Valmierā atklās ievērojamā latviešu modernista Niklāva Strunkes darbu izstādi

No 4. oktobra līdz 20. novembrim Valmieras muzeja Izstāžu namā skatāma izstāde "Čau, Niklāv Strunke!", kas tapusi kā sveiciens un veltījums māksliniekam 130. dzimšanas dienā portālu "Delfi" informē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāvji.

Kā vēsta izstādes veidotāji, daudzpusīgais Niklāvs Strunke (1894–1966) ir viens no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu starpkaru modernistu pirmajā paaudzē – gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs un grāmatu ilustrators, darbojies dekoratīvajā un lietišķajā mākslā, rakstījis par mākslu, tādējādi atstājot ievērojamu radošo mantojumu. Ar gleznu "Cilvēks, kas ieiet istabā" (1927), kas ir viens no pazīstamākajiem vietējā klasiskā modernisma paraugiem, Strunke ir ierakstīts Latvijas Kultūras kanonā. Latviešu grāmatu grafikas klasikā mākslinieks devis ieguldījumu kā daudzu augstvērtīgu un stilistiski atšķirīgu izdevumu ilustrāciju un vāku autors.

Valmiera pieder pie būtiskām agrīnām pieturvietām Niklāva Strunkes dzīves gājumā. Dzimis un kā karavīra dēls pirmos dzīves gadus pavadījis tēva dienesta vietā – Polijas pilsētiņā Gostiņinā, uz viņa dzimteni – Vaidavas ciema "Palmēniem" – Niklāvs atceļoja 1903. gadā, bet vēlāk Valmierā mācījās Liepiņa proģimnāzijā kopā ar Valmieras puikām – Pāvilu Rozīti, Jāni Kārkliņu, Linardu Laicenu. Te vienpadsmit gadu vecumā, pamudinot pievērsties mākslai, notika liktenīga sastapšanās ar mākslinieku Teodoru Ūderu, te viņš apguva latviešu valodu un sāka apzināties savu latvietību. Strunkes mākslinieciskā rokraksta pārvērtības noteica izglītošanās Sanktpēterburgā un Rīgā, laikabiedru meklējumi, ceļojumos uz Vāciju un Itāliju gūtie eiropeiskie iespaidi un emigrācijā Zviedrijā pavadītie gadi, taču par nemainīgām vērtībām viņš arvien turpinājis uzskatīt savu nacionālo pašapziņu un piederību Latvijas kultūrai un tautai, raksta izstādes veidotāji.

"20. gadsimta vēstures un paša biogrāfijas krasie pavērsieni slavenāko latviešu "itāli" aizveda no Vaidavas līdz Romai. Saiknes ar abām šīm viņa mūža gaitā nozīmīgajām vietām, tāpat kā ar emigrācijā par otru dzimteni atzīto Itāliju, ir apzināti akcentētas un atspoguļotas šajā izstādē. Strunkes mākslinieciskajā domāšanā un pašizteiksmē Eiropas modernistu ierosmes un vecmeistaru apbrīns, aizrautība ar Austrumiem un citiem iedvesmas avotiem mijas un krustojas ar agrīni gūtiem Latvijas dabas, tradicionālās kultūras un folkloras mantojuma iespaidiem, savukārt par Strunkes dzimtas māju vārdu atgādina viņa izvēlētais Palmēnu Klāva pseidonīms," stāsta izstādes zinātniskā konsultante, mākslas vēsturniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja Dr. art. Aija Brasliņa.

