Jaunstružānu pamatskola                                            Foto: Linda Zalāne / Latvijas Radio

Latvijā pēdējos desmit gados par 1,45 miljoniem eiro no nodokļu maksātāju naudas ir izremontētas vairākas skolas, kuras drīz pēc tam slēdza. Atbildīgās amatpersonas, kuras lēma par šo skolu pārbūvēšanu, jebkādas aizdomas par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu noraida. Kādēļ virkne pašvaldību pieņēma šādus lēmumus?

Simtiem tūkstoši eiro remontos likvidētās skolās

Alūksnes novadā pēdējos desmit gados deputāti nolēma likvidēt kopumā 11 skolas, tomēr lielākajā daļā no tām pirms slēgšanas ieguldīja vairākus simtus tūkstošus eiro skolu remontos. 

Četrās no slēgtajām skolām, kas tagad stāv tukšas, Alūksnes pašvaldība pirms to likvidēšanas ieguldīja vairāk nekā 800 000 eiro. 

Viena no tādām atrodas Alsviķu pagastā, un tā ir bijusī Strautiņu pamatskola. Tās ēka ir viena no centrālajām būvēm Strautiņu ciemā un atrodas pašā ceļa malā. Turpat blakus arī basketbola laukums un lapene, bet otrpus skolai – grava, dīķis un mežā ieskauta pļava.  

Alsviķu pagasts, kurā dzīvo nedaudz vairāk nekā 1000 iedzīvotāju, ir īsa brauciena attālumā no Alūksnes – novada galvenās pilsētas.

Lauku skolai durvis ir slēgtas. Pie galvenās ieejas izkārtne, kas liecina, ka šeit ir skola, noņemta. Ielūkojoties pa pirmā stāva logiem, var redzēt, ka telpas ir tukšas – bez mēbelēm.
 
Pie bijušās Strautiņu pamatskolas Latvijas Radio satika trīs bērnu mammu Sigitu Mūrnieci. Vecākais no viņas bērniem Strautiņu pamatskolā mācījās vienu gadu, un tad ciema skolu slēdza. "Šogad aizies otrais septembris, kopš bērni šeit nebūs," piebilda Mūrniece.

Alūksnes novada pašvaldība Strautiņu pamatskolu, kurā pēdējā gadā mācījās nepilni 100 skolēni, likvidēja 2023. gada februārī. Mūrniece atminējās, ka ciemā runas par Strautiņu pamatskolas slēgšanu bija jau pirms vairākiem gadiem.

"Jau 2018. gadā bija sava veida skandāls starp pašvaldību un vecākiem, jo jau tā laika vadība gribēja slēgt skolu. Tur bija dažādi pamatojumi, ka ir nepieciešami vēl ieguldījumi un ka skola ir ļoti tuvu Alūksnei. Un tad tas pierima un ar jaunu sparu pacēlās 2022. gadā," stāstīja Mūrniece.

2020. gadā pašvaldības deputāti tomēr nolēma ieguldīt skolas remontā 50 000 eiro, bet pēc trīs gadiem skolu tik un tā slēdza. "Lietus ūdens kanalizāciju nomainīja par 11 000 [eiro]. Bija plāns par jumta sijām, durvju ailēm un pagraba balstu. Tad tika logi nomainīti," pastāstīja Mūrniece.

Alūksnes novada pašvaldībā norādīja, ka pēdējos desmit gados pirms skolas likvidēšanas pašvaldība tās remontā ieguldīja vairāk nekā 75 000 eiro. Bez kanalizācijas un logu remonta skolai nomainīja arī jumtu. 

"Tā kā tika veikti ieguldījumi. Arī iekštelpās. Daudz ko darīja pati skola par saviem līdzekļiem, kas arī ir pašvaldības līdzekļi, jo skolai jau nav savu līdzekļu. Un ar vecāku līdzdalību tas tika darīts," sacīja Mūrniece.

