2025. gada 1. janvārī stājās spēkā vērienīga mantojuma tiesību reforma. Galvenās izmaiņas paredz mantinieku ierobežotu atbildību pret mirušā kreditoriem, kā arī to, ka klusējot mantojumu vairs nevarēs pieņemt, ja kāda no ieinteresētajām pusēm būs uzsākusi mantojuma lietu pie notāra.

Izmaiņas mantojuma tiesībās paredz grozījumi trijos likumos, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī:

• grozījumi Civillikumā modernizē un pilnveido Civillikuma otrās daļas “Mantojuma tiesības” regulējumu;
• grozījumi Notariāta likumā salāgo Notariāta likumu ar Civillikuma izmaiņām mantojuma tiesību jomā;
• grozījumi Kredītu reģistra likumā salāgo Kredītu reģistra likumu ar pārmaiņām mantojuma tiesību regulējumā.

Mērķis – modernizēt mantojuma tiesību regulējumu

Reformas mērķis ir modernizēt un pilnveidot Civillikuma otrās daļas “Mantojuma tiesības” regulējumu, norādīts likumprojekta anotācijā.

Civillikumā iekļautie risinājumi:

• pilnveido mantojuma pieņemšanas sistēmu, precizējot gribas par mantojuma pieņemšanu izteikšanas formas un stiprinot sludinājuma par mantojuma atklāšanos spēku;
• nosaka mantinieku ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem;
• precizē kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtību;
• atvieglo atvietojamo lietu (naudas) un pamatkapitāldaļu ar vienādu tiesību saturu dalīšanu mantinieku starpā;
• precizē regulējumu attiecībā uz mantojuma aizgādnību, pārnesot mantojuma aizgādņa kontroli uz mantojumā ieinteresētajām personām un mazinot bāriņtiesas iesaisti.

Mantojumu nevarēs pieņemt klusējot, ja cita ieinteresētā persona būs uzsākusi mantojuma lietu

Līdz šim Civillikums pieļāva dažādus gribas izteikumus (formas) par mantojuma pieņemšanu (turklāt atšķirīgos termiņos), kas varēja radīt neskaidrības par to, vai mantojuma atstājējam (mirušajam) ir saistību un tiesību pārņēmēji un vai tie pienācīgā veidā izteikuši gribu pieņemt mantojumu, vai, gluži pretēji, – mantinieku nav un mantojums piekritīgs valstij kā bezmantinieka manta.

Tiesu praksē pastāv dažādas interpretācijas par mantinieka paustās gribas tiesisko nozīmi. Tāpat nebija skaidrības, kādā termiņā klusējošajiem mantiniekiem jāleģitimizē savas tiesības pret trešajām personām (jāapstiprina mantojuma tiesības pie zvērināta notāra) un vai tas vispār jādara.

Tādējādi ar grozījumu Civillikuma 691. pantā noteikts, ka gribu pieņemt mantojumu var izsacīt vai nu noteikti mantojuma iesniegumā, to iesniedzot mantojuma lietā, vai klusējot, ar tādu darbību, kuru attiecīgos apstākļos var iztulkot vienīgi tā, ka zināma persona atzīst sevi par mantinieku.

Vienlaikus 691. pantā atstāta iespēja pieņemt mantojumu klusējot (mājas kārtībā, bez notāra iesaistes), taču minētais mantojuma pieņemšanas veids turpmāk būs ierobežots, paredzot iespēju mantojumā ieinteresētajām personām noskaidrot mantiniekus, pašām uzsākot mantojuma lietu.

Attiecīgi visiem mantiniekiem, kas līdz tam brīdim pieņēmuši mantojumu klusējot, būs jāpārtrauc klusēšana un jāpiesaka savas tiesības uzsāktajā mantojuma lietā, pretējā gadījumā to agrāk iegūtās (ar faktisko valdījumu) tiesības tiks dzēstas.

Tiesības, kas iegūtas klusējot un pēc tam zaudētas, nepiesakoties pie notāra sludinājuma par mantojuma atklāšanos termiņā, ja mantinieks ir uzaicināts, nebūs iespējams atjaunot tiesas ceļā.

