumi ir attiecīgi balstīti uz Latvijas standartiem, un kurā paredzētajiem materiāliem jāatbilst Ceļu specifikācijām un Eiropas standartiem.
Standartu izstrāde
Standartu izstrādē var piedalīties visas standartizācijā ieinteresētās puses. “Latvijas standartus attiecīgajās nozarēs atbilstoši Standartizācijas likumam izstrādā standartizācijas tehniskās komiteja vai darba grupa. Tās tiek dibinātas pēc nozaru principa, un ierosinātājs ir standartu pasūtītājs. Standartizācijas tehniskās komiteja sastāvu veido attiecīgās jomas ieinteresētās personas, pamatojoties uz brīvprātības principa. Dalībnieki ir produktu/pakalpojumu lietotāji, ražotāji, patērētāju interešu aizsardzības organizācijas, sertifikācijas, testēšanas, akreditācijas, uzraudzības institūcijas, izglītības iestādes, politikas veidotāji un citas organizācijas, kas ir ieinteresētas standartu izstrādē un lietošanā. Dalībai komitejas darbā katra ieinteresētā puse, kas ir juridiska persona, deleģē savu ekspertu.
Autoceļu nozares standartus izstrādā LVS tehniskā komiteja STK15 Autoceļi. Komitejas darbā šobrīd piedalās Satiksmes ministrija (SM), LVC, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs, VAS Latvijas Valsts meži un Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Tehniskajai komitejai ir arī vairākas darba grupas,” skaidro LVC Stratēģijas daļas vadošais projektu vadītājs un tehniskās komitejas STK15 Autoceļi sekretārs Guntis Grāveris. Viņš norāda, ka lielākā daļa ceļu nozarē izmantoto standartu ir Eiropas Standartizācijas Komitejā izstrādātie Eiropas standarti, kas apstiprināti Latvijas standartu statusā. Savukārt faktiski visi ceļu projektēšanas standarti ir pārstrādāti Vācijas ceļu projektēšanas normatīvi.
Patlaban vislielākās aktivitātes notiek darba grupā Satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, kura ir iesaistīta LVS 77 Ceļazīmes pārskatīšanā un jaunas redakcijas izstrādāšanā. Papildus tiek plānots ar konsultanta palīdzību izstrādāt Nacionālo pielikumu LVS EN 1991-2:2004/NA:2020 1. Eirokodeksam Iedarbes uz konstrukcijām 2.daļai Satiksmes slodzes tiltiem. Eiropas standartos izmaiņas ik pēc pieciem līdz septiņiem gadiem veic Eiropas standartizācijas komiteja (CEN) un, kā jau minēts, Latvijā tās tiek ieviestas nemainot. “Galvenā būtība ir tāda, ka LVS izveido un izstrādā brīvprātīgi nozarē iesaistīti eksperti. Valsts institūcija nevar vienpersoniski izstrādāt un apstiprināt LVS, tas ir iesaistīto ekspertu vienprātīgs lēmums. Tomēr valsts ver lemt par to, ka kādu no LVS padarīt par prasībām, kuras noteikti kaut ko darot ir jāizpilda,” norāda Satiksmes ministrijas (SM) Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors un LVS tehniskās komitejas STK15 Autoceļi priekšsēdētājs Tālivaldis Vectirāns.
Brīvprātīgie un obligātie
“LVS lietošana ir brīvprātīga, izņemot tos LVS, kuri ir minēti Ministru kabineta (MK) noteikumos, tie ir piemērojami obligāti,” skaidro T. Vectirāns. Sarežģīta situācija ir attiecībā uz standartu piemērošanu nobrauktuvēm, atzīmē J. Tihonovs. To novietojums un konfigurācija pārbūves projektos tiek pārskatīts, bet ne vienmēr tiek izpildītas visas LVS 190-3 prasības. “Visiem projektiem ir finansējuma ierobežojums, kurā ir jāiekļaujas, tādēļ netiek realizēti tādi risinājumi kā paralēlo ceļu būvniecība gar ceļiem ar lielu satiksmes intensitāti, kas ļautu samazināt nobrauktuvju skaitu pie valsts autoceļiem ar intensīvu satiksmi,” skaidro J. Tihanovs. Viņš arī atzīmē, ka bieži vien esošie pievienojumi ir izvietoti nepārredzamās līknēs vai ļoti tuvu krustojumiem, piemēram, pie kāda veikala, kas tur jau atrodas sen. Veikalu pārcelt LVC projekta ietvaros nav iespējams, jāizstrādā risinājumi, kas ir gan droši satiksmei, gan saglabā savu līdzšinējo funkcionalitāti. Kā piemēru viņš min autoceļa Rīga–Ērgļi (P4) un autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums krustojuma pārbūve par rotācijas apli Suntažos. Rotācijas apļa projektēšana un būvniecība šajos šaurajos apstākļos ir komplicēta. Projekta risinājumi lielākoties atbilst LVS prasībām un tajā pašā laikā ir izdevies saglabāt visu sabiedrisko ēku funkcionalitāti.