Vērienīgākās investīcijas – teju 50 000 eiro apmērā – pašvaldība ieguldīja vien trīs gadus pirms skolas slēgšanas, kad stiprināja ēkas konstrukcijas un uzlaboja mācību vidi.

"Kad sākas runas par skolu slēgšanu un kad man tas šobrīd ir aktuāli, jo ir trīs bērni, tad es sāku rakties tajā visā, pētīt, skatīties to skaitļus, un tas viss nešķiet saimnieciski," sacīja Mūrniece.

Sieviete nepiekrīt pašvaldības argumentam, ka Strautiņos trūkst bērnu un šeit skola nav vajadzīga. 

"Strautiņos gan, manuprāt, demogrāfiskais stāvoklis nesamazinās. Ņemot vērā, ka man jaunākā meita mācās dārziņā, tur visu laiku grupas ir pilnas. Arī tāpēc, ka Alūksnē nav vietas, bet arī tāpēc, ka šeit pārvācās ģimenes. Un to jūt laukos. Šeit vienmēr viss čum un mudž. Tāpēc Strautiņu slēgšana bija skumja. Šeit vienmēr ir dzīvība," atzina Mūrniece.

Mūrnieces bērni tagad mācās blakus novadā. Viņa stāstīja: "Mēs esam nodevuši savu novadu, un lielie puiši [3. un 2. klase] mācās blakus novadā – Lejasciemā, kas ir vienādā attālumā ar Alūksni."

Viņa ir skeptiska par deputātu ieceri likvidētās skolu ēkas, kas jau vairākus gadus ir tukšas, pārdot.

"Pirmkārt, pierobeža. Otrkārt, tik tālu no Rīgas, un visiem. Vai tiešām kāds tās nopirks un izmantos tā kārtīgi un lietderīgi? Neticu. (..) Es gribētu, lai viņu spētu nopirkt kāds vietējais, kurš tur iet iekšā un darbojas, jo tur ir fantastiska sporta zāle. Ka tur notiek dzīvība," pauda Mūrniece. 

"Tas nav jēdzīgs ieguldījums"

Alūksnes novadā vēl trīs skolās dažus gadus pirms to slēgšanas veikti vērienīgi energoefektivitātes paaugstināšanas projekti. 

Kopumā investēti gandrīz 800 000 eiro – apmēram puse no šīs summas ir pašvaldības līdzekļi un aizņēmums Valsts kasē, bet otru pusi sedza no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta. Tā ir valsts budžeta programma, kuru uzrauga Klimata un enerģētikas ministrija. 

Vērienīgais remonts notika Mālupes pamatskolā, Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolā un Ilzenes pamatskolā. Mālupes pamatskolā šobrīd atrodas pansionāts, bet Jaunannas un Ilzenes pamatskolas ēkas ir tukšas. 

Alūksnes novada Ilzenes pagastā ir viens veikals, pagasta māja, kurā ir feldšera punkts un bibliotēka, kultūras nams, dažas daudzdzīvokļu mājas, vairākas viensētas un Ilzenes pamatskola, kuru slēdza 2018. gadā.

Likvidētās Ilzenes pamatskolas direktore Inese Žīgure, kura pirms tam skolā strādāja arī par skolotāju, norādīja, ka viņai skolas slēgšana nebija pārsteigums, jo pagastā ir maz iedzīvotāju. Žīgure pauda: "Ļoti konkrētu skaitli es nezinu, bet apmēram 250 [iedzīvotāju pagastā]. (..) Pēdējos gados bija ļoti maz skolēnu. 2018. gadā mums bija 25 skolēni. Tā kā tas nekādā ziņā nebija pārsteigums."

Viņa atminējās, ka Ilzenes pamatskolā savulaik mācījās pat simt bērnu: "Bet tas ir tāds process. Laukos nav darba vietu, jaunieši neatgriežas, bērni nedzimst. Tas ir apburtais loks."

