Naktī uz pirmdienu, 3. martu, pasniegtas ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvas. Vēsturisku panākumu izdevies iegūt arī režisoram Gintam Zilbalodim, kura filma “Straume” saņēmusi prestižo balvu nominācijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.
Nominācijā “Labākā ārvalstu filma”, kurai bija nominēta arī “Straume”, balvu tomēr saņēma Brazīlijas filma “I’m still here”. Šī ir pirmā reize, kad Brazīlija saņem “Oskara” balvu.
Jau fakts par Latvijas filmas nominēšanu prestižajai balvai bija vēsturisks brīdis, bet nu tas pārtrumpots ar zelta statuetes iegūšanu vienā no tām.
Kategorijā “Labākā animācijas filma” Latvijas filma sacentās ar tādām filmām kā “Prāta spēles 2” (“Inside Out 2”) un “Robots savā vaļā” (“The Wild Robot”), bet “Labākās ārvalstu filmas” kategorijā tās konkurenti bija, piemēram, Francijas filma “Emīlija Pereza” un psiholoģiskā šausmu filma “Meitene ar adatu”.
ASV Kinoakadēmijas balvu ceremoniju klātienē apmeklēja filmas “Straume” režisors Gints Zilbalodis, producents Matīss Kaža un filmas mākslinieku komanda, viesu vidū arī Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce (P) un Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma.
Filma “Straume” ir pirmais Latvijas kinodarbs, kas jebkad nominēts šai balvai, turklāt divās kategorijās – “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma” un “Labākā ārvalstu filma”.
Latvijas oficiālais pieteikums ASV Kinoakadēmijas balvai kategorijā “Labākā ārvalstu filma” tika izvirzīts jau 16. reizi, regulāri Latvijas filma pieteikta kopš 2010. gada, un šī ir pirmā reize, kad tika pārvarēts pirmais slieksnis ceļā uz “Oskara” balvu šajā kategorijā. Nu sasniegts vēl viens vēsturisks panākums – pirmās Latvijas nominācijas prestižajai kino balvai.
Šogad sacensībai par labākās ārvalstu filmas balvu tika pieteiktas filmas no 85 pasaules valstīm.
Animācijas filma “Straume” ir 3D animācijas tehnikā veidots stāsts par individuālistu Kaķi, kurš lielu plūdu laikā spiests pamest mājas un patverties nelielā laivā kopā ar citiem dzīvniekiem. Lai izdzīvotu jaunajā un cilvēku neapdzīvotajā pasaulē, Kaķim jāmaina savi paradumi un jāsadarbojas ar Suni, Kapibaru, Lemuru un Putnu.
Filmas “Straume” radošajā komandā ir režisors, producents, scenārists un mākslinieks Zilbalodis, producents un scenārija līdzautors Matīss Kaža, producenti Rons Diānss un Gregorijs Zalkmans, skaņu režisors Gurvals Koiks-Gallass, galvenais animators Leo Silī-Pelisjē, mūzikas autori Zilbalodis un Rihards Zaļupe, vizuālo efektu mākslinieki Konstantīns Višņevskis un Mārtiņš Upītis.
Jau ziņots, ka režisora Ginta Zilbaloža un producenta Matīsa Kažas filma “Straume” šajā rudens un ziemas “balvu sezonā” piedzīvo neticamu triumfa gājienu, kas būtu pārsteidzošs pat kino lielvalstu ražojumiem, ne tikai filmai no mazās Latvijas (“Straume” ir Latvijas filma, kas veidota kā kopražojums ar Francijas un Beļģijas studijām).
“Straume” līdz šim ieguvusi vairāk nekā 50 balvas starptautiskos festivālos un nominācijas dažādiem nozīmīgiem kinoindustrijas apbalvojumiem, starp tiem ir vēsturiskais panākums jeb “Zelta globuss” par labāko animāciju, Eiropas Kinoakadēmijas balva gada labākajai animācijas filmai, Francijas Kinoakadēmijas balva “Cēzars” kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācija” un ne tikai.
2025. gada 12. un 13. jūnijā Rīgā, Mežaparka Lielās estrādes teritorijā, pirmo reizi norisināsies nepieradinātās kultūras notikums "Ecosystemic". Šis festivāls veltīts alternatīvās kultūras un mākslas ekosistēmai, pievēršot uzmanību tās attīstībai, mijiedarbībai ar vidi un daudzveidīgajām izpausmēm.