Obligāti ievērojamie standarti LVS 77–1: Ceļazīmes. 1. daļa: Ceļazīmes, LVS 77-2: Ceļazīmes. 2. daļa: Uzstādīšanas noteikumi, LVS 77-3: Ceļazīmes. 3. daļa: Tehniskās prasības (MK noteikumi nr. 279: Ceļu satiksmes noteikumi) LVS 85 Ceļa apzīmējumi (MK noteikumi nr. 279: Ceļu satiksmes noteikumi) LVS 190–10 Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi, (MK noteikumi nr. 279: Ceļu satiksmes noteikumi); LVS 190–3 Ceļu vienlīmeņa mezgli (MK noteikumi nr. 505, Noteikumi par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem)
“Kā neatbilstību LVS var minēt rotācijas aplim tuvu esošās nobrauktuves, bet tā kā tās ir uz iedzīvotājiem svarīgām ēkām – veikalu, aptieku, tad nobrauktuves tiek saglabātas vai pārceltas uz citām satiksmei drošākām vietām,” skaidro J. Tihonovs. Savukārt uz jautājumu, vai ceļi, kas ir būvēti 20. gadsimtā, atbilst patlaban spēkā esošajiem standartiem, viņš norāda, ka nē. Ceļu mezgli ir izbūvēti daudz plašāki nekā to paredz mūsdienu standarts. Tieši tāpēc diezgan bieži tiek realizēti atsevišķi projekti, kuru ietvaros pārbūvē tieši satiksmes mezglu jeb krustojumu. Nereti 20. gadsimtā būvētajiem autoceļiem nav izbūvēta pilnvērtīga ūdens novades sistēma, atsevišķiem autoceļiem jau ir pienācis laiks, kad to normālprofils jeb ceļa klātnes, joslu skaits/platums un nomaļi platums vairs neatbilst šī brīža satiksmes intensitātei. Spilgts piemērs ir Rīgas apvedceļš (A4) (Baltezers–Saulkalne), kur vidējā diennakts satiksmes intensitāte ir pat 19 234 automašīnas diennaktī no kurām 30% ir kravas auto. Atbilstoši satiksmes intensitātei un LVS 190-2 šim ceļam būtu jābūt divbrauktuvju ceļam, piebilst J. Tihanovs. Atšķirībā no ceļiem, tiltiem nav standartu. Visi dokumenti, izņemot Tiltu inspekcijas, kas iet caur tehnisko komiteju, ir ieteikumi, vadlīnijas un rokasgrāmatas. “Es domāju, ka šis ir pareizais ceļš uz ko būtu jāvirzās arī attiecībā uz ceļiem. Piemēram, Ceļu būvdarbu specifikācijas nav ne standarts, ne MK noteikumi, bet darbojas. Latvijā daži standarti ir pārstrādāti vadlīnijās,” norāda LVC Tiltu daļas vadošais projektu vadītājs Roberts Auziņš.
Citu pieredze
Virknei citu valstu jautājumus, kuriem Latvijā prasības ir noteiktas standartos, nosaka cita veida normatīvie dokumenti. Piemēram, ceļu administrācijas vai ministrijas izstrādāti un apstiprināti ieteikumi vai vadlīnijas, rokasgrāmatas, rekomendācijas utml. Šie normatīvi, atšķirībā no nacionālajiem standartiem, ir publiski pieejami un bezmaksas. “Vācijā ieteikumus taisa Satiksmes ministrija, Francijā tās ir instrukcijas un tās sagatavo Satiksmes ministrija, sadarbojoties ar ceļu administrāciju, Zviedrijā ieteikumus izstrādā ceļu administrācija. Igaunijā tie ir normatīvie akti un pie izstrādes piedalās Ekonomikas un Satiksmes ministrijas. Daļā šo valstu tie ir arī par maksu,” skaidro G. Grāveris.