Vairāk par tēmu LV portālā

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā

Izdarīt Elektronisko sakaru likumā (Latvijas Vēstnesis, 2022, 144. nr.; 2023, 93.A nr.; 2024, 129. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. panta pirmajā daļā:

izslēgt 10. punktā vārdus "un būtiskas ietekmes tirgū novērtēšanas vadlīnijas";

papildināt 21. punktu ar vārdiem "kā arī elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai izmantotajās ēkas";

izteikt 39. punktu šādā redakcijā:

"39) numerācijas krāpniecība - īsziņu vai multivides īsziņu nosūtīšana, maršrutēšana vai saņemšana vai izsaukumu veikšana, maršrutēšana vai saņemšana, izmantojot galalietotājam paredzētu pakalpojumu vai numerāciju, kā dēļ var rasties zaudējumi citam elektronisko sakaru komersantam vai galalietotājam un kas atbilst kādai no numerācijas krāpniecības pazīmēm;".

2. Izteikt 15. panta tekstu šādā redakcijā:

"Valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets lēmumā par ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli var noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" savas kompetences ietvaros prioritāri izpilda Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pieprasījumus."

3. 18. pantā:

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) komercreģistrā ir izdarīts ieraksts par elektronisko sakaru komersanta darbības apturēšanu vai izbeigšanu, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, nodokļu administrācijas vai komercreģistra iestādes lēmumu;";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Regulators elektronisko sakaru komersantu var izslēgt no elektronisko sakaru komersantu saraksta šādos gadījumos:

1) elektronisko sakaru komersants 12 mēnešu laikā no dienas, kad tas reģistrēts elektronisko sakaru komersantu sarakstā, nav uzsācis elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu;

2) elektronisko sakaru komersants pēdējo 12 mēnešu laikā nav sniedzis elektronisko sakaru pakalpojumus."

4. Papildināt 33. panta otro daļu pēc vārdiem "kā arī" ar vārdiem "prasības paziņotajai radioiekārtu atbilstības novērtēšanas institūcijai un".

5. Izslēgt 37. panta pirmajā daļā vārdus "un kopsavilkumā".

6. Papildināt 47. panta ceturtās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "piešķirtās ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības" ar vārdiem "kā arī citā veidā iegūtas šo tiesību izmantošanas iespējas".

7. Aizstāt 63. panta otrās daļas ceturtajā teikumā vārdus "Regulators nosaka" ar vārdiem "Ja Regulators konstatē, ka ir nepieciešams numerācijas lietošanas tiesības piešķirt konkursa vai izsoles rezultātā, tas nosaka".

8. Izteikt IX nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"IX nodaļa
Piekļuve".

9. 67. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"67. pants. Piekļuve un starpsavienojums";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "komersants starpsavienojuma līgumu" ar vārdiem "balss sakaru pakalpojuma nodrošināšanai" un pēc vārdiem "noslēdz starpsavienojuma līgumu" - ar vārdiem "balss sakaru pakalpojuma nodrošināšanai".

10. Aizstāt 98. panta astotajā daļā skaitļus un vārdu "14. un 16." ar skaitļiem un vārdu "12., 15. un 17.".

11. 106. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"106. pants. Latvijas Bankas tiesības";

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Finanšu un kapitāla tirgu reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpumu izmeklēšanas nolūkos Finanšu un kapitāla tirgus komisijai" ar vārdiem "Finanšu tirgu reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpumu izmeklēšanas nolūkos Latvijas Bankai";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus komisijai" ar vārdiem "Latvijas Bankai";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" ar vārdiem "Latvijas Banka".

Likums Saeimā pieņemts 2024. gada 19. decembrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2025. gada 7. janvārī

Avots: likumi.lv

Lauksaimniekus neietekmēs Lauksaimniecības datu centra uzdevumu izpildes nodošana Lauku atbalsta dienestam

Pārtraucot Lauksaimniecības datu centra (LDC) darbību, līdzšinējo LDC funkciju izpildi no 2025. gada

1. janvāra pārņems Lauku atbalsta dienests (LAD). Lauksaimniekus LDC funkciju un uzdevumu izpildes nodošana LAD neietekmēs. Tā kā LAD sastāvā ir deviņas teritoriālās struktūrvienības – reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, lauksaimnieki arī turpmāk saņems vajadzīgos pakalpojumus reģionos.