“Ecosystemic” piedāvā piesātinātu, kvalitatīvu un daudzslāņainu programmu, kas aptver mazāk zināmu un alternatīvu mākslas formu izpausmes. Pasākumā pievērsīsim uzmanību nepieradinātās kultūras un mākslas "ekosistēmai", kas sastāv no dažādiem “organismiem” – deviņu valstu alternatīvās mūzikas, kuras enerģijas apmaiņā uzplauks plašas starpžanru kultūras parādības. Programma apvienos alternatīvo mūziku visā tās daudzveidībā, laikmetīgās izrādes un performances, kā arī dažādas radošās aktivitātes, ļaujot apmeklētājiem iepazīt nepieradinātās kultūras daudzpusību un dažādību.
MEŽAPARKA LIELĀ ESTRĀDE KĀ EKOSISTĒMA
“Esot festivālā, ir svarīgi akcentēt arī pašu vidi, kurā atrodamies. Pasākuma teritorija aptvers Mežaparka Lielo estrādi, ko iedzīvinās divas muzikālās skatuves ar dažādu stilu koncertprogrammām un māksliniekiem, kurus izziņosim pakāpeniski, un zaļā zona priežu mežā ap estrādi, kur atradīsies teltis un laukumi izrādēm, performancēm, plenēriem un citām aktivitātēm. “Ecosystemic” veidojas vide, kur māksla un daba satiekas, lai iedvesmotu un izglītotu,” tā par festivālu stāsta organizatori - Ziemeļrīgas kultūras apvienība.
PLAŠA UN DAUDZVEIDĪGA PASĀKUMA PROGRAMMA
Pasākuma programma ir bagātīga un daudzveidīga. Gaidāma 18 mūziķu un muzikālo apvienību uzstāšanās - gan starptautiski atpazīstami mākslinieki, piemēram, Of The Wand & The Moon (Dānija), MARS RED SKY (Francija) un Vėlių Namai (Lietuva), gan pašmāju mūziķi, piemēram, Juuk, Bel Tempo, Nielslens Lielsliens, Dzelzs Vilks ar agrīnās daiļrades retrospekciju u.c. Papildus muzikālajai programmai piedāvāsim arī viesizrādes no dažādiem nekomerciāliem teātriem un, piemēram, deju performanci - īpaši radītu butō deju, caur kuru iepazīt “Ecosystemic” ideju.
Pasākums sāksies ceturtdien, 12. jūnijā ar svinīgu “Ecosystemic” atklāšanas uzvedumu kopā ar DJ Krankenwagen, un turpināsies 13.jūnijā līdz vēlai nakts stundai visā nepieradinātās kultūras krāšņumā. Piektdien dienas laikā paralēli koncertprogrammai veidota ģimenēm draudzīga vide ar leļļu teātru izrādēm, radošajām darbnīcām, izstādēm un citām aktivitātēm, kas vērstas uz zinātkāres veicināšanu par mūziku, mākslu, dabu, radošumu, lai radītu tādu pasākuma pieredzi, kas ilgi paliks atmiņā.
BIĻETES UN PAPILDU INFORMĀCIJA
Biļetes visās SIA "Biļešu Paradīze" kasēs un internetā: www.ej.uz/Ecosystemic Jaunākā informācija par festivāla programmu, māksliniekiem un aktualitātēm regulāri tiek atjaunota www.estrade.riga.lv/Ecosystemic, kā arī Mežaparka Lielās estrādes sociālo tīklu kontos.
Informāciju sagatavoja: Kate Zaltāne Ziemeļrīgas kultūras apvienības Sabiedrisko attiecību un digitālā mārketinga speciāliste, e-pasts: kate.zaltane@riga.lv
No 10. līdz 14.martam Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) un Latvijas Kultūras koledža (LKK) studiju interesentiem piedāvā piedalīties pasākumā “Studenta kurpēs”, aicinot apmeklēt vairāk nekā 50 lekcijas un nodarbības un ļaujot gūt ieskatu studiju procesā īsā cikla, bakalaura un maģistra studiju programmās un apakšprogrammās, kurās uzņemšana notiek 2025. gada vasarā.