Lai gan Ilzenes pamatskolā skolēnu skaits aizvien saruka, tomēr Alūksnes novada pašvaldības deputāti nolēma investēt ēkas energoefektivitātes paaugstināšanā 200 000 eiro. Un trīs gadus pēc tam skolu slēdza. 

Ilzenes pamatskolas ēka ir tukša, bet apkārtne ir sakopta. Blakus skolai ir futbola laukums. 

Skolas direktore stāstīja, ka domes sēdēs, kurās lēma par skolas slēgšanu, nepiedalījās. Vaicāta, vai novada pašvaldības lēmums ieguldīt skolā, zinot, ka to drīzumā būs jāslēdz, bija tālredzīgas investīcijas, Žīgure atbildēja: "Es nepateikšu neko oriģinālu, manuprāt, tas nav jēdzīgs ieguldījums, jo es domāju, ka tajā 2015. gadā bija zināms, ka skolu slēgs. Ja es nemaldos, tad līgumā bija paredzēts, ka skolai ir jāpastāv vēl piecus gadus pēc šī projekta realizācijas, proti, skolai šajā ēkā ir jābūt piecus gadus."

Ilzenes pamatskolu slēdza trīs gadus pēc energoefektivitātes projekta sākšanas. Žīgure stāstīja, ka Ilzenes pamatskolas slēgšana ietekmē ciema dzīvi. 

"Skola tomēr ir tā pagasta sirds patiesībā, un, ja nav skolas, tad visa sabiedriskā un kultūras dzīve pamazām iet mazumā, mazumā. Un pagasts, diezgan skarbi skan, bet izmirst. Tā kā mums tāda klusa, mierīga dzīve šeit ir. Jā, tad bija bērni, tad bija rosība. Nevar salīdzināt ar to, kā ir tagad," pauda Žīgure.

"Žēl... Oga, ne skola"

Pirms trīs gadiem tapušā "ReTV" sižetā redzami Rēzeknes novada Jaunstružānu pamatskolas 9. klases skolēni, kuri, stāvot uz trepēm pie skolas ārdurvīm, svinīgi saka atvadu vārdus skolai. Tā vēl dažus gadus pastāvēja kā sākumskola, bet šogad mācību iestādi slēdza. 

Jaunstružānos Latvijas Radio sarunāja tikšanos ar bijušo skolas direktoru Ivaru Igauni. Viņam gribēja uzdot jautājumus par skolā veiktajiem remontiem neilgi pirms tās slēgšanas. Tomēr pusstundu pirms intervijas viņš atsūtīja "Whatsapp" ziņu, ka radušies neparedzēti apstākļi un uz interviju viņš nevarēs ierasties. Intervijas dienā Igaunis vairs uz Latvijas Radio ziņām un zvaniem neatbildēja. 

Nelielais Stružānu ciems atrodas pārdesmit kilometru attālumā no novada centra Rēzeknes. Arī šajā skolā piecus gadus pirms tās likvidēšanas ieguldīja naudu. Pašvaldība iztērēja vairāk nekā 14 000 eiro, lai izremontētu aktu un ēdamzāli. Savukārt sporta zāles remonts izmaksāja ap 50 000 eiro. 

Stružānu ciema iedzīvotāji stāstīja, ka skolas ēka netiek izmantota. Skolā rosījās arī divi strādnieki, kas no runāšanas bija izvairīgi. Cenšos viņus uzrunāt, bet viņi ir izvairīgi. Dažviet klasēs vēl atrodas izstumdīti galdi, uz grīdas kaudzēs saliktas mācību grāmatas. Skolotāju istabā uz galdiem gulstas papīri, dokumentu mapes un trauku kaudzes. Visās telpās demontē radiatorus.

Netālu no skolas, pie ciema veikala vietējais iedzīvotājs Aivars Laganovskis stāstīja, ka Jaunstružānu pamatskolā mācījās pieci viņa bērni. 