Ministru kabineta 1014. gada 13. septembra rīkojums Nr 743 “Par Lauksaimniecības datu centra likvidāciju”

Latvijā tiks ieviests 2. laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts (LLVS 2), kas paredz kūdrāju un mitrāju aizsardzību

Sākot ar 2025. gadu, lauksaimniekiem būs jāievēro ierobežojumi lauksaimniecības zemē esošu mitrāju un kūdrāju augsnes platībā.

• Aramzemes platībā aršanu dziļāku par 20 cm un zemes aršanu ilggadīgo zālāju platībā varēs veikt ne biežāk kā vienu reizi piecos gados, ja vien to neliedz citi normatīvie akti, tostarp ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju jomā.
• Kūdrāju un mitrāju platībā nav atļauta arī jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība, izņemot, ja tiek izmantoti risinājumi, kas nepalielina SEG emisijas no augsnes, un tiek veidota videi draudzīga meliorācija, savukārt Natura 2000 teritorijā un īpaši aizsargājamā dabas teritorijā jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība pieļaujama, ja to paredz šīs teritorijas dabas aizsardzības plāns.
• Platība, uz kuru attiecas šie ierobežojumi, ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē. Ja lauksaimnieks uzskata, ka viņa rīcībā esošā par kūdrāju augsni identificētā platība neatbilst kūdrāju augsnes definīcijai, viņš var pieprasīt šīs platības atbilstības pārbaudi.

Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”, 6.3. apakšnodaļa

KLP maksājumu saņēmējiem – darba devējiem būs jāievēro sociālo nosacījumu sistēma

Kopējās lauksaimniecības politikas noteic, ka dalībvalstīm, sākot no 2025. gada, obligāti ir jāievieš sociālo nosacījumu sistēma, tādējādi nodrošinot saikni starp atbalsta maksājumu saņemšanu un atbilstību jau spēkā esošām prasībām darba tiesībās un nodarbinātībā. Sociālo nosacījumu sistēma attiecas uz lauksaimniekiem - darba devējiem, kuri saņem tiešos maksājumus vai ikgadējo agrovides atbalstu. Atbalsta samazinājumu piemēros, ja tiks konstatētas neatbilstības minētajos nosacījumos vai pienākumos.

Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”, 6.1. un 14.11. apakšnodaļa un 8.¹ pielikums

Specializētās tirdzniecības vietas darbiniekam jāiziet apmācības dzīvnieku labturībā un aizsardzībā

No 2025. gada 1. janvāra vismaz vienam specializētās tirdzniecības vietas darbiniekam reizi piecos gados jāiziet apmācības dzīvnieku labturībā un aizsardzībā. Specializētās tirdzniecības vietas īpašniekam, kura tirdzniecības vieta ir reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā līdz 2024  gada 31. decembrim, jānodrošina, lai līdz 2025. gada 31. decembrim vismaz viens specializētās tirdzniecības vietas darbinieks ir apmācīts dzīvnieku labturībā un aizsardzībā un par to saņēmis apliecinājumu saskaņā ar jauno regulējumu.

Jaunais regulējums nosaka arī, kādas personas drīkst veikt apmācību, kā arī personas, kurām apmācības nav nepieciešamas. Kā arī noteikts apmācību programmas saturs, apjoms un pārbaudījuma norises kārtība.

Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 403 “Prasības mājas (istabas) dzīvnieku specializētajām tirdzniecības vietām un to reģistrācijas kārtība”

Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā jānorāda jauna informācija

• No 2025. gada 1. janvāra mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā ir jāveic atzīme par suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska pavairošanas faktu un jānorāda piedzimušo mazuļu skaits un dzimšanas datums. Pirms minētās atzīmes veikšanas mājas (istabas) dzīvniekam ir jābūt apzīmētam un reģistrētam mājas (istabas) datubāzē saskaņā ar jomas regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
• Atgādinām, ka Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka suni, kas dzimis pēc 2023. gada 31. augusta, ir aizliegts turēt piesietu. Ja līdz 2023. gada 31. augustam dzimušais suns netiek turēts piesiets, tad mainoties tā īpašniekam (to atsavinot), par minēto faktu tiek veikta atzīme mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē un šāds suns arī turpmāk netiek turēts piesiets.