"Laikabiedri, tostarp Aleksandrs Čaks, Valmierā iepazītais Linards Laicens un citi literāti, mākslinieki, grāmatizdevēji, mūziķi un teātra ļaudis, pieminēja temperamentīgo brīvmākslinieku ne tikai daudzpusīgo radošo izpausmju, bet arī ekscentriskā paštēla, piparotās valodas un uz Rīgu atvestā itāliskā sveiciena "čau" dēļ. Ar izteiksmīgu ārieni apveltītais, augumā nelielais romantiķis bija aizrautīgs darbā un bohēmā, kolekcionēja grāmatas, antikvārus un etnogrāfiskus priekšmetus, ko krāja gan Vecrīgas darbnīcā Mārstaļu ielā, gan vēlāk trimdas dzīvoklī Stokholmā."

Mākslinieks miris Romā un apbedīts Mūžīgas pilsētas protestantu kapsētā.

Izstāde "Čau, Niklāv Strunke!" ieskicē meistara neparasto personību un mainīgo radošo daudzveidību. Ekspozīcijā aplūkojamas dažādu daiļrades periodu liecības – eļļas gleznas, akvareļi, zīmējumi, oriģinālilustrācijas un fotogrāfijas, kas vizualizē ieskatu autora biogrāfijā.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs projektā piedalās ar 25 mākslas darbiem un 25 fotoreprodukcijām. Jāatzīmē, ka LNMM krājuma izlase iekļauj plašākai publikai nezināmus pēdējā laika jaunieguvumus no Strunkes ģimenes krājuma, trīs pašus jaunākos ieskaitot. Tāpat apmeklētāju uzmanībai tiek piedāvāti mākslas darbi no Jūrmalas muzeja, Zuzānu un citām kolekcijām, periodikas izdevumi un grāmatas no Valmieras Integrētās bibliotēkas un Valmieras muzeja kolekcijas, kā arī Niklāva Strunkes ilustrētas grāmatas, kuras Valmieras muzeja rīkotajā akcijā "Pārskati savu grāmatu plauktu!" sagādājuši iedzīvotāji, to vidū vairāk nekā 100 gadu veca "Ābece", kas savulaik uz Valmieru atceļojusi no Sidnejas.

Izstādes "Čau, Niklāv Strunke!" atklāšana notiks 4. oktobrī pulksten 16.

Projektu papildinās radošā darbnīca, ekskursija kopā ar mākslas zinātnieci Dr. art. Aiju Brasliņu un ārtelpas ekspozīcija Valmieras pils teritorijā, kurā būs skatāmas nu jau par ikonām kļuvušo Niklāva Strunkes darbu reprodukcijas, tostarp Latvijas Kultūras kanonā iekļautā glezna "Cilvēks, kas ieiet istabā". Plašāka informācija par izstādes norisēm atrodama Valmieras muzeja mājaslapā.

 

Avots: https://www.delfi.lv/

Add a comment

Drukāt

Izvēlies un nobalso par savu Latvijas Arhitektūras gada balvas favorītu!

Portāls "Delfi" sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību aicina piedalīties publikas balsojumā un noteikt, kurš ir spilgtākais darbs Latvijas arhitektūrā pagājušajā gadā. Balsojumā piedalās 16 objekti un procesi, kas iekļuvuši "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024" finālā.

Balsojums norisināsies no 2. līdz 16. oktobrim, pulksten 23.59. Uzvarētājs tiks apbalvots Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 svinīgā ceremonijā 18. oktobrī Rīgas cirkā.

Nobalsot var reizi 24 stundu laikā no vienas IP adreses par vienu no pretendentiem. Portāls "Delfi" patur tiesības pārbaudīt rezultātus un dzēst negodīgi veiktos balsojumus.

Balso par savu favorītu šeit!

Jau vēstīts, ka šogad nozīmīgākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā — Latvijas Arhitektūras gada balvai — bija vēsturiski lielākais pieteikumu skaits. Tika pieteikti 54 darbi, kuru atlases žūrija vērtēja divās kategorijās — "Objekti" un "Procesi". Finālā ir iekļuvuši 16 darbi. Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvas vienojošā tēma ir pārmantojamība.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir nacionālas nozīmes augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā, kas tiek pasniegts ik gadu. Šogad apbalvojums piedzīvo jau 29. gadskārtu. Balva ne tikai akcentē izcilākos sasniegumus Latvijas arhitektūrā un rūpējas par nozares attīstību, bet arī veicina sabiedrības izpratni par arhitektūru.