Par maksu Latvijas valsts standarti ir pieejami par maksu. Neatkarīgi no tā, kas izstrādā Latvijas standartus, tie tiek reģistrēti Nacionālajā standartizācijas institūcijā SIA Latvijas standarts, kas ir valsts uzņēmums un kura kapitāldaļu turētājs ir Ekonomikas ministrija (EM). Tā funkcija ir nodrošināt sabiedrībai pieejamus un uzti-camus standartizācijas pakalpojumus, organizējot Latvijas nacionālo standartu izstrādi un Eiropas un starptautisko standartu adaptāciju atbilstoši starptautiskajiem standartizācijas principiem. Latvijas na-cionālo standartu maksu nosaka SIA Latvijas standarts un ienākumi par standartu pārdošanu tiek novirzīti tā funkciju nodrošināšanai. Standartus var iegādāties uzņēmuma tīmekļa vietnē, bet lasīt var uz vietas LVS birojā un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Arī LVC Attīstības instrumentu daļas vadītāja Liesma Grīnberga atzīmē, ka standarti būtu jāuztver kā kritērijs un vadlīnijas, kas pasaka pamata rīcības scenāriju vairākumam tipveida gadījumu. Tāpat atbilstība konkrētam standartam visām iesaistītajām pusēm atvieglo sapratni un panāktu iespējami vienmērīgu kvalitāti. Standartus būtu jāizmanto kritiski izvērtējot, kam un ar kādu mērķi tas tiek pielietots, lai nepieļautu, ka standarts ir neloģisks attiecībā pret reālo situāciju konkrētā gadījumā, vai izmantots kā attaisnojums, ka “viss taču atbilst standartam”, ja dzīvē tomēr nestrādā. Izteikta standartizācija un akla sekošana standartiem ierobežo telpu procesu, metožu un materiālu attīstībai un inovācijai. Kekava ABT ģenerāldirektors Juris Frīdmanis norāda: “Standarti ir laba lieta un to esamība rada pamatu, lai būvniecības procesā nodrošinātu prognozējamu un kvalitatīvu rezultātu. Vienlaicīgi, spēkā esošie standarti nereti izrādās par spēcīgu birokrātijas ieroci pret inovatīviem risinājumiem, jo tie nav ierakstīti standartā. Savukārt, lai to iekļautu standartā ir jāveic nepamatoti garš ceļš. Šeit nav runa par atkāpēm no standartiem, kas saistīti ar drošības riskiem vai ir ārpus fizikas likumiem, bet tīri par pieredzē balstītiem, inženiertehniski pierādītiem un citās valstīs aprobētiem.” Viņaprāt, standartiem būtu jābūt kā vadlīnijām nevis likumam un ja alternatīvs risinājums ir inženiertehniski analogs vai labāks, tad nevajadzētu būt ierobežojumiem to pielietot. “Būvējot Ķekavas apvedceļu, mēs vadījāmies pēc visiem spēkā esošajiem standartiem, kā arī piedāvājām vairākas inovācijas. Mūsu gadījumā, pateicoties tam, ka šis bija pirmais PPP projekts, kur atbildību par rezultātu uzņemas Privātais Partneris un Publiskā Partnera izpratnei bija iespējams ieviest piedāvātās inovācijas un tās šobrīd apliecina savu vērtību. Diemžēl, ir arī novērojami gadījumi, kad standartos balstīti risinājumi dzīvē nestrādā nedz no uzturēšanas viedokļa, nedz satiksmes drošības viedokļa un Privātais Partneris nodrošina risinājumu izmaiņas uz sava rēķina. Par to runāju arī LVC rīkotajā konferencē. Cerams, ka vismaz daļa no mūsu secinājumiem tiks ņemta vērā, lai pilnveidotu risinājumus citiem ceļu infrastruktūras objektiem,” piebilst J. Frīdmanis.
Šorīt uz plkst. 6.30 sniegs un apledojums lielākajā daļā teritorijas apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 126 ziemas dienesta tehnikas vienības.
Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem:
Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte) (A5) visā posmā;
Daugavpils šoseja (A6) visā posmā;
Bauskas šoseja (A7) posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Dzimtmisai;
Jelgavas šoseja (A8) visā posmā;
Liepājas šoseja (A9) posmos no Rīgas līdz Anneniekiem un no Mazblīdenes līdz Kalvenei;
Ventspils šoseja (A10) visā posmā;
Rēzeknes šoseja (A12) visā posmā;
autoceļš Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) (A13) visā posmā;
Daugavpils apvedceļš (A14) visā posmā;
Rēzeknes apvedceļš (A15) visā posmā;
valsts reģionālais autoceļš Tīnūži – Koknese (P80) visā posmā.
Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir visā valstī, izņemot Liepājas, Saldus, Bauskas un Balvu apkārtnes.
Atgādinām, ka arī pēc uzturēšanas darbu veikšanas uz ceļiem var atkārtoti veidoties apledojums, šie darbi tiek veikti lai iespēju robežās uzlabotu ceļu stāvokli, taču tie nevar novērst ziemai raksturīgos laikapstākļus.
Ar braukšanas apstākļiem valsts ceļu tīklā ikviens var iepazīties kartē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājaslapā lvceli.lv.
Par apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem vai citiem ar satiksmi un ceļu stāvokli saistītiem novērojumiem aicinām informēt VSIA Latvijas Valsts ceļi, zvanot uz diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555, kā arī uzņēmuma kontos sociālās saziņas tīklos X un Facebook.