Dzīvnieku aizsardzības likums

Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 478 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 359 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”

Pārtikas un veterinārajā dienestā jāreģistrē turēšanas vietas klaiņojošiem vai aprūpē paņemtiem dzīvniekiem

• No 2025. gada 1. janvāra personai, kura speciāli aprīkotā telpā vai teritorijā sistemātiski izmitina un aprūpē klaiņojušus un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus dzīvniekus, kā arī pieņem turēšanai un atsavināšanai dzīvniekus, lai atrastu tie īpašniekus, minēto dzīvnieku turēšanas vieta ir jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā kā dzīvnieku patversme.
• No 2025. gada 1. janvāra personai, kura speciāli aprīkotā telpā vai teritorijā sistemātiski par samaksu noteiktu laiku aprūpē tai īpašnieka atstātu mājas (istabas) dzīvnieku, arī minēto dzīvnieku aprūpēšanas vieta jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā kā dzīvnieku viesnīca.

Dzīvnieku aizsardzības likums

Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 412 “Noteikumi par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām”

Detonācijnoturības testa termiņš amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu būs trīs mēneši

No 2025. gada 1. janvāra amonija nitrāta mēslošanas līdzekļus ar augstu slāpekļa saturu (28% un vairāk) iekļaus mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā un izsniegs atļaujas, ja tiem būs  veikts detonācijnoturības tests, kas nav vecāks par trim mēnešiem (iepriekš 12 mēneši).

Ministru kabineta noteikumi Nr. 133 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumos Nr. 506 “Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi””

No 2025. gada 1. maija plānotas izmaiņas amonija nitrāta mēslošanas līdzekļu ar augstu slāpekļa saturu tranzītam un laišanai brīvā apgrozībā Latvijā

No 2025. gada 1. maija muitas iestādes – pirms amonija nitrāta mēslošanas līdzekļu ar augstu slāpekļa saturu (28% un vairāk) laišanas brīvā apgrozībā vai laišanas muitas procedūrā “tranzīts” – pārbaudīs, vai muitas deklarācijai ir pievienots detonācijnoturības tests, kas nav vecāks par trim mēnešiem.

Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Mainīta samaksa par veterināro sertifikātu izsniegšanu dzīvniekiem

Atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta ekspertu un inspektoru darba stundas faktiskajām izmaksām ir palielināta samaksa par veterināro sertifikātu izsniegšanu dzīvniekiem (izņemot liellopus), dzīvnieku barības un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem, dokumentu ekspertīzi un atļauju izsniegšanu veterināro zāļu jomā u.c. ar uzraudzību un kontroli saistītas dokumentācijas sagatavošanu, tajā skaitā arī maksa par darbu ārpus darbalaika darbdienās, nakts stundās un brīvdienās. Savukārt par veterināro sertifikātu sagatavošanu un izsniegšanu liellopiem turpmāk maksu aprēķinās par katru dzīvnieku, ne par inspektora darba stundu, un līdz 2025. gada beigām lauksaimniekiem, kuri audzē liellopus eksportam, maksai par sertifikāta saņemšanu piemēros 50% atlaidi.

Vairāk informācijas ZM tīmekļvietnē

Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumos Nr. 681 “Noteikumi par kārtību, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un maksas pakalpojumiem”

No 2025. gada 1.janvāra būtu jāstājas spēkā diviem tiesību aktiem, jo zvejas limiti komerczvejai un pašpatēriņa zvejai tiek piešķirti izmantošanai konkrētā kalendārajā gadā.