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 notikumu programmā ir Arhitektūras nedēļa no 2024. gada 14. līdz 19. oktobrim, kas piedāvās virkni arhitektūrai veltītu pasākumu dažādām auditorijām — lekcijas, diskusijas un ekskursijas ar mērķi rosināt diskusiju par nozarē notiekošo. Arhitektūras nedēļas kulminācija — svinīgā apbalvošanas ceremonija, kas notiks 18. oktobrī Rīgas cirkā.

Latvijas Arhitektūras gada balvu organizē Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju.

 

Avots: https://www.delfi.lv/

Add a comment

Drukāt

Rīgā uzstāsies grupa "Thirty Seconds to Mars"; īpašais viesis – Olivers Malkolms

Foto: Vida Press

"Arēnā Rīga" ceturtdien, 3. oktobrī, pasaules turnejas ietvaros uzstāsies rokgrupa "Thirty Seconds to Mars". Īpašais viesis un koncerta iesildītājs būs dziedātājs Olivers Malkolms.

 

"Arēnas Rīga" durvis apmeklētājiem tiks vērtas pulksten 18, iesildītājs uz skatuves kāps pulksten 20, bet nedaudz pirms 21 uzstāšanos sāks "Thirty Seconds to Mars".

Zviedrijā dzimušais, Lielbritānijā uzaugušais un šobrīd Losanželosā, ASV dzīvojošas dziedātājs Olivers Malkolms (Oliver Malcolm, 1999) ir komponists, producents un arī dziedātājs, kurš, savulaik apburts no Eminema daiļrades, jau pusaudža gados sāka radīt savu mūziku. Viņš guvis ievērību un atpazīstamību sociālajos medijos ar eklektiskām popmūzikā, indie un R&B estētikā balstītām dziesmām. Savukārt viņš pats par sevi raksta, ka eksperimentēšana ir viņas mūzikas sirds.

Savukārt vakara galvenie mākslinieki – grupa "Thirty Seconds To Mars" – ir veiksmīga un atzīta koncertgrupa, kuras priekšgalā ir divi brāļi – Džareds Leto un Šenons Leto. Viņi kopā muzicējuši jau kopš bērnības.

2002. gadā iznākušais grupas debijas albums "30 Seconds To Mars", par kura izdošanas iespējām cīnījās vairākas ierakstu kompānijas, izpelnījās augstu kritiķu novērtējumu.

Turpmākajos vairāk nekā 20 gados, grupa sniegusi izpārdotus koncertus visā pasaulē un spēlējusi galveno mākslinieku statusā desmitiem tūkstošu fanu priekšā daudzos festivālos un izdevusi vēl piecus veiksmīgus albumus. No tiem jaunākais – "It's the End of the World but It's a Beautiful Day" – nāca klajā 2023. gada rudenī.

Kaut sākotnēji grupa nevēlējās afišēt, ka tās līderis ir pazīstams Holivudas aktieris, lai liktu runāt vispirms mūzikai, nevis ziņām par dalībnieku iepriekšējiem sasniegumiem, šis fakts, protams, ilgi nebija noslēpjams. Džareds Leto, kurš jaunībā studējis mākslu un režiju, pats veidojis arī vairākus savas grupas dziesmu videoklipus, bet arī tos nav "parakstījis" ar savu vārdu. Dziedošu aktieru ir gana daudz un pazīstamu mūziķu parādīšanās filmās arī notiek visai bieži, bet Džareds Leto līdzvērtīgi veiksmīgs ir gan aktiera, gan mūziķa karjerā. Par savām ļoti dažādājām kinolomām Džareds nominēts nozīmīgām balvām vairāk nekā simts reižu un 43 gadījumos tās arī saņēmis.