"Tādas pārrunas ir bijušas [par skolas slēgšanu]. Mēs domājām, ka tas nav nopietni. Sanāca, ka nopietni. Vainīgi pārsvarā, ja tā padomā, mēs paši esam. Bērnu pie mums maz. Pārsvarā visi uz Dricāniem gribēja sūtīt. Par skolu… žēl, žēl. Nu smuka! Oga, ne skola, kā saka pie mums. Sporta zāle atjaunota, grīda atjaunota, inventārs viss bija atjaunots un viss interjers arī bija atjaunots," stāstīja Laganovskis.

Viņš stāstīja, ka par skolas slēgšanu bija arī sasaukta iedzīvotāju kopsapulce: "Viss bija jau nolemts mūsu vietā. Bez šaubām. Skolnieku maz. Atalgojums skolotājiem un viss pārējais, apsaimniekošana ir dārga. Nevar noturēt. Labāk Dricānos vai citās skolās. Par šo skolu, jā. Viss atjaunots. Paliek viss. Žēl." 

Pēdējos desmit gados par pusotru miljonu eiro izremontētas 8 nu jau slēgtas skolas

Šāda naudas izšķiešana ir notikusi vairākās Latvijas pašvaldībās – Alūksnes, Rēzeknes, Saldus un Limbažu novados. Kopumā Latvijā pēdējos desmit gados par 1,45 miljoniem eiro no nodokļu maksātāju naudas ir izremontētas astoņas skolas, kuras drīz pēc tam slēdza un, kas šobrīd ir tukšas.   

Izremontētās un pēcāk slēgtās skolas:

• Alūksnes novadā: Strautiņu pamatskola (remonta izmaksas – 80 452 eiro), Mālupes pamatskola (256 114,55 eiro), Ilzenes pamatskola (211 358 eiro), Jaunannas Mūzikas un mākslas skola (311 634,34 eiro);
• Rēzeknes novadā: Jaunstružānu pamatskola (71 562,25 eiro);
• `Saldus novadā: Jaunlutriņu pamatskola (120 039 eiro);
• Limbažu novadā: Ozolmuižas pamatskola (87 898,20 eiro), Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskola (310 402 eiro).

Par četrām skolām vēstīts raksta raidījuma sākumā. Vēl viena skola – Jaunlutriņu pamatskola – ir Saldus novada pašvaldībā, bet Limbažu novadā ir divas skolas – Ozolmuižas pamatskola un Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskola. 

Visas šīs astoņas skolas novadu pašvaldību deputāti nolēma par dārgu naudu izremontēt, kaut arī tās bija drīz jāslēdz. Kādēļ viņi tā rīkojās? 

"Jā, tā ir politika"

Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švars ("Latvijas attīstībai") mēra krēslu ieņem jau 15 gadus. Tas nozīmē, ka viņš ir lēmis gan par investīcijām skolās, gan par mācību iestāžu likvidēšanu.

"Kopš 2008. gada novadā tika izstrādāts izglītības iestāžu optimizācijas plāns. Tika iezīmēts virziens, ka nekādā gadījumā neveicam investīcijas objektos, kuros mēs neredzam perspektīvu ilglaicībai konkrētā objekta izmantošanai. Šajā gadījumā lemj par to, vai attiecīgajā vietā būs pietiekošs bērnu skaits, lai komplektētos klases un lai izglītības iestāde turpinātu strādāt," norādīja Švarcs. 

Jautāts, vai Jaunstružānu sākumskolā patiesi nevarēja paredzēt, ka ieguldīt naudu aktu un ēdamzāles remontā nav saimnieciski izdevīgi, jo skolēnu skaits sarūk un skolu jāslēdz, Švarcs atbildēja: "Tieši attiecībā uz Jaunstružāniem, to nevarēja paredzēt. Jo bērnu skaits, kas potenciāli varētu apmeklēt šo skolu šajā reālā ir pietiekošs. Vienīgi atbilstoši vecāku vēlmei laist bērnus Dricānu vidusskolā, šāds lēmums arī pieņemts."

