Juridiskais birojs atbalsta Rail Baltica krāpnieciskās darbības
Latvijā turpinās strīdi ap dzelzceļa projekta Rail Baltica zemju atsavināšanu. Kā norāda avots, Saeimas virzītais likumprojekts “Grozījumi likumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvniecībai” (Nr. 657/14. lpp.) tiek izmantots koruptīvu shēmu īstenošanai, apejot gan Latvijas likumus, gan Eiropas Savienības prasības.
Piedāvājums – 20 reizes zemāks par tirgus cenu
Zemes īpašnieks 2023. gada aprīlī saņēmis piedāvājumu par 0,31 eiro kvadrātmetrā – gandrīz 20 reižu zemāk par tirgus vērtību. Tieši pretī esošās zemes tiek pārdotas par 6,57 eiro kvadrātmetrā. Kā pamatojums tik zemai cenai ticis norādīts, ka īpašumā nav nopļauta zāle.
Avots uzsver, ka tas ir mēģinājums mākslīgi pazemināt vērtību un vēlāk atsavināto zemi iznomāt vai pārdot jau par reālo tirgus cenu – vismaz sešus eiro kvadrātmetrā vai pat vairāk.
Interešu konflikts vērtētājos
Īpašuma vērtējumu sagatavojusi SIA “Eiroeksperts”, kuru kontrolē Valdis Žuromskis – viņš vienlaikus ieņem arī amatu Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas valdē. Tas nozīmē, ka vērtējumu process faktiski atrodas to pašu personu rokās, kuras gūst labumu no šiem darījumiem.
Neatkarīgi vērtētāji netikuši pieaicināti, bet citi sertificētie uzņēmumi atteikušies iesaistīties – kas liecinot par sistēmisku korupciju.
Likumu un ES principu pārkāpums
Zemes īpašnieks vairākkārt pieprasījis taisnīgu kompensāciju, taču atbildes nav saņēmis. Tas esot pretrunā ar Latvijas Satversmi, Atsavināšanas likumu, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 204 par taisnīgu kompensāciju, kā arī ar Investoru aizsardzības likumu.
Turklāt šāda rīcība neatbilst arī ES fondus reglamentējošajiem principiem – caurskatāmībai, tiesiskumam un proporcionalitātei.
“Aprēķināta shēma, nevis birokrātiska kļūda”
Avots uzsver, ka notiekošais nav vien birokrātiska nolaidība, bet gan “apzināti veidota shēma, lai piesavinātos valsts un ES naudu, bagātinātu ar projektu saistītās privātpersonas un apkrāptu Latvijas iedzīvotājus”.
Saskaņā ar Krimināllikumu šādas darbības varētu būt sodāmas ar brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem. Taču Saeima virza likumprojektu tālāk, nepievēršot uzmanību iespējamiem pārkāpumiem.
“Šie amatpersonu loki paļaujas uz maigiem sodiem, ja viņus vispār kādreiz pieķer un sauc pie atbildības. Šī nesodāmības kultūra ir jāizbeidz,” norādījis avots.