Grupa vienmēr ir uzsvērusi, ka "Thirty Seconds To Mars" nav slavenais dziedātājs, aktieris un dziesmu autors Džareds Leto ar pavadošo sastāvu, jo ne mazāk svarīgs ir viņa vecākais brālis – bundzinieks Šenons Leto. Abi ir vienīgie dalībnieki, kuri trešo gadu desmitu grupā palikuši nemainīgi, pārējie periodiski mainās.

"Thirty Seconds To Mars" par vienu no 21. gadsimta pirmās desmitgades nozīmīgākajām grupām atzinis smagās mūzikas žurnāls "Kerrang!", kas ir svarīgs ieraksts abu brāļu biogrāfijā, papildu saņemtajām balvām no visaptverošajiem globāli nozīmīgajiem mūzikas medijiem – "MTV" un britu žurnāla NME ("New Musical Express"). Līdz 2014. gadam – laikam, kad par mūzikas iegūto atzinību vēl sprieda nevis pēc ierakstu straumēšanas biežuma, bet pēc pārdoto fizisko albumu skaita, "Thirty Seconds To Mars" visā pasaulē pārdevuši vairāk nekā 15 miljonus savu albumu kopiju.

 

https://www.delfi.lv/

Add a comment

Drukāt

Čehova teātra dzimšanas dienā atklāj izstādi

Šodien, 2. oktobrī, 141. dzimšanas dienu un jaunas sezonas sākumu atzīmē Mihaila Čehova teātris. Pa godu šim notikumam, teātra galerijā tiks atklāta mākslinieka Artūra Virtmaņa personālizstāde "Pastorāle". Šobrīd pie teātra ēkas vērot izstādes atklāšanu sapulcējušies teātra darbinieki, aktieri un režisori. 

 

https://replay.lsm.lv/

Add a comment

Drukāt

Itālijas mākslinieks radījis Kamalas Harisas portretu labības laukā

 

Itālijā kāds mākslinieks jau gadiem piekopj īpatnēju mākslas veidu – ar traktoru un arklu uz laukiem izarot slavenību portretus. Tagad 27 tūkstošu kvadrātmetru platībā tapis ASV viceprezidentes, Demokrātu prezidenta amata kandidātes Kamalas Harisas portrets.

 

Mākslinieks Dario Gambarins savu jaunāko mākslas darbu veltījis pašreizējai ASV viceprezidentei, demokrātu prezidenta amata kandidātei Kamalai Harisai. Viņas portrets tagad redzams Veronas laukos un aizņem 27 000 kvadrātmetru patībā.

Gambarins nemēra lauku pirms darba uzsākšanas. Šķietami, viņš spēj radīt nevainojami izmērītus milzu attēlus – izmantojot tikai izjūtu un spēju vadīt traktoru.

Māksliniekam nepieciešama vien skice. Pēc tam jau uzmetums piestiprināts pie spēkrata, un Gambarins dodas ceļā. Gadu gaitā mākslinieks iemācījies iztikt bez uzraudzības no augšas un šobrīd tik vienkārši īstenojamā drona attēla, kas palīdzētu noteikt, vai zīmējums izskatās labi.

Gambarins iepriekš jau ir izaris arī citu slavenību ģīmetnes, piemēram, pāvestu Francisku un Baraku Obamu un Džo Baidenu.

 

Avots: https://zinas.tv3.lv/

Add a comment

Drukāt

Ar bezmaksas koncertu atklās 29. Starptautisko Baltijas baleta festivālu

Baleta festivāls. Foto: Publicitātes

 

Tirdzniecības centra "Origo" ātrijā šovakar plkst. 17 ar pašmāju jauno horeogrāfu un dejotāju bezmaksas koncertu atklās Starptautisko

Baltijas baleta festivālu.