Dricānu vidusskola atrodas sešu kilometru attālumā no Stružāniem. Patlaban Jaunstružānu pamatskolā nekas nenotiek. 

"Nenotiek nekas. Pieņemts lēmums maksimāli iekonservēt. Šobrīd ir skaidrs, ka tām funkcijām, kas mums ir nepieciešamas – ilglaicīgā sociālā aprūpe – droši vien mēs ieturēsim pauzi, jo tie ir milzīgi ieguldījumi, lai mēs realizētu šādu projektu," paskaidroja Švarcs.

Kamēr Rēzeknes novada pašvaldībai nauda jaunām investīcijām nebūs, tikmēr Jaunstružānu sākumskola būs tukša. 

"Un šī iekonservēšana, protams, psiholoģiski vietējai kopienai nav patīkami, jo tie ir tumši logi, ēkā pazūd dzīvība, bet svarīgāk šo ēku saglabāt tādā līmenī, lai kvalitāte infrastruktūrai nepasliktinās. Nekādā gadījumā mēs nesaskatām šo nesaimnieciskumu. Protams, ka šobrīd ir viena teorija, kuru emocionālā līmenī cenšas pierādīt vietējā sabiedrība. Vecāki, kuri apgalvo, ka, jā, viņu bērni ies uz šo skolu, tad, protams, meklē arī dažādus attaisnojums, kādēļ viņi to nav izdarījuši, kādēļ izvēlējušies blakus esošo skolu," sacīja Švarcs.

Staigājot pa Jaunstružānu sākumskolu gan var pamanīt, ka visās telpās ir noņemti radiatori. Tas nozīmē, ka pašvaldība necenšas skolas infrastruktūru maksimāli iekonservēt, kā to apgalvoja Švarcs. 

Tikmēr, piemēram, Alūksnes novada pašvaldība ieguldīja vairākus simtu tūkstošus eiro skolās, kas vien dažus gadus vēlāk likvidētas. 

Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka pagāja aptuveni septiņi gadi starp lēmumiem sākt investīciju projektus un slēgt konkrētās skolas.

Alūksnes novada pašvaldības domes lēmumu protokoli gan liecina ko citu. Proti, pašvaldības deputāti tikai gadu pēc energoefektivitātes projekta sākšanas lēma likvidēt gan Ilzenes, gan Mālupes pamatskolas. Tomēr Klimata un enerģētikas ministrijas pārraudzītajos energoefektivitātes projekta noteikumos paredzēts, ka piecus gadus pēc remonta, pašvaldībai jānodrošina, ka skolā notiek mācības.

Adlers apgalvoja, ka pašvaldība monitoringa beigas sagaidīja: "Kas attiecas uz konkrēto mērķi par izglītības procesa nodrošināšanu, tad mēs šos termiņus parasti izturējām."

Tomēr tā nav taisnība, jo Ilzenes pamatskolas gadījumā Alūksnes pašvaldība mainīja līguma grozījumus.

Klimata un enerģētikas ministrijā, kas pārrauga Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējuma valsts budžeta programmu, norādīja, ka Alūksnes novada pašvaldība, nesagaidot monitoringa piecgades beigas, lūdza veikt līguma grozījumus Ilzenes pamatskolai. 

Ministrijā skaidroja, ka finansējuma saņēmējam ir tiesības ierosināt grozījumus un precizēt projektu. Šo iespēju izmantoja arī Alūksnes novada pašvaldība. Līdz ar to saņemtais finansējums par īstenoto projektu tai nebija jāatmaksā.

Jautāts, kādēļ pašvaldība lemj investēt skolās un drīz pēc tam tās likvidē, Adlers atbildēja: "Man ir tas gods šeit būt jau kopš 2009. gada kā vietniekam. Un jau 2011., 2012. gadā es saredzēju, pētīju demogrāfiskās situācijas un tendences, kā attīstīsies mūsu teritorija, kāds būs iedzīvotāju skaits ne tikai novadā, bet katrā pagastā. Un tur skaidri bija saprotams, ka agri vai vēlu izglītojamo skaits šajās pagasta teritorijās kritīsies. Tikai to nevarēja precīzi pateikt, vai tie būs pieci vai septiņi gadi."