Pasākumā "Studenta kurpēs" studiju interesentiem nedēļas garumā būs iespēja paviesoties LKA un LKK un kopā ar studentiem piedalīties studiju procesā: lekcijās, semināros un nodarbībās. Tā būs iespēja iepazīt studiju procesu, studiju programmas, LKA un LKK studentus un pasniedzējus, kā arī novērtēt savu motivāciju, izvēloties LKA vai LKK, kā iespējamo studiju vietu nākotnē.
Vietu skaits lekciju apmeklējumam ir ierobežots, tāpēc interesenti tiek aicināti pieteikties savlaicīgi un ne vairāk kā uz 4 lekcijām! Lekcijām pieteikties iespējams elektroniski no 25. februāra līdz 4. marta plkst. 23.59, aizpildot elektronisko pieteikšanās veidlapu: https://ej.uz/studentakurpes2025. Pieteikšanās var tikt slēgta ātrāk, ja būs aizpildītas visas vietas!
“Studenta kurpēs” būs iespēja apmeklēt daudzveidīgas teorētiskas lekcijas un praktiskas nodarbības bakalaura programmās un apakšprogrammās:
LKA un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgajā programmā “Radošās industrijas” | Kultūras un radošās nozares, Kultūras un mākslas izpratnes pamatprincipi.
“Kultūras un mākslu studijas” | Pasaules mākslas vēsture un teorija, Latviešu literatūras vēsture, Mākslas darbu analīzes un interpretācijas principi, Kino vēsture, Filozofijas pamati.
“Kultūras socioloģija un menedžments” | Ievads kritiskajā domāšanā, Kultūras mārketings un finansu līdzekļu piesaiste, Kultūras projektu vadība, Kultūras pasākumu menedžments, Digitālais mārketings.
“Starpkultūru sakari” | Vācu valodas integrētais kurss, Reģiona studijas. Vācija, Kultūras un mākslas izpratnes pamatprincipi, Ievads interkulturālās komunikācijas teorijā.
“Audiovizuālā māksla” | Operatora mākslas pamati. Praktiskās filmēšanas seminārs, Filmu režijas teorija un prakse, Apgaismojuma veidošanas teorija un prakse, Publiskās runas pamati, Filmu dramaturģijas teorija un prakse.
“Dramatiskā teātra aktiera māksla” | Skatuves kustība.
LKA Latvijas Kultūras koledža pasākumā "Studenta kurpēs" piedāvās piedalīties vairāk nekā 30 īsā cikla studiju programmu "Kultūras un mākslas procesu organizēšana" un "Deja" specializāciju nodarbībās un lekcijās. Ar LKK īsā cikla nodarbību plānu iespējams iepazīties: https://ej.uz/lkkstudentakurpes25
Piedaloties “Studenta kurpēs”, maģistra studiju interesenti varēs apmeklēt lekcijas un gūt ieskatu studiju procesā programmā “Kultūras un mākslas pārvaldība”. Ar lekciju plānu iespējams iepazīties: https://ej.uz/mastudentakurpēs25
Dokumentālās filmas "Mākslas darbi rodas mokās" filmēšana Uldis Cekulis
Autori:Anete Ašmane-Vilsone(Latvijas Radio 3 raidījumu vadītāja, LTV kultūras žurnāliste)
Šonedēļ Rīgu pieskandina dažnedažāda saksofonmūzika, līdz 22. februārim norisinoties festivālam "Saxophonia". Taču tas nebūt nav vienīgais muzikālais notikums, kas šajā nedēļā ar interesi gaidāms – nelielu izlasi sarūpējusi Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio 3 "Klasika" kultūras žurnāliste Anete Ašmane-Vilsone.
Biogrāfiskā kinolente "Mākslas darbi rodas mokās"
Biogrāfiskas kinolentes par māksliniekiem allaž piesaista skatītāju uzmanību, fani skrien uz lielā ekrāna lūkot filmas par Frediju Merkūriju, Eltonu Džonu, Elvisu Presliju, Bobu Dilanu un citiem. Šķiet, viens no šādiem varoņiem varētu būt arī Juris Kulakovs – tik individuāls un apkārtējai kārtībai nepakļauts, ar zināmu devu ekscentrisma un noslēpumaina šarma, ka tā vien sauc pēc kāda scenārista, režisora un lielas filmu studijas. Bet kamēr tādas lielbudžeta spēlfilmas par šo latviešu mūzikas tīrradni nav, tapusi Elizabetes Gricmanes dokumentālais darbs "Mākslas darbi rodas mokās".