 

Festivāls norisināsies līdz 4. novembrim Rīgā, Ogrē un Cēsīs. Tā programmā būs ukraiņu horeogrāfa Radu Poklitaru modernā baleta pirmizrāde, flamenko mūzika un horeogrāfija no Spānijas, kā arī futūristiska mūsdienu dejas izrāde Lietuvas dejotāju izpildījumā.

Festivāla mākslinieciskā vadītāja, bijusī baleta prīma Lita Beiris norāda, ka festivāla atklāšanas koncerts ir ikgadēja tradīcija, kas sākās 1999. gadā, kad dzelzceļa stacijā steidzīgiem un izbrīnītiem garāmgājējiem uzstājās Latvijas dejotāji. Viņa uzsver, ka šī ir festivāla un dejotāju dāvana ikvienam dejas mākslas cienītājam.

Pasākuma rīkotāji klāsta, ka koncerta programmā gaidāma deju stilu daudzveidība Latvijas jauno horeogrāfu un dejotāju sniegumā, tos vieno festivāla moto "No klasikas līdz avangardam". Paredzēti priekšnesumi no Rīgas Baleta skolas, Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas nodaļas, Tāļa Siļa Baleta akadēmijas un deju studijām "Virziens", "Demo", "Benefice", "Buras" un "Dzirnas".

Festivāla turpinājumā 7. oktobrī rīkotāji aicina uz Ukraiņu Modernā baleta teātra horeogrāfa Poklitaru īpaši Latvijas skatītājiem radītu programmu "Dejot, lai dzīvotu". Tās pirmā daļa veidota no dažādos gados tapušajām dažādām horeogrāfiskajām miniatūrām, savukārt otrajā daļā būs horeogrāfa un komponista Pētera Vaska kopdarba pirmizrāde Rīgā. Abus māksliniekus vienojot ilgstoša sadarbība un cieša garīga saikne.

Trīs vakarus – Ogres novada kultūras centrā 10. oktobrī, koncertzālē "Cēsis" 12. oktobrī un Čehova teātrī Rīgā 14. oktobrī skatītāji varēs ļauties flamenko dejas kaislībām. Trupas vadītājs un ģitārists Antonio Andrade Latvijas skatītājiem atvedīs savu jaunāko izrādi "Flamenko svīta", ko pats autors dēvē par sava veida terapiju caur mūziku un deju.

Festivāla noslēgumā VEF kultūras pilī, Rīgā, 4. novembrī Baltijas baleta teātra dejotāju komanda no Lietuvas skatītājus centīsies pārsteigt ar futūristisku, sirreālu sapņu, gaismu un lāzeru šovu izrādē "Cita pasaule". Tā balstīta rokgrupas "Depeche Mode" mūzikā un Haruki Murakami romāna "Skarbā brīnumzeme un pasaules gals" motīvos. Izrāde demonstrē sirreālu pasauli, kur nav vietas dabiskām jūtām un cilvēki labprātāk slēpjas aiz maskām.

 

Avots: 1188.lv

Add a comment

Drukāt

Simpozija «Mark Rothko 2024» noslēguma izstāde

Džejas Elisonas Moskarjello darbs.           Foto: Silvija Smagre / Latvijas Radio

 

Piektdien, 27. septembrī, pulksten 16.00 Rotko muzejā Daugavpilī notiks starptautiskā glezniecības simpozija "Mark Rothko 2024" noslēguma izstādes atklāšana un tikšanās ar māksliniekiem. Starptautiskais glezniecības simpozijs "Mark Rothko" ir sasniedzis 20 gadu jubileju, un visus šos gadus to rīko, atzīmējot Marka Rotko dzimšanas dienu un pieminot pasaulslaveno mākslinieku viņa dzimtajā pilsētā.