Adlers nenoliedza, ka zināja, ka Ilzenes pamatskolā sarūk skolēnu skaits, tomēr viņš bija arī klāt lēmumu pieņemšanā par ieguldījumiem šajā skolā. 

"Es teikšu godīgi, daudzi jau to tā kā negrib dzirdēt, jo pretim ir savi iedzīvotāji. Un neviens negrib pieņemt šo nepopulāro lēmumu priekšlaicīgi slēgt kādu izglītības iestādi. Teikšu godīgi, arī es nevēlos. Es atvainojos, ja nelemj par šīm investīcijām, tad tas ir apliecinājums, ka agri vai vēlu tā skola beigs pastāvēt. Protams, es to saredzēju un kolēģus brīdināju, vai tas ir tā vērts," klāstīja Adlers.

Vai tas, ka viņš un pārējie deputāti neņēma vērā visus šos faktorus, neliecina par naudas izsaimniekošanu? Adlers pauda: "Es teikšu, ka tā nav izšķērdība. Bet, jā, es domāju, ka turpmāk mums ir jāpārdomā investīcijas, kuras veicam. Saimnieciski gudra rīcība tā noteikti nav. Bet, jā, tā ir politika! Politiķi ļoti negrib pieņemt nepopulārus lēmumus. Tajā brīdī, kad veicām investīcijas, varējām pateikt – atvainojiet, paies septiņi gadi un tās skolas nebūs!"

Nav pārliecības, vai pašvaldības pilnvērtīgi izmanto izremontētās skolas

Pētot pašvaldību sniegto informāciju par skolu likvidēšanu secināms, ka ir desmitiem skolu, kuras pašvaldība izmanto citiem mērķiem. Tomēr nav pārliecības, ka pilnīgi visas bijušās mācību iestādes ir pilnvērtīgi apdzīvotas. Līdz ar to, iespējams, ka pašvaldību izšķērdība ir mērāma krietni lielākos apjomos, jo Latvijas Radio analizēja tikai tās skolas, kuras ir izremontētas, slēgtas un kurās nekas nenotiek. 

Ilzenes pamatskolas bijusī direktore Žīgure novada pašvaldības lēmumu ieguldīt skolā, zinot, ka to drīzumā būs jāslēdz, vērtēja kā netālredzīgu soli: "Viņi nevarēja to nezināt, jo arī pirms tam katru gadu tika veiktas tās analīzes, cik ir bērnu, cik piedzimst un cik ir prognozētais skolēnu skaits. Tas taču nav tā, ka pirmajā septembrī pēkšņi visi attopas: nav bērnu. Tā nenotiek. Protams, ka viņi zināja! Tā ciniski runājot, kāda atšķirība – tā tukša stāv izremontēta, vai tukša stāv neremontēta?" 

Trīs bērnu mamma Mūrniece neizprot Alūksnes novada pašvaldības lēmumus likvidēt tik daudz skolu. Vienlaikus par lielu naudu izremontētās mācību iestādēs bērni nemācās un ēkas ir pamestas novārtā. 

"Ja godīgi, tad tur notiek aizmirstība. Ir bēdīgi. Ir daudzas skolas, kurām ir iebrukuši jumti. Ir ļoti bēdīgi tiem vietējiem iedzīvotājiem, kopienai, kas brauc garām un domā, ka tur ir mācījusies visa viņu dzimta un tagad tā skola vienkārši sabrūk," sacīja Mūrniece.

Viņai ir skarbas pārdomas par to, kādu signālu tas sūta cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijas reģionos: "Man ir tāds teiciens, ka laukos paliek tikai stiprie vai stulbie, un es vairs nesaprotu, kurā pusē es stāvu."

Avots: lsm.lv