Režisore sešu gadu garumā bijusi klāt Kulakovam brīžos, kas parasti publikai paliek nezināmi.
Tāpat filmā par Juri runā viņa laikabiedri, kolēģi un ģimenes locekļi. Juris ir tik klātesošs un sajūtams, ka pēc filmas sev skumji jāatgādina – nu jau gadu viņš palicis tikai atmiņās un mūzikā, un tagad arī Elizabetes filmā.
Opera "Salome"
Man vēl nav ne jausmas, kā izskatīsies un iedzīvosies Riharda Štrausa operas "Salome" jauniestudējums mūsu opernamā, taču skaidrs, ka īstam operas cienītājam jāredz ikviens LNOB jaunums, jo nemaz tik daudz jau to arī katru sezonu nav. 21. februāra vakars būs piektā reize, kad "Salome" Latvijas operā piedzīvos pirmizrādi, un šoreiz divos dziedātāju sastāvos titullomā būs iespēja redzēt Innu Kločko un Tatjanu Trenoginu.
Režisors Alvis Hermanis pagaidām atklāj vien to, ka darbību pārceļ uz savu versiju par nākotnes Izraēlu, kur "ideoloģiju un reliģiju mezgls sapinies visciešāk".
Atliek vēlēt, lai mūziķiem un radošajai komandai izdodas veiksmīgi tikt galā ar nebūt ne vieglo materiālu.
Lielās mūzikas balvas ceremonija
Nupat sadalīti kultūras kilogrami, bet aizvadītā gada mūzikas notikumu izsvēršana ar apbalvošanas ceremoniju un koncertu norisināsies 23. februārī. Nezin kāpēc šoreiz jau februārī, Liepājā un pa dienu, bet nu tomēr – ikgadējs atskaites punkts par padarīto un redzamajām tendencēm tas noteikti būs. Kā jau ierasts, Latvijas Radio 3 "Klasika" ikkatrai kategorijai un tās nominantiem velta raidījumu "Benefice" – pirmie divi laidieni jau izskanējuši, tos uzmeklējiet arhīvā, bet pārējos vēl klausieties ēterā vai tīmeklī.
Kam žūrija izlems piešķirt balvas – to vēl nezina pat viņi paši, jo gala balsojums gaidāms vien dažas dienas pirms ceremonijas.
Taču jau zināms, ka pie Armanda Jēkabsona darinātajām sudraba statuetēm tiks čelliste Maija Prēdele un komponists Pēteris Vasks – viņu devums un ieguldījums mūža garumā, šķiet, pat neprasa komentārus. Apbalvošanas ceremoniju svētdien plkst. 15.00 tiešraidē varēs redzēt un dzirdēt LTV un Latvijas Radio 3.
Sestdien, 8. februārī, tiešraidē noskaidrots, ka Latvijas Televīzijas (LTV) dziesmu konkursa "Supernova" finālā uzvarēja "Tautumeitas", kuras jau 15. maijā ar dziesmu "Bur man laimi" pārstāvēs Latviju 69. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa otrajā pusfinālā Bāzeles pilsētā Šveicē.
Otrajā vietā ierindojās Emilija ar dziesmu "Heartbeat", bet trešajā vietā grupas "Citi zēni" dziesma "Ramtai".
Šī būs otrā reize, kad Latvijas dziesma uz Eirovīzijas skatuves skanēs tikai latviešu valodā. Iepriekš tas notika 2004. gada dziesmu konkursā Stambulā, Turcijā, kad "Dziesmu par laimi" izpildīja Ivo Fomins un Tomass Kleins.