 

Šogad simpozijā un izstādē piedalās deviņi mākslinieki no ASV, Polijas, Vācijas, Indijas, Maķedonijas, Lietuvas un Latvijas. Katrs ir bagātinājis simpoziju ar savu devumu un raksturīgajā unikālajā rokrakstā jaunradot mākslas darbus par sev aktuālo un simpozijā piedzīvoto. Izstādē skatāmie darbi turpmāk papildinās Rotko muzeja krājuma glezniecības kolekciju kā paliekoša liecība par sekmīgu simpozija norisi un Marka Rotko pārlaicīgo ietekmi.

Šī gada starptautiskā glezniecības simpozija "Mark Rothko 2024" izstādes kuratores Tatjanas Černovas pavadībā dodamies uz simpozija darbu tapšanas vietu – mākslinieku darbnīcām; telpa katram sava, pirmajā darbnīcā žūst lietuviešu mākslinieces lielformāta darbi.

 

"Tie ir Lietuvas mākslinieces Kristinas Mažeikaites divi lielformāta darbi, un kopumā mums šajā simpozijā ir deviņi mākslinieki no septiņām dažādām valstīm – ASV, Polijas, Vācijas, Indijas, Maķedonijas, Lietuvas un Latvijas," stāsta Tatjana Černova. "Visus ir uzrunājis Marka Rotko vārds, jo tas ir tas, kas pievelk māksliniekus no dažādām pasaules valstīm, un viņi grib iepazīt tādu valsti kā Latvija, par kuru daži pat nekad nav dzirdējuši. Katrs izpaužas sev raksturīgajā manierē, atrod iedvesmu sev visapkārt – Daugavpilī, cietoksnī, Rotko muzejā, Rotko daiļradē, un rada savus darbus."

 

Tālu ceļu uz šo plenēru Daugavpilī mērojusi māksliniece Džeja Elisona Moskarjello (Jaye Alison Moscariello) no ASV. Saviļņota līdz asarām, viņa stāsta par savām izjūtām būt Daugavpilī šajā Markam Rotko veltītājā simpozijā: "Mani darbi ir par civilizāciju, kur turpinās kari, un šķiet, ka mēs nemācamies no vēstures. Mēs turpinām konfliktēt un karot. Šeit, Daugavpilī, es vēlējos saskarties ar savas ģimenes saknēm. Mani priekšteči nāk no šejienes. Zināt, es vienmēr gribēju uz šejieni atbraukt, atbraukt uz "mājām". Tas nav izskaidrojams, cik daudz vērtīgas pieredzes esmu šeit guvusi, un Tatjana ir bijusi lieliska simpozija vadītāja, visi ir tik laipni cits pret citu. Un vispār būt šeit, redzēt Rotko darbus, uzzināt viņa vēsturi, tas ir vienkārši fantastiski. Īpaši zinādama, ka viņš vienmēr ir gribējis atgriezties. Un es, dzīvodama ASV, vienmēr gribēju nokļūt tur, kur jūtu piederību, un Daugavpilī es jūtos tiešām piesaistīta šai vietai. Šeit ir ļoti skaisti, man patīk pastaigāties pa cietoksni, doties pie ezera, būt dabā. Skatoties uz šīm celtnēm, tās rezonē ar mani. Es mīlu šo vietu, man patīk tās arhitektūra un iespēja šeit būt. Mēs ar māksliniekiem kopā dodamies uz glezniecības studijām, vakaros apsēžamies un runājam šajā fantastiskajā vidē."

 

Šajā vidē arī rodas darbi, kas jau šodien tiks izlikti Rotko muzeja apmeklētāju apskatei izstādē ar nosaukumu "Mark Rothko 2024".

Blakus darbnīcā strādā Pradžvals Čoudhuri (Prajjwal Choudhury), mākslinieks no Indijas. Tatjana Černova: "Viņa darbi ir par ekoloģiju, vienā no darbiem, kurā mēs redzam viesuļvētru, runa ir par mežu degšanu, par cilvēku neuzmanīgo rīcību, par to, kā tiek traumēta daba. Tā ir centrālā tēma, par kuru runā mākslinieks savos darbos, tas ir cilvēks un cilvēka ietekme uz visu apkārtējo, kāda tā ir."

