Video, ko uzņēmis kāds Valmieras novada iedzīvotājs, redzams, kā lūsis, pamanot cilvēku, nevis metas bēgt, bet gan mierīgi apsēžas un vēro pamanīto viesi. Lūšu pētnieki atzīst – šāda uzvedība nav ierasta šiem meža dzīvniekiem.
"Tā ir reta, reta rīcība, protams, bet ne neiespējama. Un es nedomāju, ka tur ir uzreiz jāsaskata kaut kādas tādas būtiskas uzvedības izmaiņas. Tur var tie iemesli būt ļoti dažādi," saka Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Var būt, ka lūsim netālu ir noslēpts medījums, ka dzīvnieks ir jauns un nav guvis sliktu pieredzi saskarsmē ar cilvēku. Tāpat iespējams, ka lūsis nav vesels.
"Diezgan bieži pie cilvēkiem dodas slimi, novārguši lūši, lūšu mazuļi. Tādi gadījumi ir diezgan daudz bijuši, ka lūsis atnāk, ielien kādā malkas šķūnītī vai siena šķūnī. Tas ir lūša mazulis, kas, visdrīzāk, ir vai nu noklīdis, vai zaudējis savu māti. Ja viņš netiek kaut kādā veidā izglābts, tad viņš arī pēc kādām dienām nomirst," stāsta pētnieks.
Mežu izciršana lūšiem netraucē – izcirtumos viņiem pat esot lielākas iespējas nomedīt. Pēdējos gados tie aizvien biežāk tiek novēroti arī cilvēku pagalmos. Pētnieki skaidro – tas var būt saistīts ar zinātkāri, bet reizēm lūsis var radīt apdraudējumu arī mājdzīvniekiem.
"Ir bijuši daži ziņojumi, ka lūsis ir mēģinājis vai pat iztīrījis trušu būdas. Visvairāk būtu jāuzmanās mājdzīvnieku saimniekiem – īpaši, ja pagalmos brīvi pārvietojas kaķi vai mājputni. Citās valstīs pieredze rāda, ka arī aitu audzētājiem jābūt piesardzīgiem," saka Ozoliņš.
Lūšu populācija Latvijā ir stabila, bet atzīt to par medījamu dzīvnieku nav paredzēts, jo šis dzīvnieks iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai gan precīzs monitorings ilgāku laiku nav veikts, eksperti lēš, ka mūsu mežos mīt aptuveni 600 līdz 900 lūši.
Avots: lsm.lv