Latviju Eirovīzijā pārstāvēs "Tautumeitas" ar dziesmu "Bur man laimi"
Konkursa "Supernova 2025" fināla rezultāti
"Tautumeitas" – "Bur man laimi"
Emilija – "Heartbeat"
"Citi zēni" – "Ramtai"
The Ludvig – "Līgo"
Chris Noah – "Romance Isn't Dead"
"Bel Tempo" un Legzdina – "The Water"
Palú – "Delusional"
Markus Riva – "Bigger Than This"
"Sinerģija" – "Bound by the Light"
"Tepat" – "Sadzejot"
Etno un popa mūzikas grupa "Tautumeitas" apvieno latviešu tautasdziesmu melodijas un tekstus ar mūsdienīgiem bītiem, radot spēcīgu latvisko skanējumu. Grupa radoši izpaužas, veidojot savu vizuālo tēlu, kur tērpi un kroņi atspoguļo, cik tuvas mūziķēm ir gan tradicionālās, gan futūristiskās vērtības. Vairākas dalībnieces ir studējušas etnomuzikoloģiju, tāpēc grupas mūzikā jūtama dažādu valstu tautas mūzikas ietekme. Grupas debijas albums "Tautumeitas" 2018. gadā ieguva "Zelta mikrofona" balvu kā gada tautas/pasaules mūzikas albums, savukārt albums "Dziesmas no Aulejas" 2020. gadā saņēma balvu kā labākais folk/pasaules mūzikas albums. Grupa ir koncertējusi ne tikai Latvijā, bet arī Ķīnā, Japānā, Dienvidkorejā, Šveicē, Austrālijā, Vācijā, Francijā un Polijā.
Dziesma "Bur man laimi" aicina atklāt iekšējo spēku un apzināties paša vērtību, kā arī piedāvā aizsardzību pret nelabvēļiem. Tā iedvesmo ticēt sapņiem un drosmīgi iet savu ceļu, neskatoties uz to, ka laimei bieži vien cieši līdzās ir nelaime. Veiksmi nereti pavada citu skaudīgie skatieni. Laimes sajūta var parādīties tikai noteiktā kontekstā.
Konkursa "Supernova" uzvarētāju noteica skatītāju un žūrijas balsojuma kopvērtējumā. Detalizētus balsojuma rezultātus ar žūrijas piešķirtajām vietām un skatītāju vērtējumu LTV publicēs drīzumā. Savukārt konkursa žūrijas sastāvu LTV atklās maijā, kad būs noslēdzies starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss.
Tālāk uz Eirovīziju
Izlozē noskaidrots, ka konkursa "Supernova" dziesma, kas izcīnīs laureāta titulu, Eirovīzijas konkursā izskanēs otrajā pusfinālā. Tajā kopā ar Latviju šogad piedalīsies arī Armēnija, Austrālija, Austrija, Grieķija, Īrija, Lietuva, Melnkalne, Čehija, Dānija, Somija, Gruzija, Izraēla, Luksemburga, Malta un Serbija.
Eirovīzijas otrais pusfināls, kurā redzēsim Latvijas sniegumu, notiks 15. maijā, bet fināls – 17. maijā.
"Supernovas 2025" fināla dalībnieki uzstāšanās secībā:
1. Chris Noah – "Romance Isn't Dead"
"Romance Isn't Dead" stāsta, ka romantisms nav miris, un par to, kā nezaudēt ticību cilvēkos un sabiedrībā kā vienotā lielumā. Tie ir autentiskuma, jēgas un patiesi cilvēcīgu saikņu meklējumi, neskatoties uz apkārt notiekošo, pieņemtajām sabiedrības normām, zemākā un vidusslāņa ikdienu, kurā tiek nogalināts radošums un dzīvesprieks.
2. Palú – "Delusional"
Dziesmas "Delusional" vēstījums uzsver toksisku attiecību emocionālo intensitāti un dilemmu starp vēlmi palikt un atbrīvoties. Tā atklāj mīlestības sarežģītību un to, kā cilvēki mēdz pieķerties viens otram, pat ja attiecības rada sāpes.
3. "Sinerģija" – "Bound by the Light"
Dziesma "Bound by the Light" nes vēstījumu par gaismas enerģijas izplatīšanu pasaulē, lai caur skaņas frekvencēm un vizuālajiem efektiem dziedinātu cilvēci. Tās teksts radīts, jau esot šīs gaismas enerģijas ieskautam – jaunā laikmetā, kurā esam pārdzīvojuši visas grūtības un karus. Šajā laikā, kad smagums ir atstāts pagātnē, dziesma aicina atgriezties pie dabas, ieklausīties katrā ritmā un sirdspukstā un vienoties kopīgā gaismā.
4. "Citi zēni" – "Ramtai"
"Ramtai" ir Latvijas dāvana Eiropai, pilna ar enerģiju un latviešu kultūras mūsdienīgu šķautni. Dziesma aicina pārdomāt, ko simbolizē vārds "Ramtai" un kāpēc tas ir tik nozīmīgs. Grupa "Citi zēni" meklē šīs frāzes būtību. Vizuālajā priekšnesumā apvienojas latviešu tradīciju un mūsdienu mūzikas elementi – meteņi, reivs un hiphops.