Arī Latvijas rokraksts šajā Rotko veltītajā izstādē būs saskatāms – Daugavpils mākslinieces Žannas Vērdiņas izpausmē. Tatjana Černova apraksta: "Tie ir gleznojumi, un pie gleznojumiem ir klāt pieliktas naglas, tāpēc šiem darbiem ir zināms zemteksts. Viņas darbos vienmēr ir dziļa doma un filozofija."

 

Ļaut atklāties cilvēka dvēselei un nebaidīties atšķirties no citiem, tā ir doma, ko caur saviem darbiem vēlas pateikt šī Daugavpils māksliniece.

"Es jau izdomāju nosaukumu – "Izvēle", un mans vēstījums ir par to, ka katram ir savs ceļš, lai atšķirtos no visas sabiedrības, – lai ietu pa savu ceļu un darītu, kā vēlies, vai palikt kā pelēka masa, kā daļa no sabiedrības, kas neatšķiras ne ar ko. Labāk un izdevīgāk dzīvot, kā to pieprasa sabiedrība, un domāt kā visi... Bet sarežģīti arī atšķirties no visiem un visi grib tevi pakļaut savām domām un uzvedībai," saka Žanna Vērdiņa. "Tāpēc mans vēstījums ir par to, ka nevajag domāt kā visi, vajag atšķirties, vajag tiekties pie savas dvēseles un iet uz priekšu."

 

Septiņas valstis, deviņi mākslinieki 27. septembrī ar saviem darbiem atklāsies izstādē Rotko muzejā. Izstāde būs koša, saka tās kuratore Tatjana Černova: "Tā būs emocijām un pieredzes pārpilna. Mēs sākumā domājām par kādām košākām sienām ekspozīcijām, bet, tikko mākslinieki sāka strādāt, mēs atmetām šo ideju, sapratām, ka mums vajadzīgs vienkārši tumši pelēks fons. Jo darbi ir ļoti uzrunājoši, krāsaini koši, mākslinieki nāk no dažādam valstīm, kur arī daba nav tik pelēcīga kā pie mums Baltijā. Daži ir pieraduši pie košākas atmosfēras un redz pasauli pavisam citādās krāsās, un to mēs redzēsim šajā izstādē – emocijas un pieredzes, ko katrs mākslinieks ir atnesis uz šo simpoziju."

Starptautiskā glezniecības simpozija "Mark Rothko 2024" izstāde Rotko muzejā būs skatāma līdz 17. novembrim. Turpmāk šie darbi papildinās Rotko muzeja krājuma glezniecības kolekciju.

Simpozijā "Mark Rothko 2024" piedalās Džeja Elisona Moskarjello (Jaye Alison Moscariello, ASV), Tomašs Kopčevičs (Tomasz Kopcewicz, Polija), Joanna Mankeviča (Joanna Mankiewicz, Polija), Jākovs Blumas (Jaakov Blumas, Vācija), Pradžvals Čoudhuri (Prajjwal Choudhury, Indija), Irena Paskali (Maķedonija/Vācija), Kristina Mažeikaite (Lietuva), Vitalija Petraitīte (Vitalija Petraitytė, Lietuva) un Žanna Vērdiņa (Latvija).

 

*Materiāls no LSM.lv

Add a comment

Drukāt

Spārītis: Ideja par augstskolu skaita samazināšanu atbalstāma, bet izpildījums – nav pareizs

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecere samazināt augstskolu un studiju programmu skaitu Latvijā ir atbalstāma, taču līdzšinējais izpildījums šā mērķa sasniegšana nav pareizs, šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pauda Latvijas Zinatņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.

Add a comment

Drukāt