Zvejas limiti rūpnieciskajai zvejai Baltijas jūras piekrastē 2025. gadam

• Lai sekmētu gados jaunu komerczvejnieku iesaistīšanos Baltijas jūras piekrastes ūdeņu zvejā, noteikumi papildināti ar 5.5. apakšpunktu, nosakot, ka situācijā, kad pēc zvejas limitu iedalīšanas esošajiem komerczvejniekiem vai pašpatēriņa zvejai paliek neizmantots zvejas limits, pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas pašvaldība nodrošina, lai zvejas limits tiktu iedalīts jaunajiem zvejniekiem, kuri zvejas limita pieprasīšanas dienā nav vecāki par 40 gadiem un kuri vēlas uzsākt komercdarbību zvejniecībā.
• Tāpat šajos noteikumos veikti grozījumi, kas paredz Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības aministratīvās teritorijas jūras piekrastes ūdeņos palielināt zvejas rīku limitu par 30 reņģu tīkliem.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos”“ (tiesību akta ID: 24-TA-2556)

Zvejas limiti rūpnieciskajai zvejai iekšējos ūdeņos 2025. gadam

• Lai sekmētu gados jaunu komerczvejnieku iesaistīšanos iekšējo ūdeņu zvejā, noteikumi papildināti ar 7.11. apakšpunktu, nosakot, ka situācijā, kad pēc zvejas limitu iedalīšanas esošajiem komerczvejniekiem vai pašpatēriņa zvejai paliek neizmantots zvejas limits, pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas pašvaldība nodrošina, lai zvejas limits tiktu iedalīts jaunajiem zvejniekiem, kas zvejas limita pieprasīšanas dienā nav vecāki par 40 gadiem un kas vēlas uzsākt komercdarbību zvejniecībā.
• Tāpat, lai mazinātu birokrātisko slogu, kuru katru gadu rada virkne limitu grozījumu noteikumu pielikumos, un pašvaldībām būtu tiesības pašām lemt par attiecīgajā kalendārajā gadā izmantojamiem zvejas limitiem to administratīvajās teritorijās esošajos iekšējos ūdeņos noteikumos noteikts, ka pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas ūdenstilpe vai ar kuras administratīvo teritoriju robežojas ūdenstilpe, vai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, ja ūdenstilpe atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā vai robežojas ar tām, var pieņemt lēmumu par noteikumu pielikumos noteikto maksimālo zvejas limitu samazināšanu konkrētajā kalendārajā gadā, ja šāds lēmums ir pamatots ar zivju resursu aizsardzībai nepieciešamajiem pasākumiem (noteikumu 4.¹ punkts). Attiecīgajās ūdenstilpēs nevar samazināt zvejas limitus, kas ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem ir iedalīti komerczvejai. Turpmāk grozījumi noteikumos noteiktajos zvejas limitos būs izdarāmi tikai tad, ja pašvaldība vēlēsies palielināt maksimālo zvejas limitu, izslēgt zvejas limitu no noteikumu pielikumiem vai noteikt jaunu maksimālo zvejas limitu kādos ūdeņos (8. punkta ievaddaļa).

Noteikumos veikti arī citi nepieciešamie grozījumi zvejas limitu izmantošanas pilnveidošanai iekšējos ūdeņos.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 796 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos”“ (tiesību akta ID: 24-TA-2676)

Avots: zm.gov.lv

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Izdarīt Pievienotās vērtības nodokļa likumā (Latvijas Vēstnesis, 2012, 197. nr.; 2013, 27., 194., 232., 237. nr.; 2014, 123. nr.; 2015, 42., 248., 251. nr.; 2016, 120., 241. nr.; 2017, 90., 156., 242. nr.; 2019, 118., 132., 248.A nr.; 2020, 204., 240.A nr.; 2021, 5.A, 234.A, 246. nr.; 2022, 36.A nr.; 2023, 226., 247. nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt pārejas noteikumu 30. punktu.

2. Izteikt likuma pielikuma nosaukumu šādā redakcijā:

"Augļi, ogas un dārzeņi, kuriem piemēro nodokļa samazināto likmi".

Likums stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2024. gada 4. decembrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2024. gada 19. decembrī

Avots: likumi.lv