5. "Tepat" – "Sadzejot"
Dziesma "Sadzejot" ir par nepateiktiem vārdiem un plašo emociju pasauli. Dažkārt vēlamies izteikt to, kas mūsos notiek, bet nespējam atrast pareizos vārdus. Lai arī sakāmā ir daudz, balss galvā nereti čukst: "Vai ir vērts?" Laika gaitā šīs apspiestās domas un sajūtas kļūst par bumbu ar laika degli.
6. The Ludvig – "Līgo"
"Līgo" iemieso Jāņu vakara burvību, kur tradīcijas un mūsdienīgums saplūst vienā svētku dejā. Tā stāsta par kopā būšanu, dabas spēku un Latvijas kultūras mantojumu, piešķirot tam svaigu, aktuālu skanējumu, kas uzrunā gan jauniešus, gan tradīciju cienītājus.
7. Markus Riva – "Bigger Than This"
"Bigger Than This" ir dziesma par gaismas uzvaru pār tumsu, motivāciju un iedvesmu darīt lielas lietas un būt vareniem. Tā aicina pieņemt savu spēku, atlaist negatīvo un izmantot mīlestību, mūziku un kustību, lai dziedētu un augtu. Dziesma pauž izturību un cerību, aicinot pārvarēt dzīves grūtības ar optimismu ("Caur ugunīm un dziļākajām upēm"), un atgādina par cilvēka potenciālu ("Tu esi radīts kam lielam"). Poētiskie tēli (kā "ūdens pilieni ūdenskritumos") izceļ kopīgo cilvēcisko pieredzi un savstarpējo saikni, padarot šo pacilājošo un iedvesmojošo vēstījumu universāli piemērotu ikvienam, kas tiecas pēc mērķa un izaugsmes.
8. "Tautumeitas" – "Bur man laimi"
Dziesma "Bur man laimi" aicina atklāt iekšējo spēku un apzināties paša vērtību, kā arī piedāvā aizsardzību pret nelabvēļiem. Tā iedvesmo ticēt sapņiem un drosmīgi iet savu ceļu, neskatoties uz to, ka laimei bieži vien cieši līdzās ir nelaime. Veiksmi nereti pavada citu skaudīgie skatieni. Laimes sajūta var parādīties tikai noteiktā kontekstā.
9. "Bel Tempo" un Legzdina – "The Water"
Dziesma "The Water" stāsta par ceļu no bēdām pretī ticībai. Pat ja sirds ir salauzta, cerība un mīlestība jāsaglabā.
10. Emilija – "Heartbeat"
Dziesma "Heartbeat" aicina ieklausīties savā sirdī, neļaut iekšējām domām ierobežot sevi vai savas vēlmes, būt brīvam, neatlaidīgam un dzīvot šajā mirklī. Tā tika radīta brīdī, kad autore sajuta spēcīgu degsmi radīt kaut ko jaunu, izzināt sevi citos žanros un bagātināties ar dažādu pieredzi. Ar šo dziesmu viņa vēlas klausītājiem nodot brīvības sajūtu, piedzīvot sevis atrašanu, mierinājumu un jaunu atklāsmju prieku.
Dziesmu un izpildītāju iekļūšanu konkursa "Supernova" finālā noteica skatītāju balsojums un LTV izvēlētā žūrija, kurā ir Latvijas mūzikas industrijas, pasākumu jomas un televīzijas pārstāvji, kā arī ārvalstu profesionāļi. Drošības apsvērumu dēļ arī šogad LTV žūrijas pārstāvju vārdus atklās tikai pēc starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa maijā.
Noslēdzies Valsts kancelejas rīkotais atklātais konkurss uz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītāja amatu, un apstiprināšanai amatā tiek virzīta bijusī NKMP Rīgas reģiona vadītāja, tagadējā Cēsu muzeja direktore un ICOMOS Latvijas nodaļas valdes priekšsēdētāja Ināra Bula.
I. Bula ieguvusi mākslas vēstures un teorijas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, un šobrīd turpina studijas Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūrā. Tāpat viņa absolvējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Eiropas studiju maģistra programmu.
I. Bulai ir iepriekšēja pieredze darbā NKMP. No 2020. līdz 2022. gadam viņa bijusi NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja, iepriekš - no 2018. līdz 2020. gadam - NKMP Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste.
Tāpat I. Bula guvusi pieredzi Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā kā Vides projektu nodaļas galvenā māksliniece, kā arī Kultūras ministrijas Budžeta nodaļā 8 gadus strādājot ar kultūras mantojuma jautājumiem. Kopš 2023. gada janvāra I. Bula vada Cēsu muzeju.
I.Bula ir arī ICOMOS (pieminekļu un nozīmīgu vietu starptautiska organizācija) Latvijas nodaļas valdes priekšsēdētāja, sabiedrisko darbību veic arī Latvijas Restauratoru un Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrībās.
Pretendentu atlase noritēja trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas jautājumiem un izklāstīja savu redzējumu par NKMP attīstību turpmākajos piecos gados. Savukārt atlases trešajā kārtā tika vērtētas tādas pretendentu vadības kompetences kā komandas vadīšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, pārmaiņu vadīšana, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību un stratēģiskais redzējums.
Konkursā pieteicās pieci pretendenti, visi pieci tika virzīti uz konkursa 2. kārtu. Uz konkursa 3. kārtu tika izvirzīti trīs pretendenti. Konkursa noslēgumā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pretendentu atlases komisija ieteica kultūras ministrei Agnesei Lācei atbilstošākos amata pretendentus. Kultūras ministre lēma apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīt konkursa komisijas izvērtējumā augstāko novērtējumu saņēmušo I. Bulu.
“Kompetentai konkursa komisijai izvērtējot visus pretendentus, esmu lēmusi NKMP vadītājas amatam virzīt kandidāti ar augstāko novērtējumu. Inārai Bulai ir ilggadēja pieredze kultūras mantojuma pārvaldības jautājumos, un esmu pārliecināta, ka viņa veiksmīgi spēs nodrošināt gan pārvaldes darbu un attīstību, gan stiprināt jau esošo kultūras mantojuma pārvaldības politiku,” norāda kultūras ministre Agnese Lāce.
“Stājoties jaunajā amatā kā prioritātes esmu izvirzījusi esošā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas politikas stiprināšanu, ciešākas sadarbības ar nozarē iesaistītajām pusēm, tostarp izglītības iestādēm un starptautiskajiem sadarbības partneriem veidošanu, kā arī Mantojuma pārvaldes komandas spēcināšanu, nodrošināt tās labbūtību, arī pārskatot atalgojuma paaugstināšanas un izglītošanās iespējas,” norāda I. Bula.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, tās sastāvā bija Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse un arhitekts, arhitektu biroja “Arhis arhitekti” valdes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis Andris Kronbergs. Par pretendentu novērtēšanas procesa novērotājiem bija uzaicināti arhitekts, arhitektu biroja “Sudraba arhitektūra” dibinātājs un vadītājs, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes loceklis Reinis Liepiņš, biedrības “ICOMOS Latvija” biedre Katrīna Kukaine un Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Baiba Mūrniece.
Informāciju sagatavoja: Edīte Matuseviča Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta konsultante
Restorāna apmeklējums ir vesels piedzīvojums - sākot ar īpašām garšām, smaržām, beidzot ar līdz detaļām pārdomātu interjeru un viesmīlīgu apkalpošanu. Esam apkopojuši vairākus restorānus Rīgā, kuri sniegs svētku sajūtu un baudījumu garšu kārpiņām.
Mūsdienu virtuve, oriģinālas idejas un mazo detaļu priekšrocības - to apvieno restorāns "Max Cekot Kitchen", kas atrodas industriālā rajonā Pārdaugavā. Šis restorāns piedāvā smalki pārdomātu set-ēdienkarti desmit kārtās ar veģetāro opciju un pieskaņotiem vīniem vai bezalkoholiskiem dzērieniem. Dzērieni tiek rūpīgi izvēlēti, lai papildinātu un izceltu katra ēdiena garšu.
Savukārt piedāvāto ēdienu izvēle ir mainīga - atkarībā no sezonas un augstvērtīgo izejvielu pieejamības. “Max Cekot Kitchen” šefpavārs Maksims Cekots ir pārliecināts, ka sniedz saviem viesiem vislabāko, tādēļ atvērtajā virtuvē ļauj tiem ielūkoties ēdienu tapšanas procesā. Katra pieredze restorānā “Max Cekot Kitchen” būs patiesi neparasta un unikāla!
TAILS ir jauna koncepta zivju restorāns Rīgas gastronomiskajā kartē. Telpās ir iekārtotas divas zonas: klasiskā restorāna zāle un Raw Bar lete pretī atvērtai virtuvei, kur viesi var vērot gatavošanas procesu. Restorāna interjers, par kuru parūpējās Londonas Studio Caché dizaineri, demonstrē izsmalcinātu estētikas sajūtu, kuru iedvesmojusi Baltijas jūras piekraste.
3 pavāru restorāns ir atklātās virtuves tipa restorāns, kuru iemīļojuši gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi. 2011.gada septembrī to dibināja divi Latvijā pazīstami pavāri - Mārtiņš Sirmais un Ēriks Dreibants. Restorāna šefpavārs ir Pāvels Skopa, kurš atbild par produktu selekciju, sadarbību ar zemniekiem un uzrauga virtuvi ikdienā.
Restorāns ir pieejams, draudzīgs un atvērts visiem – mīl klientus un sniedz teicamu servisu vissarežģītākajās situācijās. Paēdinās un apkalpos arī jūsu klientus, lai kādas nebūtu viņu vēlmes un iegribas. 3 pavāru restorāns piedāvā arī kopā gatavošanas meistarklases ar šefpavāru un tūres ar degustācijām Rīgas Centrāltirgū ar aktīvu viesu iesaisti, kas ļauj viesiem atklāt un ieraudzīt Latviju pavāra acīm.
Restorāns “Nomad” aicina doties unikālā gastronomiskā ceļojumā pa Panāzijas virtuvi - iepazīstot Japānas, Taizemes, Vjetnamas, Ķīnas tradicionālos ēdienus, kā arī baudīt Argentīnas, Peru un Amerikas garšu buķetes. Restorāna nosaukums “Nomad” nozīmē klejotājs, kas nozīmē, ka labākie ēdieni no visas pasaules apvienoti vienā ēdienkartē. Unikāls interjers, dizains un ēdienu pasniegšanas veids - šis būs neatkārtojams piedzīvojums.
Augstākā līmeņa restorāns, kas iekļauts starp 30 labākajiem jaunajiem restorāniem Eiropā - tas ir “Chef’s Corner”! Tas atrodas krāšņo jūgendstila ēku ieskautajā Klusajā centrā, kas patiesi radīs ceļojuma sajūtu, apmeklējot šo restorānu pat parastā dienā.
Šis restorāns īpaši lepojas ar savu augstvērtīgo steiku izvēli, taču ko savai gaumei atradīs arī veģetārieši. Šefpavārs Reinis Strazdiņš ir pārliecināts – īsts garšas piedzīvojums sākas tur, kur valda patiesa mīlestība un izpratne par produktu, tā sezonalitāti un dažādajām pagatavošanas tehnikām.
Vai Jums ir savs restorānu TOP - 5 ? Dalieties komentāros!
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” 2025. gada 16. februārī plkst. 10.30 un 13.00 aicina ģimenes ar bērniem uz ikmēneša sarīkojumu “Bērnu rīts ar Runci Albertu”.
Lai apskatītu muzejā iekārtoto atklātņu izstādi un uzzinātu par atklātņu sūtīšanu jūgendstila laikā, ģimenes ar bērniem tiek aicinātas apmeklēt februāra sarīkojumu “Bērnu rīts ar Runci Albertu”. Šajā reizē īpaša uzmanība tiks veltīta tradīcijai sūtīt atklātnes, sveicot draugus un radiniekus. Bērni varēs sagatavot sirsnīgu sveicienu kādam savam draugam un uzzināt par neparasto pastmarku valodu.
Pasākumu vadīs muzeja projektu vadītāja Iveta Sproģe un neiztrūkstošs pasākuma dalībnieks būs rokas lelle Runcis Alberts.
Plkst. 10.30 aicināti pirmsskolas vecuma bērni, savukārt plkst. 13.00 - sākumskolu audzēkņi.
Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ lūdzam pieteikt dalību iepriekš, rakstot uz e-pasta adresi: jugendstils@riga.lv, Facebook lapā @RigaArtNouveau vai zvanot pa tālruņa numuru 67181465.
Nodarbības ilgums 60 min. Dalības maksa 5,00 EUR.
Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana, kas var tik izmantota publicitātes vajadzībām.
Publicitātes attēli: Atklātnes no muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” krājuma
